Pirmoreiz tik plaša latviešu mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla (1866–1916) izstāde, sekojot Igaunijas Mākslas muzeja (Eesti Kunstimuuseum) uzaicinājumam, notiek ārpus Latvijas. "Janis Rozentāls bija gan nacionālas, gan starptautiskas nozīmes mākslinieks, kura ieguldījums Latvijas mākslas modernizācijā bija izšķirošs. Igaunijas un Latvijas mākslas vēsture ir attīstījusies līdzīgi. Zināšanas par Latvijas kultūras attīstību 19. un 20. gadsimtā var mums palīdzēt labāk saprast pašiem savu kultūrtelpu. Šī vērienīgā izstāde ne tikai iepazīstinās igauņus ar lielisku kaimiņvalsts mākslinieku, bet sniegs mums arī plašāku perspektīvu, kādā skatīties uz lielo pārmaiņu laikmetiem," atzīst Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore Sirje Helme.
Latvijas kultūras dzīvē 2016. gads, kad gleznotāja 150. dzimšanas diena bija iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā, tika pasludināts par Rozentāla gadu. Rīgā par galveno notikumu tā programmā kļuva Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sarīkotā retrospektīvā izstāde. Tallinā kopā ar igauņu kolēģiem Kumu mākslas muzeja (Kumu kunstimuuseum) Lielajai zālei ir radīta jauna šīs retrospekcijas versija. Izstādē eksponētie 139 mākslas darbi piedāvā daudzveidīgu pārskatu par Rozentāla radošo darbību. Līdzās bagātīgi reprezentētajai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijai, kas aptver visus daiļrades posmus, izlasi papildina darbi no Zuzānu kolekcijas, Belēviču ģimenes un Andra Kļaviņa privātkolekcijām, eksponāti no Tukuma un Liepājas muzejiem, ieskats Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, kā arī Rozentāla dzimtas pārstāvju fotogrāfiju krājumos.
Izstādes nosaukums atbalso gadsimtu mijas laikmeta gaisotni, kad deja bija iecienīts vizuālās mākslas motīvs – gan tiešā atveidojumā, gan simboliskā izpratnē – kā cilvēka dzīves metafora. Janis Rozentāls ar laikmeta notikumiem, mākslas strāvojumiem, profesionāliem un personiskiem izaicinājumiem ir "dejojis" savā individuālajā ritmā un tempā, "izdejodams" starp realitāti un fantāziju, starp māksliniecisko brīvību un pasūtījuma darbiem, tradicionālo un novatorisko, nacionālo un eiropeisko. Mākslinieks kļuva par vienu no vietējās profesionālās mākslas pamatlicējiem, kurš 19. un 20. gadsimta mijā sasniedza lielo Eiropas mākslas centru apvārsni. Rozentāla daiļrade līdzinās Latvijas gadsimtu mijas mākslas parādību spogulim – tajā sadzīvo gandrīz visi žanri un ieplūst moderno virzienu estētika. Viņa radošais mantojums piesaista ar neoromantismam raksturīgo cilvēka un dabas harmonijas tēlojumu, ar skaistumu un noslēpumainību un, kā kādreiz atzina laikabiedri, ar sirsnību un spēju ielūkoties tautas dvēselē.
Latviešu modernists Romans Suta par Jani Rozentālu, skaidrojot viņa popularitātes fenomenu, ir teicis: "Ar savu sajūsmīgo un sajūsminošo personību Rozentāls pirmais modināja latvju tautā interesi uz tēlojošām mākslām. Šajā nozīmē viņš bija latvju tautas pirmā mīlestība, kas kā tāda paliks mūžam neaizmirstama."
Divas galvenās ekspozīcijas atslēgas – diplomdarbs No baznīcas (Pēc dievkalpojuma, 1894) un lielā Arkādija (ap 1913) – iezīmē Rozentāla māksliniecisko meklējumu diapazonu – no nacionālā reālisma līdz simbolisma vīzijai par mītisku laimes zemi. Izstādē laikabiedru portreti, figurālas ainas un ainavas mijas ar simbolistiskiem, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem, ko caurvij iecienīto motīvu un tēlu variācijas. Akcentēta arī somu dziedātājas Ellijas Forseles – Rozentāla sievietes ideāla, sievas un daudzu mākslas darbu modeļa – klātbūtne. Atsevišķu izstādes sadaļu veido "fotoalbums", kas iepazīstina ar gleznotāja, kā arī latviešu un vācbaltu fotogrāfu "gaismas bildēm", kas rāda Rozentāla fotogrāfisko praksi, laikmeta ainas un citu autoru uzņemtos ģimenes portretējumus.
13. maijā izstādes atklāšanā Kumu mākslas muzejā, ko bija iespējams vērot tiešsaistē, piedalījās Latvijas Republikas vēstnieks Igaunijas Republikā Raimonds Jansons, Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore Sirje Helme, Kumu mākslas muzeja direktore Kadi Polli, ar videouzrunu no Rīgas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Tallinā izstāde Kumu mākslas muzejā – vienā no lielākajiem un nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas mākslas muzejiem – būs atvērta līdz 5. septembrim.