Tāpēc izstādes veidotāji meklē laikmeta liecības no mājas arhīviem:
1. dažāda veida dienasgrāmatas – personiskus pierakstus, laika apstākļu fiksēšanas klades, atmiņu albumus, ceļojumu pierakstus, arī kuģu žurnālus vai līdzīgus reģistrus. Īpaši interesē tie, kuros veikti ieraksti 1973. gadā;
2. 20. gs. 50-to un 60-to gadu glītrakstīšanas burtnīcas;
3. pašdarinātas pavārgrāmatas no 1960. – 1980. gadiem;
4. 20. gs. 60. – 80. gadu avīzes, no kurām cilvēki gatavi šķirties mākslas darba radīšanai;
5. koppapīrs – izstādes veidotājus vienlīdz interesē gan lietots, gan nelietots, lielos un mazos daudzumos.
Fotogrāfijas priekšstatam vai nelielus aprakstus par atrastajām lietām aicinājums sūtīt TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS komandai uz atradumi[email protected].
Izstādei izvēlētie mākslas darbi un dažādas sadzīves liecības būs mikrovēsturiskas liecības par atsevišķiem 20. gadsimta indivīdiem vai veseliem strāvojumiem, kas apšaubīja robežu starp mākslu un ikdienu. Izstādi veido starptautiska kuratoru komanda – Kaspars Vanags (LV), Zane Zajančkauska (LV) un Nīderlandes Van Abes modernās un laikmetīgās mākslas muzeja kuratore un pētnieciskā darba vadītāja Diāna Fransena (Diana Franssen).
„Vai atceraties laiku pirms Feisbuka ēras un mobilajām īsziņām? Kad tikšanās pilsētā bija jānorunā laicīgi, savukārt ciemos varēja ierasties nelūgts. Laiku, kuru raksturoja telegrammas, adrešu blociņi un glītrakstīšanas burtnīcas. Arī rakstāmmašīnu klaboņa kabinetos un rindas pie telefonu automātiem. Šādas atmiņas pieder stāstam par pēdējām paaudzēm pirms interneta. Viņu dzīvēm. Par to arī būs šī izstāde,” stāsta kurators Kaspars Vanags.
Izstāde norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 2017. gada 8. decembra līdz 2018. gada 4. februārim. Izstādes galvenie atbalstītāji ir ABLV Charitable Foundation, Valts Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.