No 18. līdz 21. jūnijam Viļņas izstāžu un kongresu centrā Litexpo notika V starptautiskais laikmetīgās mākslas gadatirgus ArtVilnius. Tajā piedalījās 65 galerijas no 18 valstīm (gadu agrāk – 50 galeriju no 11 valstīm). Mesē tika pārdots gandrīz 200 darbu par kopējo summu 600 000 Lietuvas litu (gandrīz 174 000 eiro). Visvairāk bija pieprasīta Lietuvas māksla, jaunos īpašniekus atrada arī darbi, kurus izstādīja galerijas no Rumānijas, Francijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Polijas, Slovākijas un Krievijas (par to, ka ir noticis darījums, galeriju stendos signalizē sarkans punktiņš pie pārdotās gleznas, skulptūras vai instalācijas). Kijevas galerijas Tsekh stendā tika pārdoti divi Odesas mākslinieka Jevgeņija Petrova darbi; viens no tiem – skulptūra ar rozā sunīšiem Delikateses, kura pavasarī bija skatāma Jevgeņija Petrova personālizstādē Rīgas mākslas telpā.
Visi grib sarkanu punktiņu
Gadatirgu apmeklēja 19 000 cilvēku, pircēju vidū bija kolekcionāri no Baltijas valstīm, Ukrainas, Krievijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un citām valstīm. Viļņas mesē šogad bija sastopamas divas galerijas no Latvijas. Galerija Tifāna piedalās ArtVilnius visus piecus gadus, 2013. gadā Viļņas skatē tā tika atzīta par labāko ārzemju galeriju. "Mums bija lieliska ekspozīcija: Kaspars Zariņš, Aija Zariņa, Linda Kozule," stāsta Tifānas saimniece Ilze Kuišele. Kāds labums no šāda titula? Šogad galerijai laureātei nebija jāmaksā par dalību. Tifānas stendā tika izstādīti Aijas Zariņas, Daigas Krūzes un Lindas Kozules darbi.
Galerija Māksla XO Viļņas gadatirgū piedalījās trešo reizi. 2009. gadā, pašā pirmajā ArtVilnius, galerijai izdevās nopelnīt sarkanu punktiņu – tika pārdota tēlnieka Gintera Krumholca skulptūra. Par tās īpašnieku kļuva kolekcionārs no Latvijas. "Tavs kolekcionārs tev sekos līdzi, jūs varat viņu pārsteigt un iepriecināt svešā vietā – kādā ārzemju mesē –, tāpēc mēs vienmēr cenšamies atvest kaut ko jaunu," apgalvo Māksla XO vadītāja Ilze Žeivate. Galerija piedalās mākslas gadatirgos Ķelnē, Berlīnē un Barselonā. Šoreiz Viļņā Māksla XO piedāvāja Helēnas Heinrihsones, Vija Zariņas un Kaspara Podnieka darbus.
Maskavas galerija 11.12 Viļņā pārstāvēja Damiru Muratovu un Vasiliju Slonovu – autorus, kuru darbi līdz 24. augustam aplūkojami Rīgas mākslas telpā Latvijas un Sibīrijas mākslinieku izstādē Uz viļņa. Vasilija Slonova gleznas no ironiski dzēlīgā cikla Welcome to Sochi 2014 ar monstrozo Čeburašku un citiem modificētiem Krievijas tēliem Viļņā varēja iegādāties par 5000 eiro (tos var redzēt arī Rīgā). Savukārt Varšavas galerija Stalowa atveda XX gadsimta Polijas mākslas klasiķa, visā pasaulē pazīstamā konceptuālās glezniecības lielmeistara Romana Opalkas (1931– 2011) darbus.
Aksesuārs jebkuram dzīves gadījumam
Viļņā mākslas gadatirgus tika dibināts 2009. gadā, to rīko Lietuvas Mākslas galeriju asociācija. Eiropā šādi pasākumi tiek organizēti jau piecus gadu desmitus. Vecākā mese ir Art Cologne, kuras pirmsākumi meklējami 1967. gadā. Prestižākais un glamūrīgākais galeriju salidojums ir 1970. gadā nodibinātais Art Basel, kas ik gadu notiek ne tikai Bāzelē, bet arī Maiami un Honkongā. Augstu kotējas gadatirgus Frieze Londonā un Ņujorkā, kā arī Armory Show Ņujorkā. Dažāda kalibra mākslas meses tiek rīkotas visās metropolēs – Parīzē, Vīnē, Romā, Madridē un citur. Gadatirgū piedalās nevis paši mākslinieki, bet galerijas, kuras viņus pārstāv. Mese ir galeriju tikšanās vieta ar kolekcionāriem, kuratoriem un muzeju pārstāvjiem, un, protams, visus brīnumus, kuri redzami galeriju stendos, var nopirkt! Mese ir komerciāls pasākums, viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas tirgus mehānismiem. Paralēli tiek rīkotas arī nekomerciālas programmas – izstādes, tikšanās, diskusijas.
Baltijā mākslas meses formāts vēl ir jaunums, tajā pašā laikā galeristi, kuri piedalās ArtVilnius, stāsta, ka kolekcionāri kļūst snobiskāki – Viļņas gadatirgus viņiem esot kļuvis par seklu, tāpēc viņi izvēlas braukt uz Bāzeli un iegādāties tur kādu Tonija Krega skulptūru. Turklāt šogad abas meses notika vienlaikus; turpmāk norises datumi nepārklāsies, sola ArtVilnius komanda. Galerijām, kas piedalās Viļņas mesē, jāiz tur atlase: tām jāpierāda savs CV, jāsniedz informācija par pēdējos divos gados notikušajām izstādēm, par starptautiskas sadarbības programmām u. c.
Šogad ArtVilnius apmeklētāji varēja aplūkot ne tikai galeriju stendus, bet arī īpašas izstādes, interesantākās no tām bija fonda Lewben Art Foundation privātkolekcijas skate (fonds pieder starptautiskajam finanšu un juridisko pakalpojumu sniegšanas uzņēmumam Lewben Group) un lietuviešu fotomākslas dižgara Antana Sutkus ekspozīcija Sievietes. Starp citu, Antans Sutkus nesen nosvinēja 75 gadu jubileju, un Viļņas galerijā Vartai līdz 26. jūlijam aplūkojama viņa personālizstāde, kurai meistars atlasījis iepriekš neredzētas fotogrāfijas no sava arhīva.
ArtVilnius atklāšanas dienā tika pasniegtas žūrijas balvas: par labāko mākslinieci atzīta lietuviete Egle Ridikaite (Viļ ņas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas galerija Artifex), par labāko fotogrāfu – baltkrievs Igors Savčenko (Minskas galerija У). Igora Savčenko darbs, kas radīts ar veco fotokameru FKD, mesē tika pārdots par 600 eiro, savukārt Egles Ridikaites lielais audekls – par 16 000 Lietuvas litu (4600 eiro). Māksliniece ir izveidojusi sēriju, kas veltīta viņas vecmāmiņas lakatiem: Egle Ridikaite uz audekla ar aerosolu uzgleznoja aksesuārus visiem dzīves gadījumiem: lakats vasarai, ziemai, vizītei pie daktera, svētkiem, bērēm utt.
Princeses kritiskās piezīmes
Labākās galerijas balva tika piešķirta Minhenes galerijai Wolkonsky. Tas īpašniece ir princese Mikaēla Volkonska – senās krievu kņazu dzimtas pēcnācēja. Viņa ir zobārste, vada savu klīniku Minhenē. Galerija Wolkonsky darbojas kopš 2009. gada. Mikaēla Volkonska sarunā ar KDi izteic dažas kritiskas piezīmes par ArtVilnius norisi: mesē ir maz apmeklētāju, pilsētā nav redzamas ArtVilnius reklāmas.
"Paskatieties, kas šeit notiek, – visi sēž savos stendos, neviens nesarunājas ne savā starpā, ne ar apmeklētājiem. Parasti mākslas gadatirgos galerists vienmēr runā, viņš stāsta un skaidro cilvēkiem par māksliniekiem, kurus pārstāv, un izstādītājiem darbiem. Manuprāt, šeit cilvēkiem ir bail no kontaktiem, jo viņi vēl nav pieraduši pie šādiem pasākumiem," norāda galeriste. Viņa uzskata, ka ArtVilnius rīkotājiem vairāk pārliecinoši jāveido sabiedrisko attiecību stratēģija: "Daudzi apmeklētāji nesaprot, ka māksla, kas šeit tiek piedāvāta, ir domāta pārdošanai, – viņi nāk kā uz izstādi. Cilvēki nevēlas dalīties ar savu e-pasta adresi, lai mēs turpmāk varētu viņus informēt par galerijas jaunumiem: "Nē, paldies. Kāpēc tas jums vajadzīgs?!" Tāpat, ja mēs piedāvājam kaut ko paskaidrot par savu mākslinieku darbiem, kas redzami stendā, visbiežāk saņemam atbildi: "Nē!""
Galerija Wolkonsky ik gadu piedalās sešās septiņās mesēs – Parīzē, Londonā, Madridē, Beirūtā, Barselonā, Bukarestē. «Mēs cenšamies apgūt jaunus tirgus,» saka Mikaēla Volkonska. "Mēs skatāmies, kādā virzienā attīstās katra mese, un atbilstoši piemeklējam māksliniekus un ekspozīciju."
Ko viņa ieteiktu ArtVilnius komandai? Kādi uzlabojumi ir nepieciešami? "Pirmkārt, jāaicina vairāk ārzemju kolekcionāru. Pašlaik šeit pārsvarā ir vietējie mākslas mīļotāji. No ārzemju kolekcionāriem ir atbraukuši tikai tie, kurus personīgi uzaicināja pašas galerijas, kas piedalās šajā mesē. Otrkārt, mesei ir jānodrošina labāks PR – vajag, lai cilvēki zina, kas šeit notiek, kāds pasākums tas ir. Galu galā katrs mākslas gadatirgus dzīvo, pateicoties galerijām. Tāpēc ArtVilnius komandai ir rūpīgi jāanalizē, kā starptautiskas meses tiek rīkotas pasaulē un kādi mehānismi tur darbojas. ArtVilnius rīkotājiem ir jāveic padziļināta tirgus izpēte. Jāmācās no vislabākajiem piemēriem un jāpadara sava mese dzīvelīgāka! Pašlaik šeit nav nekādas kustības, un man ir ļoti žēl – atvests tik daudz labas mākslas, un cilvēki to neredz. Šajā reģionā nenotiek citi mākslas gadatirgi – kāpēc lai nepadarītu šo patiešām spožu?! Tādu, lai galerijas vēlētos atgriezties, lai kolekcionāri to gaidītu katru gadu," uzsver Mikaēla Volkonska.
Dažas minūtes pirms meses slēgšanas galerijas Wolkonsky stendā notika incidents – tika sabojāta viena no vācu mākslinieka Udo Ručmaņa trauslajām skulptūrām, kas maksāja vairāk nekā 10 000 eiro.
Šeit viss ir tik garšīgs!
Savās pārdomās par ArtVilnius vietu mākslas tirgū ar KDi dalās meses mākslinieciskais vadītājs franču kurators Ēriks Šlosers. "Mēs cenšamies panākt, lai ArtVilnius kā zīmols un koncepts būtu pamanāms un atpazīstams pasaulē līdzās citiem mākslas gadatirgiem. Mūsu uzmanības centrā ir Baltijas un Austrumeiropas māksla, iekļaujot Gruziju, Ukrainu, Krieviju, Azerbaidžānu, Poliju, Slovākiju. Mēs vēlamies savākt un parādīt visu to labāko, kas ir šajās valstīs," norāda Ēriks Šlosers. "Šī ir vieta, kur var atklāt jaunus vārdus, kuru māksla vēl nemaksā dārgi, un iegādāties jau diezgan slavenu autoru darbus. Vai vienkārši pastaigāties patīkamā atmosfērā, jo arhitektūra un stendu izkārtojums pie mums drīzāk ir kā biennālē, nevis mākslas mesē (ArtVilnius ekspozīcijas arhitektūras autors ir Roks Ķilčausks un birojs Processoffice, kas ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas projekta autors – J. J.). Mēs nepretendējam uz to, lai kļūtu par mākslas lielveikalu. Galvenais ir tas, ka mēs apmeklētājiem sniedzam iespēju atklāt māksliniekus, kuru darbus var iegādāties par 500–3000 eiro. Nekur citur pasaulē jūs neatradīsiet tik kvalitatīvu mākslu par šādu cenu. Turklāt arī dalība nemaksā dārgi: par 45 kvadrātmetru stendu galerijas maksā 1000 eiro," saka Ēriks Šlosers. "Par šāda izmēra stendu mesē Art Paris nāksies samaksāt 20 000 eiro. Tur visas izmaksas ir augstākas, un kopējie ieguldījumi būs aptuveni 30 000 eiro. Savukārt galerijas kopējie ieguldījumi dalībā ArtVilnius ir aptuveni 5000 eiro."
Šis projekts ir viens no Viļņas popularizēšanas pasākumiem, ko īsteno Lietuvas galvaspilsētas mērs un laikmetīgās mākslas atbalstītājs Artūrs Zoks. Tāpēc Ēriks Šlosers nebeidz slavēt Viļņas pievilcīgo tēlu: "Mākslas kolekcionāriem patīk pavadīt dažas dienas pilsētā, kurā visi pakalpojumi ir tik augstā līmenī un maksā ne pārāk dārgi. Šeit var apmesties labā viesnīcā, ieturēt labu maltīti. Šeit viss ir tik garšīgs! Viļņā ir patīkami pastaigāties – apkārt ir skaistas meitenes un skaisti zēni. Tas arī ir svarīgi."
Ēriks Šlosers uzaicināja uz ArtVilnius galerijas no Krievijas, Gruzijas, Zviedrijas, Itālijas un Nīderlandes. "Es nodarbojos ar meses un Viļņas sabiedriskajām attiecībām, es strādāju ar ārzemju presi, es izdomāju, ka šogad gadatirgū akcents tiek likts uz fotogrāfiju, es arī esmu mesē skatāmās Antana Sutkus izstādes kurators un ArtVilnius žūrijas priekšsēdētājs. Mūsu komanda ir maza, un katrs izdara daudz. Es esmu nosūtījis 2000 ielūgumu kolekcionāriem, žurnālistiem, kuratoriem un muzeju vadītājiem," viņš piebilst. ArtVilnius šogad tika prezentēts Eiropas Savienības pārstāvniecībā Maskavā. "Kultūras attiecības ar Krieviju ir ļoti nozīmīgas, jo īpaši tad, kad politiskā situācija ir sarežģīta," uzskata Ēriks Šlosers.
Gadatirgū pārdoto darbu skaits ir svarīgs, taču tas nav pats galvenais. "Aprēķini liecina, ka pašlaik 70% laikmetīgās mākslas visā pasaulē tiek pārdots mesēs un pēc to noslēgšanas. Dažus darbus nopērk uzreiz, citus – drīz pēc tam. Kolekcionāri kaut ko pamana mākslas gadatirgū un vēlāk vēršas galerijā. Mūs arī interesē, ko raksta presē – kas patīk, kas nepatīk. Gadatirgus ir vieta, kurā tiek dibināti kontakti starp galerijām, kā arī kontakti ar kuratoriem un muzejiem. Piemēram, galerija Ural Vision no Krievijas vēlētos parādīt jaunos lietuviešu māksliniekus. Minhenes galerija Wolkonsky interesējas par autoriem no Krievijas. Jūs varat izrādīt interesi tikai par to, ko jūs pazīstat. Tāpēc mums ir jāstrādā, lai veicinātu šo interesi. Mese ir filtrs – atlase ir ļoti svarīga. Apmeklētāji zina, ka galerijas ir rūpīgi izmeklētas. Mēs nesadarbojamies ar galerijām, kuras izstāda muļķības un krāpj savus māksliniekus un pircējus. Šogad esam atsijājuši aptuveni 100 dalībnieku. Es uzskatu, ka 65 galerijas ir optimāls skaits, citādi māksla var pazaudēties. Mēs cenšamies radīt tādu vidi, kurā ir pamanāma ikviena galerija un ikviens izstādītais darbs."
Ko sniedz dalība ArtVilnius?
Ilze Žeivate
Galerijas Māksla XO vadītāja
Esam atbraukuši uz Viļņu ne jau mācīt, bet stimulēt un iedrošināt Baltijas pircējus. Ir svarīgi būt lietas kursā par to, kas notiek šeit. Nevar domāt par naudu. Vienmēr gribas pārdot darbu, taču tas nav primārais mērķis. Piedaloties šādos pasākumos, mēs paši attīstāmies. Tas ceļ gan kolekcionāru, gan mūsu pašu līmeni. Jauni impulsi nāk tad, ja tu izstādies blakus citiem māksliniekiem, citām galerijām.
Mūsu misija šeit ir popularizēt māksliniekus. Daudzi redzēja Kaspara Podnieka fotogrāfijas un video 2013. gada Venēcijas biennālē, taču, lai cilvēki tos atcerētos, darbus vajag parādīt vairākas reizes. Pērn es tos izstādīju mākslas mesē Ķelnē. Kaspars arī ir priecīgs – skatītāji var pienākt klāt un uzdot viņam jautājumus, viņš ar prieku atbild.
Katru dienu Viļņā mēs dzirdējām skaistus komentārus par Kaspara Podnieka darbiem – tā dēļ vien vērts braukt! Cilvēki saka – tas bijis viens no viņu labākajiem iespaidiem no Venēcijas biennāles. Latvieši šos darbus diemžēl nepērk, kaut gan tieši šajā Kaspara Podnieka sērijā ir notverta visskaistākā nacionālā ideja, kas pēdējā laikā vispār ir izskanējusi mūsu laikmetīgajā mākslā. Pašu mājās neviens kolekcionārs to nav pamanījis – iespējams, tikai tāpēc, ka tas ir cits medijs, fotogrāfija un video. Šajos darbos Kaspars lido virs savas zemes, savas lauku saimniecības Drustos. Valstiskā līmenī tas ir izcils projekts! Fotogrāfijās jūs redzat skolu, ezeru, baznīcu, govis – tā ir mūsu dzīve. Man ir liels prieks, ka Viļņā skatītāji to pamana un novērtē.
Visi mīl to gleznu, kurā Marks Šagāls kopā ar sievu lido pāri Vitebskai. Gribētos, lai cilvēki iemīlētu arī Kaspara Podnieka fotogrāfijas, kurās viņš redzams levitējam virs Drustiem, kur viņš dzīvo un strādā, kur viņš ir laimīgs un atradis savu piepildījumu.
Ilze Kuišele
Galerijas Tifāna vadītāja
ArtVilnius ir vienīgais mākslas gadatirgus Baltijā, tam ir katalogs, kas nodrošina komunikāciju ilgākā laikā, arī pēc meses. Katalogs var sniegt priekšstatu, kas notiek pasaulei nezināmajās zemēs – Baltijas valstu mākslā.
Tas, ko cenšos šeit panākt, ir nodrošināt augstas kvalitātes mākslas piedāvājumu lietuviešu tirgū, būt visu laiku labā līmenī ar labiem māksliniekiem. Autori, kurus pārstāvu, nav viendieņi, viņi meklē jaunas attīstības fāzes un realizāciju. Man nav zināms, ko vēlas nopirkt cilvēki, kuri apmeklē ArtVilnius, taču es varu parādīt vislabāko un visjaunāko, kas man ir. Ja nebūtu meses, neviens ārpus Rīgas šos darbus neredzētu. Turklāt Rīgā man ir ļoti maza izstāžu telpa, šeit varu parādīt mākslinieku sniegumu daudz plašāk un brīvāk. ArtVilnius ir lielisks arhitektonisks risinājums – tā ir atvērta vide, kas veidota ar cieņu pret skatītāju. Tas atvieglo manu komunikāciju ar citiem galeristiem, es neesmu iesprostota savā stendā, un arī māksla daudz labāk iedarbojas.
Dalība mesē ir reklāmas brauciens vislabākajā nozīmē – es prezentēju savu galeriju un māksliniekus. Tie, kas šajā gadatirgū kaut ko iegādājas, un tie, kuri nāk paskatīties un ar kuriem var par to parunāt, ir aktuālas informācijas guvēji.
Vairāk informācijas par ArtVilnius – www.artvilnius.com