Rotaļlietas mākslas darbos kļūst par varoņiem, kuri atkarībā no situācijas maina savu statusu, attieksmi pret īstenību – līdzīgi kā īstie cilvēki dzīvē. Izstādē māksliniece eksponē zīmējumus un objektus, kas veido interaktīvu vidi, kurā skatītājs varēs pats meklēt saikni ar privāto pieredzi.Māksliniece uzsver: “Es pa jaunam ieraugu un spēlējos ar lietām, kas it kā vairs nav domātas man. Izrautas no sadzīviskās vides, rotaļlietas kļūst par apliecinājumu un pierādījumu viseksistenciālākajiem cilvēka stāvokļiem un jautājumiem, ar kuriem dzīve mūs konfrontē jau kopš bērnības.”
Latvijas Nacionālajā operā Ieva Jurjāne veidojusi scenogrāfiju Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes kopdarbam Putnu opera (2000) un Pētera Čaikovska operai Jevgeņijs Oņegins (1999), kā arī scenogrāfiju un kostīmus Dmitrija Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta iestudējumam (2006), Bruno Skultes operai Vilkaču mantiniece (2011), Džakomo Pučīni operai Triptihs (2010), kā arī Riharda Vāgnera operām Zigfrīds (2008) un Dievu mijkrēslis (2011).
Ilgstoši sadarbojusies ar Viestura Kairiša teātra grupu United Intimacy, veidojusi scenogrāfiju un kostīmus daudzām Nepanesamā teātra arteļa, Latvijas Nacionālā teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādēm. Ieva Jurjāne strādājusi par mākslinieci-inscenētāju un kostīmu mākslinieci Viestura Kairiša filmām Tumšie brieži, Romeo un Džuljeta, Pa ceļam aizejot, Kāzas, Aijas Bley animācijas filmai Doktora D. sala, Māras Liniņas Reiz Dievs… un Laiks eņģelim.
Tāpat māksliniece ir saņēmusi AS Latvijas Gāze Gada balvu Labākā gada izrāde par izrādēm Triptihs un Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta Latvijas Nacionālajā operā (2006), Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu kā labākā animācijas filmu māksliniece par filmu Doktora D. sala, Spēlmaņu nakts Teātra gada balvu par labāko scenogrāfiju izrādei Čūska (2000), Latvijas Lielo mūzikas balvu par scenogrāfiju Pētera Čaikovska operai Jevgeņijs Oņegins (2000).