Pieci skulpturāli lielformāta objekti, kas veidoti no cietušiem traukiem, paceļas kā monumentāli porcelāna torņi Siguldas devons izstāžu zālē. Līdzās arī apgleznoti trauki, kuriem Kristīnes gleznojumi devuši otro dzīvi, jo visi bijuši "ar defektiem". Visam caurvijas dabas sistēmu un struktūru motīvs, kas iedvesmojis mākslinieci.
"Mēs dzīvojam brīnumainā pasaulē. Dažādi mazie brīnumi un brīnumu pasaulītes ir mums visapkārt, visikdienišķākajās lietās. Skrienot ikdienas steigā tu uzkāp uz pērnās rudens lapas, kas pārdzīvojusi ziemu ir zaudējusi rudens krāsu spozmi, bet, apstājoties un ielūkojoties tuvāk, mums atklājas tās brīnumainais dzīslojums. Perfekti izstrādāta dabas simetrija, ritmi, strukturālā uzbūve. Tādas lietas ir mums visapkārt, tikai jābūt atvērtam to saskatīt, ir jāatver acis un prāts un jāļaujas tam piedzīvojumam."
Veidojot izstādi Zemenītes sniegā, sākot no idejas koncepcijas līdz izvēlētajiem materiāliem māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ļaujas piedzīvojumam. Cietušo trauku izvēle objektu veidošanā un “ne visai perfektu” trauku apgleznošana nav nejauša. Tas atkal ir stāsts par spēju ieraudzīt potenciālu lietās, kas ir zaudējušas savu pirmatnējo spožumu.
"Šajā izstādē es veidoju dialogu ar piedzīvoto pieredzi. Vizualizējot šīs divas galējības, viens ir manis attēlotais ģeometriskais zīmējums un otrs ir nepārprotami tiešie tēli, kas atspoguļojas gleznojumos. Es tēlaini tās dēvēju par micēliju, jo, kad mēs sēņojam mēs redzam tikai vienu vai dažas bariņā izlīdušās sēnes, bet zem sūnām ir sarežģīta dabas veidota sistēma.
Šī struktūra tiek izmantota gan apgleznojumos, gan objektu pamatformās. Tas ir elements, kas transformēts caur manu to personīgo pieredzes prizmu. Jebkura darba radīšanu savā mākslā man ir kā meditatīvs process, dialogs pašai ar sevi, par kaut ko pieredzētu. Šoreiz tas ir par brīnumiem, spēju lietās saskatīt ko vairāk nekā pēc vispusīga skatiena mums šķiet,” - tā par gaidāmo izstādi stāsta Kristīne.
Izstādes tapšanā Zero waste princips, jo jebkura tasīte vai krūzīte, kas bijusi traumēta, nu, ir atradusi vietu objektos vai arī ieguvusi jaunu tēlu ar Kristīnes gleznojumiem. “Stāsts vēl ir par to, ka es nemeklēju vieglo ceļu. Paņemt jaunas flīzes un noflīzēt perfekti vai tīru audeklu vai perfektu trauku, lai smuki sagleznotu. Turpretī es izvēlos kaut ko, kas savu dzīvi jau ir nodzīvojis, lai dotu tam otru. Un atkal saskatītu to kaut ko. Ka tie melnie punkti kas to šķīvi padarīja dzīvi beigušu, ir tas, kas labi iekļaujas uzgleznotā tauriņa spārna faktūrā. Lietas, kas ir bijušas kā nebūtības daļa ar to citu skatījumu var atdzimt kā fēnikss no pelniem.”
Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva (1982) ir beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides dizaina nodaļu (2003), savukārt Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi Metāla dizaina apakšnozari (MA 2009) un Keramikas apakšnozari (MA 20018). Studiju laikā papildinoties metālmākslā un juveliermākslā Lahti Lietišķo zinātņu universitātē Somijā, kā arī keramikas mākslu pilnveidojusi Bostonas Emanuella koledžā, ASV. Pēc studijām metālmākslā sākusi strādāt Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā par sudraba kalšanas pasniedzēju ar specialitāti emaljēšanā. Izstādēs piedalās no 2011. gada, darbi ir bijuši eksponēti Latvijā, Grieķijā, ASV, Azerbaidžānā, Francijā, Lietuvā, Dānijā, Krievijā, Rumānijā, Turcijā utt. Kopš 2015. gadā māksliniece veidojusi personālizstādes Latvijā un ārpus Latvijas robežām. Autori raksturo radošie eksperimenti dažādos materiālos un medijos, dažādu mākslas nozaru sintēze. 2018. gadā ieguvusi sudraba apbalvojumu prestižajā Starptautiskajā keramikas konkursa izstādē Martinsona balva.
Izstāde Zemenītes sniegā bez maksas apskatāma kultūras un mākslas telpā Siguldas devons no 10.marta līdz 20. aprīlim.