Kā šodien runāt par dabas katastrofām, koloniālismu un pretošanos tam? Performanču mākslinieks Kvīnsijs Gario to dara, atsaucoties uz savas ģimenes pieredzi un stāstiem, kas aizved uz Karību jūras reģionu un Kirasao, mākslinieka dzimteni, kas ir bijusī Nīderlandes kolonija, šobrīd autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā. Performatīvajā lekcijā mākslinieks ieskicēs šī reģiona postkoloniālo situāciju, kurai viņš pievēršas savos darbos un tiecas to ne vien kritiski atspoguļot, bet arī rosināt jaunas attiecības.
Mākslinieks vieslekcijā izcels performances Viskijs kastē, ko viņš veidoja kopā ar savu mammu Glendu, un Kā sagatavoties orkānam. 2. daļa, kas tapa kopā ar mammu un brāli Jērgenu. Performances Viskijs kastē centrā ir Glendas atmiņas par sacelšanos 1969. gadā Kirasao, kad demonstrācijas dalībnieki vērsās pret naftas kompānijas Shell un tās apakšuzņēmēju rasistisko, diskriminējošo un ekspluatējošo praksi. Kā sagatavoties orkānam. 2. daļa aizvedīs lekcijas auditoriju uz 1995. gadu, kad 5. kategorijas viesuļvētra Luiss iznīcināja Sintmārtenu Mazajās Antiļu salās, kur tolaik dzīvoja mākslinieka ģimene. Līdz pat 2017. gadam Luiss bija spēcīgākais orkāns, kāds jebkad skāris salu, un Kvīnsija performance pievēršas fundamentālajām izmaiņām, kas ienāca salas iedzīvotāju dzīvē pēc šī notikuma.
Kvīnsijs Gario (Kirasao / Sintmārtena / Nīderlande) ir performanču mākslinieks, kurš savos darbos galvenokārt pievēršas postkoloniālisma un dzimtes jautājumiem publiskajā telpā. Viņa zināmākais darbs Zwarte Piet Is Racisme (2011–2012) kritizēja un pievērsa globālu uzmanību nīderlandiešu Ziemassvētku tradicionālajam, taču rasistiskajam tēlam Melnajam Pītam, kas turpina koloniālisma stereotipus arī mūsdienās. Kā rakstīja žurnāls The Economist, "[Gario darbs] polarizēja kultūras dzīvi, iesaistot par to diskusijā slavenības, politiķus un pat ANO". Viņa nesenākie darbi pievēršas politiskās pretestības jautājumiem, un tie izrādīti daudzos Nīderlandes un Eiropas muzejos un teātros.
Kvīnsija Gario vieslekcija notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekta Izzināt sarežģīto pagātni ietvaros, kas pievēršas neērtajam nesenās vēstures mantojumam, kas ir marginalizēts vai izdzēsts no t.s. kolektīvās atmiņas, lai gan tas joprojām ietekmē šodienas realitāti. Meklējot atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šīs pagātnes izzināšanu, nereti noderīgi ir stāstījumi un pieredzes, kas tulkoti no atšķirīgiem kontekstiem. Šī projekta ietvaros 2019. gada augustā sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci notika 6. LLMC starptautiskā vasaras skola, savukārt 2020. gada februārī sadarbībā ar Tallinas Mākslas akadēmiju noritēs simpozijs Klusēšanas prizmas un 2020. gada pavasarī Latvijas Nacionālās mākslas muzejā būs skatāma izstāde Izzināt sarežģīto pagātni.
VVZ