Beļģijā dzīvojošā kuratore Anna Laganovska raksta: “Izstādē Čūskas un kāpnes – franču-marokāņu mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela pirmajā personālizstādē Latvijā – tiks prezentēta vietspecifiska grīdas instalācija un zīmējumu sērija uz papīra.
Mākslinieka radošajā praksē centrālu vietu ieņem zīmējums, kas kalpo gan kā pamata izteiksmes līdzeklis uz papīra, gan kā impulss telpiskām skulptūrām, kurās viņš pārnes savu rokrakstu trīsdimensionālā formā. Pastāvīgi izaicinot zīmējuma kā medija robežas, izstādē Čūskas un trepes Buzubā-Grivels pēta, kā šis medijs var izplesties telpā.
Viņa rokrakstam raksturīgs digitāli ģenerētu attēlu estētikas atdarinājums, radīts lēna, rūpīga roku darba rezultātā. Līniju pa līnijai, pikseli pa pikselim veidotie zīmējumi atgādina digitālu vizuālo valodu, vienlaikus procesa ietvaros pretnostatot to mūsdienu attēlu ražošanas un patēriņa pārmērīgajam ātrumam. Mākslinieka pieeja balstīta interesē par optiskajiem efektiem – sākotnēji vērotiem kristālos mikroskopa skatījumā, vēlāk atpazītiem digitālajos ekrānos. Blīvi līniju salikumi mākslinieka darbos maldina skatienu, ļaujot statiskās kompozīcijās saskatīt kustīgus elementus. Attēla veidošanā noteicošie kļūst telpas un apjoma principi, kas raisa spēli starp plakni un telpiskumu.
Kamila Buzubā-Grivela pieeja abstraktās mākslas žanram ir dažādu ietekmju rezultāts – no grafiskā dizaina un tipogrāfijas līdz aizrautībai ar topogrāfiskiem un arhitektoniskiem rasējumiem, abstraktiem komiksiem un Ziemeļāfrikas tradīcijām, tostarp amazigu gobelēniem, zellij mozaīkām un inkrustācijām. Musulmaniskās vizuālās kultūras ietveros, kur figuratīvs attēlojums sastopams reti, saiknes meklējumi ar pārdabisko saistīti tieši ar abstrakcijas pielietojumu, izceļot formālos elementus, sevišķi kompozīcijas vizuālo piesātinājumu. Buzubā-Grivela zīmējumu vizuāli blīvā estētika sasaucas ar viņa marokāņu kultūras mantojumu, kā arī ar mūsdienu abstraktās un postdigitālās mākslas tendencēm.”
Kamils Buzubā-Grivels (1992) ir franču-marokāņu mākslinieks, kas strādā gan Francijā, gan Marokā. Viņš studējis École Nationale Supérieure des Arts Décoratifs, École des Beaux-Arts de Paris un Čikāgas Mākslas institūta skolā. Viņa darbībā tiek pētīta spriedze starp digitālo un manuālo attēlu radīšanu, pārvēršot vizuālos elementus no digitālās pasaules ar roku zīmētās formās, kas sapludina robežas starp drukāšanu un žestu, abstrakciju un ilūziju. Viņš ir piedalījies daudzās grupu izstādēs tādās institūcijās kā Fondation Pernod Ricard, Bétonsalon – Mākslas un pētniecības centrā (Parīzē), La Panacée – MOCO (Monpeljē), Fiminco fondā (Romenvilā), Valonijas-Briseles centrā (Parīzē), Komplot (Briselē) un TGCC fondā (Kasablankā). Viņš ir viesojies starptautiskās rezidencēs – tostarp Cité Internationale des Arts (Parīzē), Villa Belleville (Parīzē), Boghossian fondā Villa Empain (Briselē), Jester (Genkā, Beļģijā) un Montresso mākslas fondā (Marakešā). Viņa darbs ir atzīts ar vairākām balvām, tostarp Zīmēšanas balvu no Hugota fonda – Collège de France (2019), Takesadas Macutani balvu (2020) un Mustaqbal balvu (2024).