"Netipiski Latvijas mākslas videi tapis trīs mākslinieču kopdarbs," saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule. Anna Ceipe, Līga Spunde un Vika Eksta apvienojušas savu radošo potenciālu un dažādus žanrus, izveidojot izstādi Melos, kas veltīta melodrāmai un līdz 24. februārim skatāma LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. Līna Birzaka-Priekule kā kuratore projektā uztur tematiski teorētisko līniju.
Kā tulkot izstādes nosaukumu Melos? Šo vārdu var izlasīt dažādi – gan ar šauro, gan plato "e", tā būtiski mainot saturu. "Tā arī domāts – divējāds atšifrējums," skaidro kuratore. Vispirms jau "melos" ir grieķu vārds, kam saknes jāmeklē indoeiropiešu valodu saimes vārdā "mel", kas norāda uz daļu no veseluma. Taču mākslinieces gan vairāk šo vārdu attiecina uz melodiju vai lirisku dzejoli, kas paredzēts izdziedāšanai. "Šī vārda skaniskā nozīme saistāma ar melodrāmas jēdzienu, kas savukārt zināma kā specifisks, emocijām un jūtām piesātināts žanrs, kur no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Emocijas vislabāk var parādīt ar mūzikas palīdzību," skaidro L. Birzaka-Priekule. Viņa atzīst, ka izstādes nosaukumu var interpretēt tālāk ar vārda "meli" palīdzību. "Meli bieži vien ir viens no melodrāmas elementiem. Tie rada pārpratumus, un cik tur vairs līdz dramatiskām vai, gluži otrādi, laimīgām beigām!" komentē kuratore.
Izstādē skatītāju gaida piedzīvojums, jo tās nav gleznas pie sienām, skulptūras uz podestiem. "Izstādes veidošana bija arī pētniecisks process, jo kopā skatījāmies melodrāmas un analizējām – kādi elementi ir to pamatā," stāsta kuratore. Melodrāmai raksturīgas nereti līdz absurdam reducētas personāžu attiecību shēmas – vai nu mīl, vai nemīl. Vai arī – ja viens mīl, otrs nemīl. Bieži vārds "melodrāma" lietots nievājošā nozīmē, jo saistās ar pārspīlējumiem, banalitātēm un klišejām attiecībās. Taču melodrāma kā kino žanrs uzrunā ārkārtīgi daudz skatītāju – tās ir visvairāk skatītās filmas.
Izstāde Melos ir kā interaktīva instalācija: telpas centrā ir gulta, kurā izstādes apmeklētāji var iegulties, apsēsties. Var arī skatīties uz mizanscēnu no malas. Otrs objekts – ietvars – ir metāla konstrukciju rāmis, kas veidots, balstoties uz ceturtās sienas konceptu: parasti kino tiek filmēts kā kastē, kam ir trīs sienas, bet ceturtās vietā atrodas kamera. Trešais elements – video, ko veidojusi Vika Eksta. Kolāža sastāv no 22 melodrāmām, un filmā ir atkodēti tie elementi, kas ir melodrāmu pamatā – sākot jau ar iemīlēšanās procesu. "Skatītājs pats it kā piedalās mākslas darbā. Pat tad, ja kāds iegulsies gultā un sāks "glāstīt" savu mobilo telefonu, iespējams, tieši šajā brīdī viņš risinās pats savu melodrāmu ar kādu cilvēku," skaidro L. Birzaka-Priekule. Izstādes mērķis ir skatītājam radīt melodramatiskai situācijai piemērotu telpu, atmosfēru, lai viņš varētu kļūt par vienu no tās varoņiem.