Pirms deviņiem gadiem, 2005. gada septembrī, ABLV Bank (toreiz Aizkraukles banka) uzņēmās atbalstīt topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanu viena miljona latu apjomā. Kopš tā laika par bankas līdzekļiem iepirktie mākslas darbi, kas tiks nodoti muzejam pēc tā uzbūvēšanas, ir a/s ABLV Bank īpašums – banka tos uztur, saglabā, restaurē un nodrošina pieejamību par saviem līdzekļiem; tāpat banka līdz šim brīdim finansiāli nodrošina starptautiskās ekspertu komisijas darbu.
Jau pirmajās krājuma komisijas sēdēs gan muzeja veidotāju, gan jau nodibinātās starptautiskās ekspertu komisijas uzdevums bija izraudzīties mākslas darbus atbilstoši Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma politikai. Tajā tika noteikts, ka šim krājumam tiks atlasīti laikmetīgās mākslas darbi, kas visspilgtāk raksturo pašreizējos mākslas procesus vai speciāli radīti Laikmetīgās mākslas muzeja projektiem, kā arī darbi, kas radīti XX gadsimtā un ar savu idejisko un formālo struktūru ir ietekmējuši pašlaik notiekošos mākslas procesus. Krājuma politikā netika minēta īpašas prioritātes piešķiršana kādam noteiktam mākslas veidam un virzienam, arī ģeogrāfiski netika noteikts, ka mākslas kolekcijai jāpārstāv vienīgi Latvijas māksla.
Vislielākais iespaids
Bankas lēmums atbalstīt laikmetīgo mākslu bija drosmīgs solis, tomēr zināma piesardzība un konservatīvisms sākotnēji bija manāmi mākslas darbu iepirkumu finansēšanā, jo glezniecība, grafika un fotogrāfija bija tie mākslas veidi, kurus banka atzina par savas kolekcijas prioritātēm. Šī iepirkumu prakse gan neturpinājās ilgi. Tam spilgts apstiprinājums bija 2013. gadā ABLV Bank sarīkotā kolekcijas izstāde ...lai gadījums kļūtu par notikumu..., kurā bija gan instalācijas un objekti, gan videodarbi. Tomēr tieši fotogrāfijas bija tās, kas atstāja vislielāko iespaidu un, pateicoties izstādei un apjomīgajam mākslas albumam Bez sienām, lika uztvert bankas kolekciju kā starptautiski nozīmīgu laikmetīgās mākslas krājumu.
2006. gada 12. maijā notika piektā starptautiskās ekspertu komisijas sēde, kurā nolēma krājumam iegādāties starptautiski pazīstamākās latviešu fotogrāfes Intas Rukas desmit darbu no sērijas Mani lauku ļaudis, kuru māksliniece uzskata par savu pirmo nopietno kolekciju. Šis cikls ir nozīmīgs, jo visvairāk veicinājis Intas Rukas starptautisko atpazīstamību. Tas izstādīts 1999. gada Venēcijas biennāles 48. starptautiskajā mākslas izstādē Latvijas ekspozīcijā Stories. Storytellers kopā ar Anitas Zabiļevskas un Ojāra Pētersona darbiem. Intas Rukas portretētos lauku cilvēkus iepazinuši izstāžu apmeklētāji Rīgā, Tallinā, Londonā, Ruānā, Kārlshamnā un Bratislavā.
Žans Pols Sartrs Nidas smiltīs
Nozīmīgs ABLV Bank fotogrāfijas kolekcijas veidošanā bija ekspertes Viļņas Mākslas akadēmijas profesores Ramintas Jurenaites piedāvājums iegādāties izcilā lietuviešu fotogrāfa Antana Sutkus darbus – piecas fotogrāfijas, kas tapušas Žana Pola Sartra un Simonas de Bovuāras vizītes laikā Nidā 1965. gadā, un piecpadsmit citu darbu, kuros iemūžināta Lietuva un tās cilvēki. Lietuviešu ievērojamākā fotogrāfa nozīme reģiona fotomākslas attīstībā nav pārvērtējama, viņa darbi atrodas pasaules izcilākajos muzejos un privātkolekcijās, to vidū – Viktorijas un Alberta muzejā Londonā, Francijas Nacionālajā bibliotēkā, Modernās mākslas muzejā Stokholmā un Maskavas Fotogrāfijas namā/Multimediju mākslas muzejā.
ABLV Bank mākslas kolekcijas pērn Rīgas mākslas telpā notikušās izstādes ...lai gadījums kļūtu par notikumu... kuratore Solvita Krese par izstādes centrālo darbu izvēlējās tieši Antana Sutkus fotogrāfiju, kurā attēlots franču filozofs Žans Pols Sartrs Nidas smiltīs, savukārt izstādes nosaukums radies, sekojot Sartra teiktajam: "Lai visparastākais notikums pārvērstos par piedzīvojumu, vajag – un ar to pietiek – sākt to atstāstīt."
Pa Rīgu, pa Latviju
Fotogrāfes Māras Brašmanes atpazīstamību un slavu vecinājusi kāda interesanta nejaušība – 2001. gadā, gatavojoties Rīgas 800. jubilejai, Biržas namā Doma laukumā mākslas zinātniece Inese Baranovska rīkoja centrālo jubilejas mākslas skati un lūdza Māru Brašmani pārskatīt savu fotoarhīvu un atlasīt visu, kas saistīts ar Rīgu un rīdziniekiem. Pašai par lielu pārsteigumu Māra Brašmane izrādījās vienīgā fotogrāfe, kura tik plaši iemūžinājusi Rīgu un rīdziniekus, sākot no 60. gadiem: Rīgas ielas, jumti, slavenais Putnu dārzs, jaunie mākslinieki, dejas uz jumta. Gandrīz visi toreizējie draugi un paziņas kļuvuši par spilgtām personībām mākslā, mūzikā, literatūrā. Pirms vairākiem gadiem izdotais Māras Brašmanes fotogrāfiju pirmais albums Manas jaunības pilsētā nu jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu.
ABLV Bank kolekciju papildinājuši Māras Brašmanes darbi, kuros redzams Rīgas Centrāltirgus un sen aizmirstās rindas pie pārvietojamās kvasa mucas. Vēl desmit Māras Brašmanes fotogrāfijas iekļautas topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, kas pašlaik atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārziņā.
Mūsdienu Latvijas fotomākslas procesi nav iedomājami bez Andreja Granta ieguldījuma. Eksperti vairākās sēdēs ieteikuši iepirkumam viņa fotogrāfijas: Latvijas Nacionālā muzeja pārraudzītajā krāju mā iepirkti desmit darbi no leģendārās kolekcijas Andris Grīnbergs. Portreti, savukārt ABLV Bank kolekcijā iekļauto darbu vidū ir sešpadsmit fotogrāfiju no cikla Pa Latviju, kas tapušas no 1991. līdz 2004. gadam, kad Andrejs Grants dokumentēja un apcerēja Latviju, tās ūdeņus, mazpilsētas un cilvēkus.
Andrejs Grants ir izcilā fotogrāfa Egona Spura skolnieks. Desmit Egona Spura darbus no sērijas Rīgas 19. un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos topošā muzeja kolekcijai dāvinājusi viņa skolniece un līdzgaitniece Inta Ruka.
Andrejs Grants ir viens no A grupas dibinātājiem, kurā 1986. gadā apvienojās Valts Kleins, Andrejs Grants, Mārtiņš Zelmenis un Gvido Kajons, kura daiļrade pārstāvēta valstij piederošajā krājuma daļā.
Kopš 1990. gada Andrejs Grants ir aktīvs laikmetīgās mākslas izstāžu dalībnieks, viņa personālizstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2011. gadā tika izvirzīta Purvīša balvai. Andreju Grantu par savu skolotāju sauc daudzi jaunie un jau atzinību guvušie fotogrāfi, kā Arnis Balčus, Gints Bērziņš, Anda Bankovska un Iveta Vaivode.
Atradumi pilsētvidē
ABLV Bank kolekcijā iekļautas trīspadsmit fotogrāfijas no Arņa Balčus cikla Amnēzija, kas manifestē pavisam netradicionālu, nostalģisku attieksmi pret padomju laikiem, kuri māksliniekam asociējas ar bērnības romantiku. Sērija tika sākta kā savdabīgs blogs – ceļojums laikā, kas atspoguļoja nejaušos padomju mantojuma atradumus pilsētvidē un inscenēja pagātnes reminiscences. Pēdējos gados Arņa Balčus darbība fotogrāfijas jomā kļuvusi mērķtiecīgi daudzveidīga – viņš ir žurnāla FK (Fotokvartāls) galvenais redaktors, raksta starptautiskiem fotogrāfijas izdevumiem un šogad kā Latvijas pārstāvis piedalījās starptautiskajā žūrijā fotogrāfijas un mākslas festivālā PHotoEspaña.
Alnis Stakle ABLV Bank kolekcijā ir pārstāvēts ar divpadsmit cikla Māju sajūta fotogrāfijām, kurās redzamas romantizētas, tajā pašā laikā atsvešinātas ainavas – nakts gaismās ievīti mazdārziņi, namiņi, koki. Alnis Stakle ir viens no konceptuālākajiem mūsdienu fotogrāfiem, kurš konsekventi analizē apkārtējo pasauli, sabiedrību, šķietamo civilizācijas progresu, būvējot viegli uztveramu tēlu sistēmu. Viņš aktīvi piedalās starptautiskās fotomākslas skatēs. Alnis Stakle aizstāvējis doktora disertāciju mediju pedagoģijā (2011, Daugavpils Universitāte) un ir Rīgas Stradiņa universitātes docētājs.
Procesu veicināšana ilgtermiņā
Fotogrāfiju savos darbos izmanto arī citi ABLV Bank kolekcijā pārstāvētie autori. Imants Lancmanis savu konceptuālo gleznu ciklu Piektais bauslis. Revolūcija un karš papildina ar planšetēm, kurās redzamās fotogrāfijas un teksti ilustrē gan gleznu konceptu un saturu, gan tapšanas procesu. Darbs ir bijis izvirzīts Purvīša balvai. Fotogrāfijas ir Evelīnas Deičmanes darba Pārejošas bēdas daļa. Tie ir sniegā ieraktu vai ierakušos cilvēku fotoportreti, kas kopā ar video veido alegorisku stāstu par krīzes apmulsinātiem cilvēkiem. Šis darbs bija iekļauts Latvijas ekspozīcijā Venēcijas biennāles 53. starptautiskajā mākslas skatē.
Neilgi pirms ABLV Bank 20 gadu jubilejas bankas kolekcija papildinājās ar darbiem, kas tika iekļauti ekspozīcijā ...lai gadījums kļūtu par notikumu..., un tieši par šiem izstādes eksponātiem tika diskutēts visvairāk. Tā ir krievu mākslinieku Vjačeslava Mizina un Aleksandra Šaburova jeb grupas Zilie deguni fotogrāfija Miliči skūpstās no sērijas Žēlsirdības laiks un starptautiski pazīstamā šokējošo performanču autora Oļega Kuļika inscenētās fotogrāfijas Dabas muzejs jeb Jaunā paradīze.
Varbūt tieši pēdējie darbi ir liecība jaunu izaicinājumu iespējām ne tikai topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas attīstībā, bet arī ABLV Bank kopējā laikmetīgās mākslas veicināšanas stratēģijā. Šogad banka ir sākusi darbu pie savas privātkolekcijas veidošanas, un tiek izraudzīts kolekcijas kurators. Šis lēmums pierāda bankas vadības ieinteresētību mākslas procesu veicināšanā ilgtermiņā.
*Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja