Mākslinieces Skaidrītes Cihovskas daiļrade iezīmē būtisku radošo pienesumu 20.gs. 70. - 80. gados un līdzās “Ķīpsalas keramiķu” darbiem, paplašināja keramikas māksliniecisko iespēju areālu. Monumentāla, modernismam raksturīgā, brīva formveide radīja publiskās ārtelpas un sabiedrisko interjeru humāno un privāto raksturu. Mākslinieku darbi veidoja telpu estētisko kvalitāti, akcentējot katra autora individuālo rokrakstu un izpildījumu.
Skaidrīte Cihovska no 1952. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), keramiķes - Milda Brutāne (1903-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe, vadītāja 1942-1965), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), gleznotāji – Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948-1961), tēlniece Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV pedagoģe 1954-1959) u.c.
Skaidrīte Cihovska 1957. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu ar diplomdarbu – “Pusdienu servīze” (māls), vadītāja, keramiķe Rita Einberga. Līdzās Skaidrītei Cihovskai 1957. gadā RLMV Keramikas nodaļu pie vadītājas Mildas Brutānes beidza nākamie keramiķi: Izabella Krolle, kas diplomdarbā veidoja apdedzināta māla būvplastikas dekoru – rozeti (Ø25 cm) un saņēma teicamu vērtējumu, Violeta Jātniece, Valdis de Būrs (1937-2002; vēlāk RLMV Keramikas nodaļas vadītājs), Skaidrīte Ezis, Kaiva Elliņa diplomdarbā veidoja vāzi un traukus (vēlāk bij. r/a “Daiļrade” galvenā māksliniece), Māra Grunte veidoja māla servīzi (vēlāk bij. r/a “Latvijas keramika” darbiniece), Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča, Ivars Raits (vēlāk bij. Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieki), R.Dūze veidoja liķiera servīzi, beidza arī Maiga Dimza-Dimme (Vīgante, 1937-2023; vēlāk Mākslas fonda (MF) darbnīcas “Ķīpsala” māksliniece) u.c.
Pēc mācībām RLMV Skaidrīte Cihovska studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare). LMA Keramikas nodaļas/apakšnozares pedagogi bija: LMA profesors, Latvijas profesionālās keramikas pamatlicēja Rūdolfa Pelšes (1880-1942) darbnīcas audzēknis, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967, Keramikas nodaļas / apakšnozares vadītājs 1944-1974), keramiķes Sarmīte Ozoliņa (1929-1994; LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1958-1994), Margita Melnalksne (1909-1989; LMA Keramikas apakšnozares asistente 1945-1949, pedagoģe 1949-1965), Rita Einberga (1924-1979; LMA Keramikas apakšnozares porcelāna apgleznošanas pedagoģe). LMA pedagogi bija arī gleznotājs Leo Svemps (1897-1975; Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas glezniecības pedagogs 1954-? , LMA rektors 1961-1975), tēlnieks Emīls Melderis (1889-1979; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas pedagogs 1940-1941, 1944-1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA pedagogs 1937-1972, Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas un anatomijas pedagogs) u.c. Darbu apdedzināšana notika arī RPR, kur palīdzēja Staņislavs Lazdovskis (1912-2004; LMA Keramikas mācību meistars, tēlnieks modelētājs no 1947- ?).
Skaidrīte Cihovska LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari absolvēja 1964. gadā ar diplomdarbu – “Kafijas servīze” (fajanss), vadītājs Georgs Kruglovs. Līdzās Skaidrītei Cihovskai pie Georga Kruglova absolvēja Violeta Jātniece ar darbu “Kafijas servīze” fajansa materiālā.
Jau studiju laikā LMA Skaidrīte Cihovska sāka strādāt bij. r/a „Latvijas keramika” Jelgavas cehā par galveno mākslinieci (1963-1966).
No 1966.-1969. gadam māksliniece darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā (Maskavas iela 250, Rīga) un izgatavoja trauku etalonus ražošanai. No 1969. gada Skaidrīte Cihovska aktīvi radoši darbībojusies MF Ķīpsalas Eksperimentālajā radošajā darbnīcā (Balasta dambis 34, Rīga). Ķīpsala bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Ķīpsalas darbnīcu vadījuši mākslinieki, keramiķi – Jānis Ojārs Dimza-Dimme (1937-2020), Natālija Mentele (1924-1987), Dainis Krastiņš (1925-2005), Silvija Šmidkena, Inese Āboliņa, kā arī strādājuši keramiķi: Valdis de Būrs, Violeta Jātniece, Izabella Krolle, Leons Lukšo (1930-1984), Pēteris Martinsons (1931-2013), Latvīte Medniece (1924-2018), Aija Zīle (1940-2014).
Ķīpsalas keramiķu aktivitāti veicināja MF Eksperimentālā radošo darbnīcu un izstāžu kompleksa izveide (“Pilsētprojekts”, arhitekti Kārlis Alksnis, Sarmīte Fogele, 1982, PSRS Arhitektu savienības balva “Labākā ēka”, 1983). Pēc darbnīcu sadales Skaidrīte Cihovska strādāja kopā ar Violetu Jātnieci. Ķīpsalas darbnīcas aktīvās darbības laikā 20.gs. 70.-80.gados tika aktīvi radīti darbi, lielizmēra cepļi izmantoti arī dārza keramikas tapšanā, bieži rīkotas izstādes, kā arī veidoti kontakti ar latviešu trimdas māksliniekiem ASV un Rietumeiropā. Skaidrītes Cihovskas veidotos podus, māla traukus, kafijas servīzes, krelles interesenti varēja iegādāties arī MF veikalos-salonos “Māksla”.
Izstādēs Skaidrīte Cihovska piedalījās no 1958. gada. Māksliniece piedalījusies Baltijas Republiku mākslas izstādē Maskavā (Krievija, 1960), Republikas lietišķās mākslas izstādē (bij. Latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM, 1962), Republikas keramikas izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1966), Vissavienības dekoratīvās mākslas izstādē Maskavā “Padomju keramikas un stikla mākslai 50 gadi” (1968) u.c.
Skaidrīte Cihovska veidoja un eksponēja gan dažādus traukus ar teicamu materiāla un plastikas izjūtu un profesionālu virpošanas tehniku, gan dārza keramiku, kur kā galveno materiālu keramiķe izvēlējās šamotu un kompozīcijas risināja ģeometrisko formu valodā. LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma krustejā (kopš 1969), kur varēja eksponēt līdz 50 darbiem. No 1981. gada dārza keramikas izstādes notika “Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības” (DBB) dārzā Siguldā. Siguldas DBB dārzā 20.gs 80. gados izstādēs tika eksponēti līdz 40 autoru darbiem šamotā. Skaidrīte Cihovska piedalījusies visās 11 dārza keramikas izstādēs.
Māksliniece darbojusies pie “Ķīpsalas keramiķu” izstāžu rīkošanas gan bij. Izstāžu zālē “Ķīpsala”, gan bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzejā (tag. Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, LNMM, 1980), Rīgas Melngalvju namā (2001), Rīgas Pils laukumā (“Gaismasdārzs”, 2001), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (“Uzdāvinātais laiks”, 2002), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (“Ķīpsalas keramika”, 2015), Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles ietvaros izstādē „Ķīpsalas keramika” (RTU Arhitektūras fakultāte, 2016) u.c. Mākslinieces monumentālie keramikas darbi tika iekļauti LMS muzeja izstādē “Jūga māksla” (LMS galerija, 2014).
Skaidrīte Cihovska piedalījās izstādēs arī ārzemēs: Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Polijā, Dānijā, Krievijā, ASV, Somijā, Zviedrijā.
Māksliniece rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes kopā ar keramiķi Violetu Jātnieci (bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, LNMM), Skrundas kultūras namā, Kuldīgā, Ventspilī (1978). Vēlāk Skaidrītes Cihovskas personālizstādes notikušas bij. G.Šķiltera memoriālajā muzejā (1980, 1991), Siguldas novadpētniecības muzejā (tag. Turaidas muzejrezervāts, 1981; kopā ar keramiķēm Māru Linkaiti (1945-2016), Edīti Zvaguli (1937-2022), 1986), bij. Izstāžu zālē “Ķīpsala” (kopā ar keramiķēm Inesi Āboliņu, Violetu Jātnieci, Izabellu Krolli, 1986; izstāde “Tējkanna”, 1991), Skrundas kultūras namā (kopā ar keramiķi Kārli Knopkenu (1931-2022), 1982), Kuldīgas novada muzejā (kopā ar gleznotāju, dzīvesbiedru Ēriku Cihovski, modes mākslinieci Baibu Cihovsku (1963-2023), dizaineri Ilzi Cihovsku, Džo Labucki, 1995; izstāde “Mans ceļš mālā”, 2017), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (1997), galerijā “Apsīda” (2002), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (izstāde “Tējas laiks”, 2021) u.c.
Skaidrīte Cihovska sadarbībā ar MF Dekoratīvās mākslas kombinātu (DMK) un tā māksliniekiem piedalījusies sabiedrisko ēku interjeru izveidē. Māksliniece ar keramiķi Violetu Jātnieci radīja interjera noformējumu bij. restorānam “Sčecina” (“Pilsētprojekts”, arhitekti A. Paperno, Mihails Brodskis un T. Krimska, MF LMK interjera mākslinieki Dzintra Zvejniece (1939-2002) un Andrejs Zvejnieks (1939-2018), sienas gleznojums – Guntis Strupulis (1933-1974), Rīga, 1971). Kopā ar interjera māksliniekiem Daci un Visvaldi Kokiniem Skaidrīte Cihovska veidoja interjerus: bij. zvērsaimniecības “Gauja” Kultūras namam (1981-1982); LPSR firmas veikalam “Aina” dekoratīvas vāzes, prezentācijas servīzi (Volgograda, Krievija); lielizmēra funkcionālos keramikas augu traukus viesnīcai „Rīdzene” (tag. “Radisson Blu Ridzene Hotel”, projektu izstrādāja “Pilsētprojekts”, arhitekti Zane Kalinka, Juris Gertmanis, Valērijs Kadirkovs (1939-1989); interjeru veidoja MF DMK arhitekts, dizainers Māris Gundars (1936-2000), 1984; PSRS Arhitektu savienības balva “Labākā ēka”, 1985), dekoratīvus keramikas traukus un sienas panno bij. PSRS sanatorijai “Baldone” (1984).
Māksliniece par aktīvu radošo darbību bija apbalvota ar LPSR Ministru Padomes Goda rakstu (1987), Latvijas Mākslinieku savienības Goda rakstu (1973), LPSR Mākslas fonda un Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” Goda rakstiem (1984). Nozares konkursos Gdaņskā (Polija, 1973) saņēmusi bronzas medaļu par darbu “Zemes ziedi” un Faencā (Itālija, 1976) saņēmusi atzinību. Māksliniece piedalījusies Keramikas festivālā Ālandu salās (Somija, 1994), kur ieguvusi pirmo vietu un diplomu. No 2019. gada Skaidrīte Cihovska saņēma VKKF mūža stipendiju.
LMS biedre Skaidrīte Cihovska bija kopš 1969. gada, un rekomendācijas uzņemšanai LMS viņai izsniedza keramiķes Silvija Šmidkena, Latvīte Medniece un Olita Āboliņa (1931-2000). 1976. gadā mākslinieci ievēlēja par LMS keramiķu apakšsekcijas biroja locekli un no 1974.g. tika iecelta MF Lietišķās mākslas padomē, bij arī LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas mākslas padomē (1981).
Skaidrītes Cihovskas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Ķekavas novadpētniecības muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Imanta Ziedoņa muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību keramiķes Skaidrītes Cihovskas tuviniekiem un kolēģiem.