Mākslas stacija Dubulti ir lieliska vieta, kur eksponēt fotomākslinieka Jāņa Deinata fotogrāfijas – plaša telpa pirmajā stāvā, baltas sienas, lieli logi, aiz kuriem ir izstādes turpinājums. Tieši tāda ir sajūta – pēc fotogrāfiju apskatīšanas un noelšanās "Cik skaisti!" iet ārā un samīļot pieneni, kas izspraukusies cauri asfaltam.
Ne tikai redzēt, bet saskatīt – tā ir prasme, kas nepiemīt katram. To uzsver arī izstādes -šie kuratore Inga Šteimane: "Asuma milimetrs, gaismas sekunde un mirkļa unikalitāte – šie profesionālās meistarības lielumi Jāņa Deinata fotogrāfijā ir slīpēti līdz perfekcijai." Piemēram, Jānis Deinats skatā no augšas bildējis lauku ceļa nomali ar ceļtekām, tiem mazajiem augiem, kas zied dzelteniem ziediem un stiepjas sarkanām stīgām, lai spītīgi iesakņotos tālāk. Un, kaut mašīnas ritenis tiem gājis pāri, tie uzskurinās un aug tālāk. "Fotogrāfijās ainava parādīta citā rakursā – tuvplānā – un tāpēc nav tradicionāla," skaidro I. Šteimane, iesakot pievērst uzmanību arī urbānai ainavai. "Koncepcija? Piecās minūtēs to nevar pastāstīt. Tie ir slāņi..." par savu izstādi saka pats fotogrāfs Jānis Deinats. Fotogrāfijas ir jāskatās, jāvēro un jādomā. Kāds bildēs redzēs rabarberu, citam tas būs stāsts par kaut ko vēl.
Izstāžu zāles otrajā stāvā izliktās fotogrāfijas kuratore nosauc par Jāņa Deinata numeroloģiju. Katrai fotogrāfijai klāt ir datums, kad mirklis fiksēts, ļoti īss apraksts par tehnisko izpildījumu. Bet, ja ieskatās, tad visos darbos detaļas veido grupu – četras dālijas, četras pastkastītes, četri vīri pie ugunskura, četras liepas naktī utt. "Var jau skaitīt un meklēt sakarības," nosmejas Jānis Deinats. Fotogrāfijas drīzāk ir stāsti, kur katrai epizodei piešķirts Deinata humorīgais skats uz dzīvi. Šajā sakarā būtu jādzird paša fotogrāfa stāsts par cienījamu kundzi, kas nekad nebija bijusi spēļu zālē, bet, kad tur tika, tad likusi tikai uz 22. Kāpēc? Tāpēc, ka viesnīcā ieradusies 7. datumā, dzīvojusi 7. numurā... Jānis Deinats garo stāstu izstāsta ar lielu aizrautību, lielisku izteiksmi, jo kā nekā ieguvis aktiera diplomu. Īsā morāle – zīmes var atrast arī tur, kur to nav. "Nevajag pārspīlēt lietu nozīmīgumu," viņš piebilst.
Jānis Deinats devis izstādei īsu, bet ietilpīgu nosaukumu -šie. To burtiskā nozīmē veido izskaņa, kas dažādiem apzīmētājiem ir viena un tā pati: uzplaukušie, atnākušie, aizbraukušie, nosalušie, palikušie. "Man patīk fotografēt dabu, fotografēt dzīvi. Kāpēc cilvēkiem patīk skatīties dabas fotogrāfijas? Jo tā ir nesamākslota, ļoti patiesa. Dabu vērojot, var lēnām apjēgt, kas ir dzīve. Dabā nav labo un slikto, tie likumi, kas tur valda, nosaka dzīvi."
Tas ne tikai jāredz, bet arī jādzird. Tikšanās ar Jāni Deinatu mākslas stacijā Dubulti notiks Rīgas fotomēneša 2019 atklāšanas nedēļā 18. maijā plkst. 15. Izstāde skatāma līdz 30. jūnijam.