Joprojām īsti nav zināms, kad un kur tiks slietas Latvijā tik akūti nepieciešamā Laikmetīgās mākslas muzeja sienas, tomēr gatavošanās šim brīdim, atlasot un iepērkot mākslas darbus topošā muzeja krājuma kolekcijai, ir sākta laikus – aptuveni pirms deviņiem gadiem. Šajā procesā ir iesaistījies arī ABLV Charitable Foundation. 2005. gadā Kultūras ministrija, banka un fonds noslēdza trīspusēju līgumu, saskaņā ar kuru banka apņemas ieguldīt vienu miljonu latu kolekcijas veidošanā. Šī vienošanās ir spēkā līdz 2021. gadam.
Pašlaik ABLV Bank veidotajā kolekcijā jau ir uzkrāti 31 autora 204 mākslas darbi, no kuriem liela daļa bija aplūkojama pirmajā vērienīgajā šīs kolekcijas izstādē ... lai gadījums kļūtu par notikumu... no 20. septembra līdz 27. oktobrim Rīgas mākslas telpā. Kuratores Solvitas Kreses pārraudzītā izstāde, kuru papildinās režisoru grupas veidota izrāde, kā arī unikāla, interaktīvi izglītojoša laikmetīgās mākslas programma vecāko klašu skolēniem, ir notikums, ar kuru ABLV Bank šogad atzīmē savas darbības 20 gadu jubileju. "Uzskatām, ka ir pienācis laiks ABLV ieguldījumu parādīt arī plašākai sabiedrībai, un, kamēr muzejs vēl top, fonds ir uzņēmies misiju – informēt un izglītot sabiedrību, būt viedokļa veidotājam par laikmetīgo mākslu," KDi stāsta ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve. "Vienuviet tādā apjomā laikmetīgā māksla Latvijā līdz šim nav bijusi eksponēta. Esam pārliecināti, ka izstāde ir bijis patiesi nozīmīgs notikums kultūras dzīvē," pievienojas ABLV Bank valdes loceklis Romans Surnačovs.
Solīds pamats muzejam
Jau oktobrī Kultūras ministrijas iniciētajai darba grupai valdībā ir jāiesniedz tehniski ekonomisks pamatojums izstrādātajiem priekšlikumiem par vairāku kultūras infrastruktūras objektu, arī Laikmetīgās mākslas muzeja, izveidi Rīgā līdz valsts simtgadei. Vai šis muzejs radīs mājvietu sākotnēji iecerētajā vietā – Andrejsalas spēkstacijā, pārbūvējot to pēc nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa meta, – vai Triangula bastiona ēkā, vai tomēr to cels kā jaunu būvi uz bijušā Dzelzs tilta, un vai tas vispār līdz ieplānotajam termiņam tiks īstenots, būs atkarīgs no valdības apsvērumiem par valsts pašreizējo rocību. Lai arī Laikmetīgās mākslas muzeja vai akustiskās koncertzāles būvniecībai noteikti tiks piesaistīti ES fondu līdzekļi, ir skaidrs, ka bez adekvāta valsts līdzfinansējuma nekas nevar notikt.
"Uzbūvējot muzeju Parīzē, iegūst Rīga. Uzbūvējot muzeju Rīgā, iegūst Parīze. Jebkurš labs un atmiņas kontekstā ievietots mākslas darbs ir ieguvums visai pasaulei," apgalvo viena no Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma izveidē pieaicinātās starptautiskās ekspertu komisijas pārstāvēm – mākslas zinātniece Helēna Demakova.
Ekspertu komisija, kuras ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz ABLV Charitable Foundation, reizi gadā tiekas Latvijā, lai kopīgi diskutētu par to, ar kādiem darbiem, viņuprāt, vēl būtu papildināma pašreizējā kolekcija. "Muzeja kolekcijas koptēls pagaidām pastāv tikai ekspertu galvās," stāsta H. Demakova. Viņa skaidro, ka topošās kolekcijas mērķis ir atspoguļot nepārtrauktu laikmetīgās mākslas veidošanās procesu. Tiesa, pagaidām tā vēl ir nepilnīga, taču jau šobrīd – solīds pamats jaunam muzejam. "Muzejs, un galvenokārt tā kolekcija, ir mantojuma institūcija, un kā tāda kolekcija tikusi veidota. No Bruno Vasiļevska, Miervalža Poļa, no Imanta Lancmaņa un Ilmāra Blumberga līdz Jurim Boiko, Leonardam Laganovskim, Barbarai Gailei un daudziem citiem," stāsta ekspertu komisijas pārstāve.
Banka lepojas ar visiem
Topošā muzeja krājumu veido divas kolekcijas daļas. Viena daļa pieder Kultūras ministrijai, un tā atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārraudzībā. Šo kolekcijas daļu patlaban veido 224 darbi pamatkrājumā un 44 darbi palīgkrājumā. Līdzšinējais KM finansējums mākslas darbu iepirkumam ir 110 203 lati, savukārt 211 021 lata finansējums tika piesaistīts no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta projektam Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana, saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam. Nozīmīga daļa krājuma ir iegūta dāvinājumu ceļā.
Savukārt ABLV Bank līdz šim savas kolekcijas daļas izveidē ir ieguldījusi jau vairāk nekā 393 000 latu, par kuriem iepirkti 31 mākslinieka 204 darbi. Zanda Zilgalve stāsta, ka bankai ir dota priekšroka izvēlēties, kurus no ekspertu komisijas apstiprinātajiem darbiem varētu iegādāties. Mākslas darbus, kas formas ziņā aptver plašu amplitūdu – gleznas, fotogrāfijas, video, instalācijas, skulptūras u. c., – banka uzglabā pati. "Banka nav muzejs – mēs nevaram nodrošināt ne atbilstošāko temperatūru, ne mitruma līmeni, tāpēc darbus, kas ir īpaši prasīgi pret klimatu, vedam uz krātuvi. Daļa darbu pagaidām grezno bankas un fonda sienas," skaidro Romans Surnačovs. Katrā ziņā banka dara visu, lai darbi, kas nonāk tās īpašumā un pēc tam tiks nodoti jaunā muzeja valdījumā, ar fonda palīdzību tiktu saglabāti perfektā stāvoklī, piebilst Z. Zilgalve.
Fonda vadītāja pilnībā uzticas ekspertu viedoklim – katrs viņu izraudzītais autors un viņa darbs jau ir liela vērtība kolekcijā, tādēļ nevēlas kādu īpaši izcelt, vien norāda, ka pārstāvēti ir dažādu paaudžu mākslinieki līdz pat mūsdienām, autori no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. ABLV Bankas kolekcijas izstādē ... lai gadījums kļūtu par notikumu... kaut ar vienu darbu bija pārstāvēti visi kolekcijas mākslinieki: Ēriks Apaļais, Juris Araks, Jānis Avotiņš, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Juris Boiko, Māra Brašmane, Andris Eglītis, Gints Gabrāns, Barbara Gaile, Andrejs Grants, Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Kaido Ole, Oļegs Kuļiks, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Imants Lancmanis, Paulis Liepa, Vigants Paukšts, Miervaldis Polis, Inta Ruka, Alnis Stakle, Antans Sutkus, Andress Tolts, Aija Zariņa, kā arī Evelīna Deičmane, Krišs Salmanis, Katrīna Neiburga, krievu mākslinieks Dmitrijs Gutovs un mākslinieku grupa Zilie deguni.
Sutkus un Sartrs iedvesmo
"Esmu secinājis, ka, salīdzinot ar agrākiem laikiem, dzīve tagad ir sarežģītāka un daudzdimensionāla un tāda kļūst arī māksla – mākslinieki nebūt nav atrauti no dzīves vai kļuvuši nesaprotami, viņi vienkārši rada uztverei sarežģītākus darbus," uzskata R. Surnačovs. Mēģinot Latvijas publiku pietuvināt šai arvien grūtāk šifrējamai mākslas pasaules daļai, ABLV Bank kolekcijas izstādes veidotāji nāk talkā, padarot ekspozīciju vēl saistošāku ar aizkadra stāstiem, kurus apkopojusi izstādes kuratore, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. "Šodien nav tik svarīgi, kā kolekcija ir eksponēta, bet kā tā ir izstāstīta caur šo ekspozīciju," saka kuratore un atzīst, ka idejai par stāstiem viņu iedvesmojis viens no ABLV Bank kolekcijas dārgumiem – lietuvieša Antana Sutkus uzņemtais franču filozofa Žana Pola Sartra fotoportrets Kuršu kāpās 1965. gadā. "Šis ir viens no ikoniskākajiem Sartra portretiem – pēc tā pat ir darināta skulptūra Parīzes Universitātes pagalmā," stāsta S. Krese. Tomēr reti kurš zinot, ka šajā ceļojumā filozofu pieskatīja padomju laika kuratoru grupiņa, kas sēž tieši kadra malā, bet nav redzama. "Tikko ieraugi, ka tie cilvēki tur ir, rodas dažādi jautājumi. Šķita, ja skatītājs izlasa šo stāstu, viņš atceras arī bildi – tā ir interesantāk," teic kuratore. Ž. P. Sartram arī pieder teiktais: "Lai visparastākais notikums pārvērstos par piedzīvojumu, vajag – un ar to pietiek – sākt to atstāstīt."
Mākslas izaicinājums skolēniem
Z. Zilgalve ABLV Charitable Foundation vārdā pauž cerību, ka valsts saņemsies tuvākā vai tālākā nākotnē uzbūvēt muzeju. Līdz tam – fonds vēlas iesaistīties diskusijas rosināšanā par laikmetīgo mākslu. "Tieši tādēļ sākām strādāt ar skolēniem, kas tajā brīdī būs tie, kuri pieņems mūsu kolekciju kā dāvanu," saka Z. Zilgalve. Viņa stāsta par ABLV Charitable Foundation rosinātu interaktīvu, pēc jaunākajām muzeja pedagoģijas tendencēm radītu programmu, kas ar moderno tehnoloģiju starpniecību izglītos 9.–12. klašu skolēnus par laikmetīgo mākslu un tās saistību ar dažādiem mācību priekšmetiem. Risināt atjautīgus uzdevumus planšetdatoros, kas izvietoti pie atsevišķiem kolekcijas mākslas darbiem, skolēni grupās vai individuāli varēja izmēģināt jau izstādē. Fonds paredz iespēju, pielāgojot programmas saturu, īstenot to dažāda rakstura izstādēs arī turpmāk.