Astoņdesmitajos gados šī avīze Latvijā spēlēja to lomu, kuru diezgan ilgu laiku spēlēja arī _Diena_ citos laikos – tā bija vieta, kur notika pamatdiskusija”, stāsta S.Ēlerte, atgādinot, ka šajā izdevumā bijusi tam laikam svarīga un drosmīga publicistika, sākušās pirmās diskusijas par dabu, parādījušies pirmie raksti pret Daugavpils HES.“Avīzi vadīja Jānis Škapars. Gadu no gada bija cīniņi ar cenzūru un nepārtraukts spiediens. Pēdējo pusotru gadu Škaparu visu laiku ņēma nost, un mēs centāmies cīnīties. Toreiz, lai tevi vispār uzklausītu, tev bija jābūt nodaļas vadītājam un partijas biedram. Es biju kino nodaļas vadītāja, bet mani neuzklausīja, jo nebiju partijā. Tas bija viens iemesls. Otrs – būtiskākās diskusijas notika Rakstnieku savienības partijas organizācijā, tā bija, es teiktu, reālā rakstnieku savienība. Tas radīja ilūziju, ka tur kaut ko var mainīt”, savu lēmumu iestāties kompartijā pamato S.Ēlerte.Šo savu lēmumu viņa nenožēlojot: “Nē. Vienkārši tas diezgan drīz tā pašķīda, un, protams, mēs nenosargājām to avīzi”.
Ēlerte: kompartijā stājos, lai tiktu uzklausīta
Kultūras ministre, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte (Vienotība) astoņdesmito gadu beigās stājusies Komunistiskajā partijā, lai tiktu uzklausīta un varētu piedalīties Rakstnieku savienības partijas organizācijas diskusijās, intervijā žurnālam Playboy atklāj politiķe.“Tā bija ļoti konkrēta situācija Literatūrā un Mākslā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.