Ikviena paaudze cenšas izsapņot un izdomāt savu nākotni, bet 60. gadu jaunā paaudze nākotnē vienkārši ielēca – tik zibenīgi vakardienas sapņi kļuva par šodienas realitāti. 60. gados strauji paplašinājās priekšstati par to, kas ir iespējams – un tie būtiski paplašināja telpu visos iespējamos virzienos. Cilvēks lidoja kosmosā un izkāpa uz Mēness, līdzīgi franču pētniekam Žakam Īvam Kusto nolaidās jūras dzelmē vai devās ceļojumos iekšup, paplašinot apziņu ar meditācijas, jogas vai Karlosa Kastaņedas recepšu palīdzību.
Modes muzeja vadītāja, arhitekte Nataļja Muzičkina atzīst: "60. gadu ideju un notikumu ietekme uz mūsdienām ir milzīga. Ģimenes plānošana, jauniešu pilnvērtīga iesaiste sabiedrībā, modernā arhitektūra, regulāri lidojumi kosmosā – visas šīs iezīmes aizsākušās 60. gados. Tehnoloģiju strauja attīstība padarīja iespējumu kosmosa izpēti – un tādu pašu strauju attīstības lēcienu mūsdienās gaidām no mākslīgā intelekta, kas noteikti mainīs mūsu dzīvi."
Modes pasaule uz straujajām izmaiņām, kas notika 60. gados, reaģēja dažādi – un to ietekmēja dažādi faktori. Viens no būtiskākajiem – strauja ekonomikas attīstība. Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde skaidro: "Pēckara dzimstības pieaugums, tā saucamais baby boom, veicināja to, ka 60. gados pasaulē bija ārkārtīgi daudz jaunu cilvēku. ASV vien laikā no 1946. līdz 1964. gadam piedzima 76 miljoni bērnu. Savukārt ekonomiskā augšupeja un atbrīvošanās no vecāku diktāta nozīmēja, ka pirmo reizi vēsturē šiem pusaudžiem un jauniešiem bija pašiem sava nauda, ko tērēt. Būtiska nozīme jauniešu kultūrā bija populārajai mūzikai, kino un modei."
Jauniešu kā nozīmīgas patērētāju grupas izveidošanās veicināja valkāšanai gatavā apģērba attīstību pretstatā dārgajai un elitārajai augstajai modei. Minisvārki – 60. gadu jauno sieviešu emancipācijas, pašapziņas un seksuālās revolūcijas simbols – parādījās teju vienlaikus Londonā un Parīzē, par to popularizētājiem tiek uzskatīti britu dizainere Mērija Kvanta (Mary Quant) un franču modes dizainers Andrē Kurēžs (André Courrèges), kuru radītie tērpi citu vidū pārstāvēti izstādē.
Modē sevišķi spilgti izpaudās aizraušanās ar kosmosa un futūrisma tēmu, kas 60. gados kļuva par vienu no vadmotīviem ne vien modē, bet arī kino un literatūrā. Izstādē pārstāvētie franču dizaineri Pjērs Kardēns (Pierre Cardin), Andrē Kurēžs un Luī Fero (Louis Féraud), britu dizainere Mērija Kvanta un spāņu izcelsmes Parīzē strādājošais Pako Rabane (Paco Rabanne) darbojās futūristiskā stilā un pētīja iespējas, ko piedāvāja jaunie materiāli. Kā teica Pjērs Kardēns: "Mans iecienītākais apģērbs ir tas, ko radu dzīvei, kura vēl pat neeksistē – nākotnes pasaulei."
Otra spilgta iezīme 60. gadu modē, pretēji milzīgajai interesei par kosmosu, bija tiekšanās atpakaļ pie zemes, kas spilgti izpaudās hipiju kustībā. Hipiju apģērbā bija labi samanāmas principa Do It Yourself jeb "dari pats" iezīmes: batikoti krekli, izšuvumi un aplikācijas, tekstilmozaīkas tehnikas izmantojums, pašdarinātas rotas un aksesuāri. Tam visam vēl pievienojās džinsi, dažādu kultūru tradicionālā apģērba elementi, ko hipiji aizguva ceļojot – arī hipiju stila apģērbus būs iespēja novērtēt izstādē.
Vienlaikus no modes nekur nepazuda greznība un elegance. Izstādē varēs gūt priekšstatu gan par itāļu modes dzīvespriecīgo košumu Emilio Puči (Emilio Pucci) un Irēnas Galicinas (Irene Galitzine) dizainētajos tērpos, gan novērtēt piegriezuma meistaru Kristobala Balensjagas (Cristóbal Balenciaga), Žaka Heima (Jacques Heim) un Antonio Kastiljo (Antonio Castillo) tērpus, kas demonstrē augstās modes tehnisko meistarību un izdomu. Tāpat izstādē pārstāvēti ASV dizaineri, tostarp Džefrijs Bīns (Geoffrey Beene), Oļegs Kasini (Oleg Cassini), inovatīvais ready-to-wear uzņēmums Malcolm Starr un citi.
Izstādē apskatāmie 46 tērpi, kā arī daudzie aksesuāri no Modes muzeja krājuma ļauj gūt priekšstatu gan par raksturīgākajiem desmitgades futūristiskajiem siluetiem, gan par krāsu un rakstu daudzveidību. Tāpat izstāde atklāj, kā 60. gados roku rokā sadzīvoja valkāšanai gatavā apģērba attīstība un augstās modes izmantotās sarežģītās šūšanas tehnikas, kā augstvērtīgi dabisko šķiedru audumi eksistēja turpat līdzās neilonam, akrilam un krimplēnam. Izstādē aplūkojamie eksponāti iegādāti specializētās interneta izsolēs un rūpīgi restaurēti muzeja darbnīcā.
Apmeklētājiem izstāde atvērta no 18. februāra. Izstādes ietvaros apmeklētājiem ir iespēja iejusties 60. gados, pielaikojot stilizētus šīs desmitgades tērpus. Kā vienmēr, izstādi papildina arī atbilstošs skaņu celiņš.
Modes muzejs Rīgā, Grēcinieku ielā 24, durvis vēra 2016. gada oktobrī. Muzejs ir privāts, to vada arhitekte Natālija Muzičkina, muzeja īpašniece. Gadu gaitā muzejs ir sarīkojis desmit izstādes (Lēciens nākotnē. 60. gadu mode ir muzeja vienpadsmitā izstāde), kā arī organizējis desmitiem lekciju, nodarbību, semināru un pat teātra izrādes. Muzejam ir arī tiešsaistes grāmatu veikals, kas piedāvā izdevumus par modi un stilu.
Muzeja darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 18.00 (vasaras sezonā, no 15. maija līdz 30. septembrim – no 11.00 līdz 19.00).
Biļetes: 7 EUR; grupām 6 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem 5 EUR. Katra mēneša pirmajā otrdienā atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem – biļetes cena tikai 3 EUR. Ukrainas valstspiederīgajiem ieeja bez maksas.