Visus 122 Dizaina gada balvai iesniegtos darbus vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā līdzās ārvalstu nozares ekspertiem Viktorijas un Alberta muzeja Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājam Kristoferam Tērneram (Lielbritānija), starpdisciplinārās dizaina studijas Dotdash direktorei Despīnai Makrisai (Austrālija) un dizaina biroja Fjord un Accenture Interactive Helsinku biroja Dizaina nodaļas vadītājam un radošajam direktoram Danielam Bošam darbojās arī trīs vietējie nozares profesionāļi – Jānis Godiņš, Indra Komarova un Artūrs Analts.
KDi aicināja latviešu speciālistus atbildēt uz četriem jautājumiem:
1. Kāds ir labs dizains?
2. Kādi ir Latvijas dizaina izaicinājumi?
3. Kāda ir Dizaina gada balvas nozīme Latvijas dizaina kontekstā?
4. Kas jūs pārsteidza, iepriecināja vai sagādāja vilšanos darbu vērtēšanas procesā?
Jānis Godiņš
Latvijas Dizaina gada balvas 2017. gada laureāts, uzņēmuma Infogram vadošais produktu dizainers
1. Bieži paši dizaineri ir grēkojuši ar to, ka pārlieku aizraujas tikai ar estētiskām vērtībām, ieslīgst zināmā komforta zonā un aizmirst par to, kur viņu radītās lietas nonāks, kā tās ietekmēs sabiedrību, cik tās būs pieejamas. Tieši šie ir vieni no būtiskākajiem jautājumiem, kas definē labu dizainu, it īpaši XXI gadsimtā, kurā mēs skaidri apzināmies cilvēces problēmas. Pirmkārt, tā ir sabiedrības sašķeltība, kas rodas neiekļautības un bieži izteiktas nevienlīdzības dēļ, rezultātā mēs varam novērot ne pārāk tālejošus politiskos lēmumus. Otrkārt, tās ir cilvēku darbības izraisītas planētas klimata pārmaiņas. Domāju, ka labs dizains primāri ir saistīts ar atvērtību, empātiju un sapratni, ka mēs dzīvojam globālā sabiedrībā un ka visas mūsu darbības ietekmē mūsu planētu.
2. Mūsu uzdevums ir veidot iekļaujošu sabiedrību gan savā starpā, gan attiecībā uz pārējo pasauli. Ja paskatās pagātnē, lielākās inovācijas un pārmaiņas pasaulē parasti ir notikušas tajās vietās, kur satiekas dažādas kultūras un rezultātā var notikt dažādu ideju un skatījumu apmaiņa. Piemēram, kādreiz tas notika tirdzniecības ceļu krustpunktos. Dažādība arī mūsdienās ir visefektīvākais veids, kā cīnīties ar daudzām nākotnes problēmām, ar kurām saskarsies mūsu bērni. Bieži vien šodienas problēmas ir vakardienas risinājumu rezultāts, tāpēc tālejoša domāšana un rīcība dizainā ir ārkārtīgi būtiska. Mums ir jāmācās strādāt kopā, jo dizains kļūst arvien neredzamāks un vairāk ir kā valoda starp daudzām nozarēm, kā sadarboties efektīvi.
3. Ceru, ka Latvijas Dizaina gada balva ir veids, kā varam plašākai sabiedrībai pastāstīt par daudzajiem dizaina aspektiem, kas eksistē mūsdienās un kas bieži paliek nepamanīti. Tas ir veids, kā jaunajiem dizaineriem parādīt, kā mainās pasaule un ka dizains kļūst par aizvien plašāku nozari, kas ir dziļi integrēta tur, kur kādreiz mēs to neesam lietojuši. Dizaina gada balva ir arī iespēja pašiem dizaina profesionāļiem iepazīties ar kolēģu veikumu ļoti atšķirīgās jomās, piemēram, vieni veido skaistus un funkcionālus krēslus, savukārt citi pēta lietotāju uzvedību dažādos servisos, kas ir pavisam netaustāma lieta. Tas, ka visi dizaineri tiek izvērtēti pēc universāliem un kopīgiem dizaina principiem, paver iespēju arī pašiem dizaineriem labāk saskatīt iespējas, kā sadarboties savā starpā.
4. Iepriecināja tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir vairāk digitālo risinājumu un tāda dizaina, kas ir integrēts dažādos pakalpojumos vai risinājumos, kas nav dizains vairs tik klasiskajā izpratnē.
Indra Komarova
Zīmola Talented dizainere un līdzīpašniece
1. Labs dizains ir lietojams, un tas kalpo cilvēkiem visdažādākajos veidos. Labs dizains liek domāt. Labs dizains ir gaumīgs. Gaume ir jēdziens, par kuru esmu ļoti daudz domājusi. Laba gaume nozīmē labu proporciju, ar ko es saprotu ne tikai formas kategoriju, bet arī visu pārējo – izmantotos materiālus pret lietošanas biežumu, estētisko pret funkcionālo vērtību utt. Manuprāt, tas attiecas ne tikai uz dizainu. Cik daudz mēs strādājam un cik daudz atpūšamies, cik daudz pieberam sāli un cik daudz piparu. Ja kaut kā ir par daudz, tas ir bezgaumīgi. Visam ir jābūt līdzsvarā. Tā kā proporcija ir matemātisks termins, es pieļauju, ka labu gaumi ir iespējams aprēķināt.
2. Domāju, ka ir grūti nodalīt Latvijas un pasaules dizaina izaicinājumus. Liela daļa no tiem sakrīt. Viens no izaicinājumiem ir tas, ka dizainers ir radoša personība, un nereti radošām personībām ir grūti apvienot vizionāro ar racionālo, kas bieži noved pie izdzīvošanas jautājuma. Es pati esmu modes dizainere un ikdienā daudz interesējos par industriju un modes izglītības jautājumiem. Visā pasaulē lauž šķēpus par to, kādai ir jābūt radošuma un biznesa spēju proporcijai dizaina izglītībā un dizainera ikdienā, šis jautājums nekādā ziņā nav unikāls tikai Latvijā. Pēdējā laikā vēroju, kā dizaina virzību ietekmē startup kultūra, kurā prezentēšanas spējas bieži vien var izrādīties svarīgākas nekā priekšmets, kas tiek prezentēts. Prezentēšana zināmā mērā ir kļuvusi par tādu kā kultūras sastāvdaļu, šai jomā veidojas dažādas "skolas" un tradīcijas. Nauda iet pie tiem, kuri spēj savu dizainu labāk pārdot. Tas, protams, nav nekas jauns, tomēr mūsdienu ārprātīgās konkurences kontekstā prezentēšanas spējai ir daudz lielāka nozīme nekā jelkad agrāk. Izaicinājums ir tas, ka Latvija ir maza valsts ar mazu dizaina lietotāju skaitu, izaicinājums ir mūsu dizaina eksportspēja, bet ar to saskaras arī lielākas valstis, jo mūsdienās pasaule kļūst arvien mazāka un pieejamāka. Es pat neteiktu, ka mēs esam spiesti domāt globāli, mēs vienkārši jau domājam globāli.
3. Ļoti augstu vērtēju to, ka ir šāda Latvijas Dizaina gada balva un kādā līmenī tā tiek organizēta. Kaut kas tāds bija nepieciešams jau pirms kāda laika. Pirmkārt, šāds pasākums ir svarīgs pašiem dizaineriem, lai varētu apmeklēt dažādas lekcijas, lai varētu savstarpēji tīkloties, lai saprastu, ko dara citi, jo ikdienā mēs esam ļoti aizņemti. Otrkārt, pretendentiem uz Latvijas Dizaina gada balvu tā ir izdevība saņemt savas jomas profesionāļu novērtējumu. Cilvēki, kuri domā par dizainu diendienā, spēj redzēt uz priekšu un paskatīties uz iesniegtajiem darbiem citā līmenī, nevis tikai ikdienas patēriņa kontekstā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi dizaina kritiskās domāšanas izpratnē. Treškārt, Latvijas Dizaina gada balva ir sabiedrības informēšana par to, kas notiek Latvijā un pasaulē, par dizaina nozīmi, tā vērtībām.
4. Es biju gaidījusi lielu daudzveidību, ko arī redzēju pieteiktajos darbos. Ir jomas, kurās var saskatīt pārliecinošāku izaugsmi, un tādas, kuras attīstās lēnāk. Pašlaik mainās izpratne par dizainu un tā robežām. Viena no jaunajām lietām ir pakalpojumu dizains, kas pats par sevi nav jauna lieta, bet par to kā par dizaina kategoriju mēs domājam samērā nesen. Lieliski pieteikumi bija arī pavisam tradicionālās dizaina kategorijās – skaisti priekšmeti, kas ir kvalitatīvi izpildīti, kam patīkami pieskarties un lietot.
Artūrs Analts
Dizainers, Londonas Dizaina biennāles 2018 balvas ieguvējs
1. Dīters Rāms jau pirms 50 gadiem ir minējis desmit laba dizaina principus, un patiesībā tie nav mainījušies. Es gan piebilstu, ka mūsdienās ir svarīgi paskatīties un vēlreiz padomāt – vai radītais tiešām ir vajadzīgs.
2. Latviešu dizaineriem ir jāsaprot, ka mēs esam konkurētspējīgi pasaulē. Kad to sapratīsim, to vajadzēs arī pierādīt.
3. Tā ir lieliska iespēja apskatīties, kas Latvijā ir radīts, jo citā veidā to vienkopus nav iespējams redzēt. Cerams, ka balva veicinās turpmāko dizaina attīstību.
4. Vienmēr priecē, ja ir jaunas, tik tiešām inovatīvas un nepieciešamas idejas, bet jāsaka, tādas ir sastopamas reti. Iepriecina izstāžu un digitālais dizains. Izskatās, ka tajā esam spēcīgākie. Varbūt ir jāveido digitālais muzejs?