Izstādē Bez pārmaiņām piedalās četri dažādu paaudžu mākslinieki, kurus vieno interese par mūsu apkārtējai videi piemītošo dīvainību un ikdienišķo poēziju. Grupas izstādē skatāmi Ņujorkas fotogrāfa Kārtera Sedona (1986) darbi, Londonā dzīvojošās mākslinieces Moragas Keilas (1985) instalācijas, Cīrihē mītošas mākslinieces Džīnas Fišli (1989) skulptūras, kā arī Džo Breinarda (1942-1994), nozīmīga Ņujorkas dzejnieku skolas pārstāvja un atzīta popārta mākslinieka, mikrokolāžu sērija.
Izstādi organizē galerija Jenny’s, ko vada Dženija Borlanda un Metjū Sova. Galerija dibināta Losandželosā 2014. gadā, un pēc sešu gadu darbības Amerikas Rietumkrastā tā kopš 2021. gada darbojas Ņujorkā. Galerijas darbības pamatprincipus nosaka intuitīvs dialogs ar māksliniekiem un galerijas draugiem; galerija visai bieži sadarbojas ar māksliniekiem ļoti atšķirīgos karjeras posmos. Šī iemesla dēļ Jenny’s darbība atšķiras no tradicionālajiem komerciālo galeriju darbības modeļiem.
Atbilstoši Jenny’s izstāžu programmas garam, izstādē Bez pārmaiņām iekļauti darbi, ko veidojuši trīs laikmetīgās mākslas pārstāvji, veidojot dialogu ar Džo Breinardu. Breinards ir plaši pazīstams Amerikas Savienotajās Valstīs gan kā ražīgs rakstnieks, gan vizuālās mākslas pārstāvis, taču viņa darbi piedzīvojuši maz izstāžu ārvalstīs un reti bijuši redzami jaunākas paaudzes mākslas kontekstā.
Sabīne Šnē personālizstādē Partnere, parazīte iedvesmojusies no 1979. gadā, zinātnieka un rakstnieka Džeima Lavloka (Lovelock) izvirzītās dzīvības teorijas, nosaucot to Gajas vārdā – par “Gajas hipotēzi” jeb “Gajas principu”. Planēta tiek saprasta kā pašregulējošs, episks lielums, kas funkcionē un sniedz dzīvībai piemērotus apstākļus, pateicoties visdažādāko organismu uzvedībai un mijiedarbībai.
Lai arī šī New Age periodā dzemdinātā ideja saskārās ar kriticismu, viena no pirmajām ievērojamām zinātniecēm, kura pārņēma Lavloka ideju, bija empīriski motivēta biololoģe un evolūcijas teorētiķe Lina Margula (Margulis).
Lavlokam bija zināšanas bakterioloģijā, un viņš redzēja baktērijas kā patogēnus – slimību izraisītājus. Nekad iepriekš viņš nebija domājis par tiem kā ietvaru lieliskai infrastruktūrai, kas ir Zemes uzturēšanas pamatā. Savukārt Margula nonāca pie mūsdienu kontekstā atbalstītas idejas, ka pretēji daudzām interpretācijām Gajas hipotēze nav vīzija par Zemi kā vienotu organismu, bet gan priekšstats par paralēli eksistējošiem, vienlaicīgiem, radošiem un ārdošiem "džungļiem'", kuri savstarpēji sastopas un saduras un kuros katra atsevišķā vienība rada savu unikālo vidi.
Sabīnes Šnē interpretācijā Gaja ir dzīva, Gaja ir sieviete. Viņa elpo, kustas, redz, klausās un komunicē. Jebkurš divkājains, ar dvēseli apveltīts utilitāras sistēmas produkts uz tās izskatās kā ziedputeksnis, kā mikrobs, kā baktērija vai kā vīruss – divi lielumi, kas līdzpastāv, savstarpēji mijiedarbojas, papildina un pretnostata viens otru.
Gajas vizualizācija izstādē tiek atspoguļota caur jaunradītu darbu sēriju: vinila izdruku, izdrukātu digitālu zīmējumu un videotehnikās.
Sabīne Šnē ir Kim? Open Call PILOT 2021 konkursa laureāte. Kim? Open Call 2021 pieteikumus izskatīja un par uzvarētāju lēma žūrija: Kim? izpilddirektore Elīna Drāke, māksliniece Maija Kurševa, kuratore Zane Onckule, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede, māksliniece un PILOT vadītāja Sabīne Vernere. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Sabīne Šnē (dz. 1996) šobrīd dzīvo un strādā Rīgā. Mākslinieciskajā praksē viņa konstruē vizuālus stāstus, kuros pēta kultūras un dabas krustpunktus, balstoties uz vēsturiskām un laikmetīgām idejām. Šnē interesē cilvēka un dabas attiecības, to savstarpējā saistība. Mākslas darbos tiek attēloti cilvēku paradumi, vēlmes, viņu darbību atstātās pēdas un to ietekme uz apkārtējo vidi. Darba saturs nosaka galarezultātu, bet pārsvarā viņa strādā ar digitāliem medijiem.
Abas izstādes būs apskatāmas līdz 17. aprīlim.