Kad kāds kolekcionārs nīderlandiešu rotu māksliniekam Tedam Notenam vaicājis, vai krīzes brīdī viņš varēs tikt pie caurspīdīgajā akrila blokā "iebalzamētā" zelta, Teds atbildējis: "Jā, pēc diviem mēnešiem." Aptuveni tik daudz laika esot nepieciešams, lai ķīmiski saārdītu viņa mākslas darbu akrila ietvaru. Caurspīdīgos akrila blokos iekausētie, teju ar fetišistisku skaistumu apveltītie objekti, kas cits ar citu sacenšas dīvainībā un neordinaritātē (kaklarotu, somiņu u. c. veidolā) un stāsta savus mazos stāstus, kuros netrūkst ne humora, ne sarkastiskās un visai nesaudzīgās cilvēkpētnieka acs, ir viena no Teda Notena rokraksta zīmēm.
Daļa viņa spilgtāko darbu līdz 11. oktobrim skatāmi viņa pirmajā – 25 karjeras gadiem veltītajā – retrospekcijā, par kuras pieturpunktu kļuvusi Rīga un galerija Putti.
Perfekcionists it visā, ko dara
Teds Notens ir viens no skaļākajiem vārdiem mūsdienu rotu pasaulē un arīdzan viens no tās spilgtākajiem personāžiem, viņa darbi rodami daudzās privātajās un muzeju kolekcijās. Un, kā pats smej, arī viens no retajiem rotu māksliniekiem, kas izpelnījies vietu artfacts.net veidotajā mākslas pasaules indeksācijas listē, kurā, tiesa, Teds Notens atrodas 9136. vietā, savukārt Endijs Vorhols – pirmajā un Demjens Hērsts – 34. vietā. Teds Notens uzskata, ka tas ir nepiedodami, tāpēc viena no viņa ambīcijām ir ar saviem darbiem izaicināt līdzšinējos rotu mākslas standartus un pieņēmumus ne tikai pašu rotu mākslinieku, bet arī to nēsātāju un uzlūkotāju acīs. Būdams perfekcionists it visā, ko dara, šo misiju mākslinieks veic ar īstenu estēta glanci. Lai cik spuraini un patērētājkulta komforta spilvenu kacinoši reizēm būtu viņa mazie rotu stāsti, to veidols ir nevainojams. Nopulēts kā ķirurga skalpelis, kas sevī slēpj nāvi un jaunu dzīvi vienlaikus.
Dzimis 1956. gadā, Teds Notens rotu mākslā nokļuva nejauši – kā daudzi no toreizējās pēchipiju paaudzes viņš vispirms kādu laiku strādājis par mūrnieku, tad medicīnas brāli psihiatriskajā klīnikā, līdz, pazaudējis jebkādu mērķi, trīs gadus klejojis pa pasauli un, negūdams laimi arī no šī procesa, kādā dienā Atēnās uz ielas pamanījis rotu meistaru, kurš no vienkāršiem materiāliem taisījis savus mazos objektus. Tā viņš tika "ievilkts" šajā nodarbē, un rotas kļuva par viņa mediju, instrumentu un ceļu pašam savas identitātes meklējumos. Pēcāk Teds Notens absolvēja Māstrihtas Lietišķās mākslas akadēmiju un Rītvelda akadēmiju Amsterdamā.
Princese saceļ skandālu vētru
Par viņa skaļāko darbu kļuva 1995. gadā radītā Turbo princese – caurspīdīgā akrila blokā iekausēta, skrējienā sastingusi beigta pele, kuru viņš bija uzpucējis ar pērļu kaklarotu un nevainojamu matu sasuku. Šis darbs tapa kādai izstādei Nīderlandē, kurā Teds Notens bija uzaicināts prezentēt savu interpretāciju par klasisko pērļu kaklarotu – viņaprāt, garlaicīgāko lietu, kāda vispār rotu pasaulē iedomājama. Dzīvnieciņa līķi viņš bija atradis turpat savas darbnīcas stūrī. Princese izsauca skandālu vētru. "Kad pirmoreiz to parādīju kādai manā darbnīcā ienākušai sievietei, viņa kliedza: "Tu esi slepkava!" Es vaicāju: "Kāpēc?" Viņa atbildēja: "Tu nogalināji peli." Dažas dienas vēlāk ieradās pārstāvji no dzīvnieku aizsardzības biedrības, jo viņi domāja, ka man ir pilna darbnīca ar peļu līķiem. Teicu, ka pele jau bija mirusi, – es tikai viņai uzliku kaklarotu un saķemmēju spalvu. Dzīvnieku biedrības pārstāve sāka raudāt." Savukārt kāda cita sieviete šo darbu nodēvējusi par visskaistākajām bērēm, kādas vien iespējamas.
"Man patīk likt cilvēkiem domāt, minēt, diskutēt un provocēt viņus iziet ārpus pieņemtās un drošās teritorijas. Veidojot darbus, es nekad iepriekš neizdomāju, ka vēlos tādu vai citādu reakciju. Es vienkārši radu, un tajā brīdī, kad darbs ir gatavs, tas iegūst pats savu dzīvi," uzsver mākslinieks.
Gredzens izgaismo mentalitāti
Teda Notena ekstravagantākajiem projektiem piepulcējama arī 1998. gadā sāktā akcija Izkošļā pats savu brošu/Chew Your Own Brooch – tajā viņa klienti tika aicināti izzelēt no košļājamās gumijas, kādu formu vien sirds kāro, un pēcāk Teds Notens to atlēja sudrabā. Tādējādi viņš ironiski piedāvāja it kā mainīties lomām un pārfrāzēja Jozefa Boisa teicienu, ka ikviens var būt mākslinieks. "Šajā gadījumā es biju uzņēmējs," piebilst Teds Notens.
Pašlaik viņa aktualitāte, par kuras pieturpunktu 20 citu pilsētu vidū kļuvusi arī Rīga, ir akcija Gribi samainīt savu gredzenu?/ Wanna Swap Your Ring?. Zināmā mērā tai var piemērot antropoloģiska pētījuma iezīmes – uz apmēram 500 revolvera formā iedzītām nagliņām gozējas Teda Notena košrozā sivēnu gredzeni, pie kuriem var tikt, apmainot tos pret savējo. Šis projekts jau ticis realizēts Ņujorkā, Sanpaulu, Maskavā, Parīzē un citur. Teds Notens uzskata, ka ar rotaslietu kā mediju iespējams parādīt pilsētas dvēseli. Kad jautāju, vai tiešām viņam šķiet, ka mūsdienu globālajā pasaulē šī aina varētu būt ticama, viņš ir simtprocentīgi pārliecināts, ka jā. "Katra pilsēta ir pilnīgi atšķirīga. Tokija, piemēram, bija ārišķīga, traka un mežonīga. Oslo – ļoti atturīga. Stokholmā cilvēki bija atnesuši samainīt brīnišķīgus, patiesi skaistus rokudarbus. Šis projekts vēlreiz apliecina, ka globalizācija nav spējusi iznīcināt identitāti. Reiz šo akciju rīkoju kādā nelielā Nīderlandes pilsētā, kurā dzīvo tikai fermeri. Viņi, kā zināms, ir bagāti. Ziniet, ko viņi izdarīja? Noņēma no saviem atslēgu piekariņiem riņķīšus un uzlika tos kā gredzenus. Sākumā es biju nikns. Kādi viņi ir draņķi! Pēc tam es padomāju – nē, tas ir lieliski, tas parāda viņu mentalitāti. Tas parāda, kā viņi domā. Ja viņi var kaut ko izdarīt lēti, viņi dara lēti. Klasisks biznesa piegājiens." Projekta noslēgumā visu pilsētu identitātes šķērsgriezums gredzenu formātā būs skatāms vienuviet – kopējā izstādē.
Kāpēc visi rada brošas
Teds Notens stāsta, ka šobrīd diskutē ar kādu Amsterdamas galeriju par savu nākamo izstādi. "Lielākoties galerijas vienmēr vēlas jaunus darbus, taču es nevaru tos izgatavot pēc pieprasījuma. Teicu, ka neradīšu 20 jaunu darbu, jo tas aizņem divus trīs gadus. Turklāt labs darbs dzimst vienīgi tad, kad ir īstais brīdis. Piedāvāju citu konceptu – izstādīšu deviņas 8 x 4 metrus lielas tukšas loksnes. Uz vienas būs rakstīts: kaklarota – 7000 eiro. Uz citas: gredzens – 4500 eiro – utt. Tie, kas šīs papīra lapas iegādāsies, pēcāk varēs trīs reizes atnākt pie manis uz darbnīcu, un es viņam vai viņai uztaisīšu kaklarotu vai gredzenu. Tas ir veids, kā es mēģinu restaurēt rotu mākslas pirmsākumus. Senos laikos rotas bija mākslas darbs, kas tapa pēc pasūtījuma – karaļiem, kardināliem. Man žēl, ka tagad tas ir beidzies un jums jārada 20 lietu vienkārši tāpat, un tad jūs tās ieliekat galerijā un nezināt, vai kaut vienu no tām pārdosiet."
Mākslinieks uzskata, ka ir svarīgi atminēties rotu mākslas būtību, kas vienmēr bijusi saistīta ar rituāliem, tradīcijām, īpašiem un ļoti personiskiem mirkļiem cilvēka dzīvē. Un nenoliedzami – arī ar investīcijas statusu. Savulaik tēvs nopircis viņa māsai zelta gredzenu dienā, kad viņai sākušās mēnešreizes. "Man šķiet, tas bija fantastiski. Tik skaisti!" iesaucas Teds Notens. Saviem studentiem viņš vienmēr saka – kāpēc jūs nepētāt to, kas notika ar rotu mākslu? Kālab tā šodien ir nonivelējusies līdz briljanta vērtībai, līdz tam, cik konkrētajā izstrādājumā ir zelta? Kāpēc rotu mākslas attīstība nav notikusi tādā pašā līmenī kā dizaina attīstība? Kāpēc tā netiek novērtēta? Kāpēc tā neiztur konkurenci ar mākslu? Kaut agrāk šī hierarhija nepastāvēja un starp juvelieriem, dizaineriem un māksliniekiem risinājās līdzvērtīgs dialogs. Faberžē, Laliks, Djagiļevs – viņi visi sarunājās. Pēc Teda domām, pašlaik tas ir pilnībā pazaudēts. Rotu mākslinieki iegrimst un paštīksminās savā mazajā pasaulē.
"Man ir ļoti žēl, ka laikmetīgo rotu pasaulē lielākā daļa autoru ir iestrēguši brošu izgatavošanas posmā. Vairākumā gadījumu šīs brošas nav nekas cits kā tikai glītas kompozīcijas. Taču es saprotu, kāpēc tik daudzi rotu pasaules cilvēki ar to nodarbojas, – kompozīcijas taisīt ir daudz vieglāk nekā piešķirt nozīmi, kas ir krietni dziļāka par estētisko smukumu un kur ir visi slāņi – pagātne, tagadne un nākotne."
Teds Notens
25 gadu darbu retrospekcija Zelts, sviedri & pērles
Galerijā Putti līdz 11.X