Kurš gan vairs atcerējās, ka Makleina loma, kas ir perfekta Vilisa vizītkarte no sērijas "tik vīrišķīgs un tik cilvēcīgs", 1988. gadā patiesībā bija paredzēta pavisam citas fiziskās struktūras ķermenim – aktierim kultūristam Arnoldam Švarcenegeram. Iespējams, pateicoties tam, ka tolaik gana spraunais Viliss izkonkurēja Švarcīti, pasaules kinovēsturē ir par vienu cilvēkam, nevis sintētiskam, stereoīdu uzbarotam muskuļu blāķim līdzīgam varonim vairāk. Džons Maktīrnans, protams, riskēja – Švarcenegers jau bija amerikāņu varonis, Viliss – zaļknābis iesācējs, kurš nu jau 25 gadus iepriecē ar savu cinisko smīniņu un kruto, bet tomēr tik simpātisko harismu, – _Cietajam riekstam a_r necerēti milzīgo peļņu (budžets – 20 miljonu ASV dolāru, kases ieņēmumi – 140 miljonu), uz karstām pēdām sekoja Die Hard 2 (1990), Die Hard with a Vengeance (1995), Live Free or Die Hard (2007) un visbeidzot piektā sērija A Good Day to Die Hard (2013), kas banāli latviskota kā Viscietākais rieksts.Makleina firmas frāze "Jo-ho-ho, mērgli!" šoreiz atskan dikti bīstamu teroristu un kriminālistu pasaules epicentrā Maskavā un… kopā ar dēlu, kurš nokļuvis lielās nepatikšanās (mazais pārsteigums papiņam, ka viņa puikiņš ir CIP specaģents, ir tīrais sīkums), tā ka cīnīties ar neprognozējami nežēlīgo krievu organizēto noziedzību gan Krievijas speckūrortā – cietumā, gan Maskavas ielās, gan biznesa kompleksa Moscow City stikla augstceltnēs divatā ar atvasi jeb dubultmakleiniski ir īstais laiks. Šī noteikti būs viena no gada aizraujošākajām piedzīvojumu komēdijām – to neuzveicamais Brūču Vilis mums garantē, jo ar galvu, ķermeni un humoru viņam joprojām viss ir vislabākajā kārtībā.
Ir arī kāda simboliska nianse – pirmajā filmā vienu no baismīgākajiem teroristiem tēloja Aleksandrs Godunovs, nesen no PSRS izbēgušais pasaulslavenais baletdejotājs, citstarp – rīdzinieks, efektīga paskata blondīns.
Piektajā filmā, kad nu Makleins beidzot nokļuvis līdz "ļaunuma impērijas" sirdij, galvenais ļaundaris filmā arī ir gana pārsteidzošs radījums – efektīga, ādas sadomazobaikerkostīmā tērpta krieviete (aktrise Jūlija Sņigira), kura ar savu motociklu Yamaha operē ne mazāk prasmīgi kā Betmens – ak, tas gan no citas filmas.
Cietākais rieksts
A Good Day to Die Hard
ASV. 2013. Režisors Džons Mūrs
Lomās B. Viliss, J. Sņigira u. c.
Džona Makleina firmas frāze «Jo-ho-ho, mērgli!» šoreiz atskan dikti bīstamu teroristu un kriminālistu pasaules epicentrā Maskavā. Publicitātes foto
Jūlija Sņigira. Bonda meitenei ir uzradusies konkurente
Jūs esat provinces meitene?
Jā, esmu dzimusi mazā sādžiņā pie Tulas pavisam parastā ģimenē.
Jūs uz Maskavu devāties, lai studētu lingvistiku. Tā nav parasta izvēle lauku skuķim.
Jā, jo es nevaru ciest vilkties citiem astē, man visu laiku gribas pašai kaut ko sadomāt, pārkāpt zināmas robežas, pieņēmumus. Kādēļ lai jauna sieviete nevarētu gribēt studēt svešvalodas – tikai nevis pielietojamā līmenī, nu, kļūt par skolotāju, bet gan nodarboties ar zinātni?
Tomēr kādu laiku skolā nācās pastrādāt…
Tāda ir prakse manā valstī uzreiz pēc institūta, kaut arī sešas svešvalodas, kuras zināju «ar izcilību», varēju izmantot, nu, piemēram, lai izdevīgi apprecētos vai vismaz kļūtu par baņķiera privātsekretāri. Tomēr es negribu būt atkarīga vai kādam pateicību parādā – skaidrs, to jau paņēma šefs dēļ smukām acīm – vai, nezinu, kājām.
Jūs bijāt laba skolotāja?
Nē. Jo biju neciešami stingra. Ja esi perfekts, tad līdz galam. Neredzu jēgu, ja cilvēks kaut ko, lai arī tikai bērns, dara pavirši vai formāli. Ja pret bērnu nebūs stingru, precīzi formulētu prasību, tādai skološanai tiešām nav jēgas.
Kā tad stingrā skolotāja kļuva par modeli?
Pienāca brīdis, kad skola kļuva par rutīnas ikdienu – nejutu gandarījumu, lai gan mācīt man patīk un padodas. Vajadzēja uzspridzināt pašai savu iesūnošanas sajūtu. Kļūt par modeli man bija liels izaicinājums, jo neesmu sevišķi demonstratīva pēc dabas.
Kaut gan jūs Krievijā daudzi pazīst pēc Radas lomas neveiksmīgajā lielbudžeta fantastiskajā grāvējā Apdzīvotā sala, vai nebija bail tā arī palikt – vienas filmas aktrisei?
Vienas lomas aktieris parasti gan ir tas, kurš to vienu lomu ir nospēlējis ļoti labi, un tāpēc daudzi to tēlu asociē ar konkrēto tēlotāju. Es pati biju ļoti neapmierināta – gan ar to, kā spēlēju Radu, gan filmu kopumā. Tomēr par šo pieredzi esmu pateicīga visiem, kuri veidoja Apdzīvoto salu. Jo arī slikta pieredze aktierim ir laba pieredze.
Kā krievu aktieri nokļūst Holivudā?
Nevaru atbildēt, jo man nav bijis šāda sapņa – par katru cenu nokļūt Holivudā.
Tad kā jūs nokļuvāt Cietākā rieksta komandā?
Biju Pēterburgā un gatavojos pirmizrādei – Konstantīns Bogomolovs iestudēja Karali Līru. Vienlaikus es filmējos pie Avdotjas Smirnovas filmā Kokoko. Pēkšņi zvans no Amerikas – es pat nepaguvu satraukties, tas bija tik nereāli. Tālāk jau sekoja konkrēta rīcība – lidojums uz provēm un tā tālāk. Man, paldies dievam, nav vajadzīgs tulks vai aģents, kas kaut ko kārtotu manā vietā tāpēc vien, ka neprotu angliski. Amerikā to novērtē.
Irina, kuru jūs tēlojat filmā, ir krievu ļaundare, liktenīgā skaistule, kura stājas ceļā pašam Brūsam Vilisam.
Jā, un vēl izrādās, viņa nav stulba seksrotaļlieta ar vienu smadzeņu rievu – un tā pati ar lāpstu izsista. Šajā ziņā Holivudā mazs solis krievu atveidošanā uz priekšu tomēr ir sperts. Pati vēl filmas fināla montāžu neesmu redzējusi, taču mūsu radošās grupas cilvēki zvanīja un teica, ka Bonda meitenei ir uzradusies konkurente. Man pašai, starp citu, ļoti patika Eva Grīna Bonda meitenes tēlā.
Vai tiešām jūs, kā stāsta, visus trikus filmā izpildījāt pati?
Jā, jo es jau sen protu gan braukt ar motociklu, gan esmu lidojusi ar helikopteru. Man ir helikoptera un mazas lidmašīnas pilota tiesības. Starptautiskās. Vienkārši patīk.
Visbeidzot – pastāstiet par Brūsu Vilisu!
Kino tomēr ir pasakaina padarīšana. Iedomājieties, mūsu pirmajā tikšanās laikā mani nepameta sajūta – no kurienes es tik labi pazīstu šo cilvēku? Viņš ir kā sens draugs. Ārkārtīgi korekts partneris, absolūti profesionāls, bez zvaigznes kaprīzēm, protams, viņš ievēro distanci. Uzreiz ir skaidrs, kurš te galvenais. Režisors ir otrais cilvēks pēc filmas galvenās zvaigznes. Viens gan – viņš kadrā prot būt maksimāli organisks. Tas ir rets talants.