Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Latvijas lauki nīkuļo, ko darīt?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
P.K.
P
A lot less people will be able to live in the countryside if Latvia is to grow and prosper . That does not mean that it can not have a bright future. Any developments will need a sound economic base with good long term planning.The most obvious one is more forestry both for timber and value added timber products. The problem here is that forestry is capital intensive and you have to wait a long time for your returns. It would provide some rural employment. The nature of planting should cater for future demand.It is possible that a lot less newsprint will be required in the future.What about a Latvian IKEA? Forestry would be a good area to invest EU money for long term returns.Secondly LARGE SCALE DAIRY FARMING especially for town milk supply and value added products,speciality cheeses etc. Remembering that is probably still cheaper to import butter from countries where cattle can graze all year round. Large scale VEGETABLE AND BERRY FRUIT growing. Close to cities or near reliable transport. Horticulture is probably doomed in colder countries as you can fly in cheap flowers from tropical countries. And most importantly TOURISM.This is still in a very early stage of development.Here is the opportunity to use smaller pieces of land.The 10 acre lifestyle blocks near lakes,rivers and the seaside for sale to locals and foreigners.Simple farm visit tourism only needs 2-3 bedrooms,a good cook and some interesting livestock.Cultural tourism- it is the experience of a lifetime for many people to experience a genuine,traditional latvian "Jaanji".Tourism based on traditional country crafts and traditions.Sports tourism especially action and extreme sports based on rivers and lakes.Some people might like to follow the paths of the "plostnieki". See what has been done with bungy jumping. There is no end to the crazy things that people will pay money for.Main problem for tourism is the short season. And it is very important that the benefits accrue to locals rather than overseas based tour companies.Finally your EU parliamentarians should be working hard for reasonable EU farm policies so that all the rewards do not go to overpaid french and german farmers. Even Alfons who after doing eight years hard probably deserves a bit of R &R in Brussels should put his best foot forward for Latvias long suffering country people.
Darba ņēmēji un devēji
D
Acīmredzot tie, kas laukos "kautko" dara arī saskata vai ir atraduši iespējas kur savu produkciju realizēt. Ja iet runa par pārdošanu, tad var vai nu gaidīt, ka kāds atnāks un nopirks, vai aktīvi meklēt pircējus un mēģināt tiem iestāstīt, ka prece laba. Veiksmīga pārdošana mazliet saistīta ar kauna apmēru, un tas, ka daži pārdod ("vai, man jau nekas nesanāca ...") varbūt nav tas visefektīvākais veids. Arī šajās dienās, pārdošana nenozīmē tikai vietējā veikalā vai Rīgā. Ir daudzi šeit uzņēmumi, kas vispār savu produkciju netirgo Latvijā, jo tirgus šeit ir tik niecīgs, un viss aiziet uz eksportu, un ne visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā. Un tie, kas dzīvo laukos un pārdod savas zināšanas caur internetu, vai savis ražotos rokdarbus iekš E-bay, tie vispār dzīvo divās pasaulēs.
Darba ņēmēji un devēji
D
Piekrītu - labs rezumējums! Visas iespējas tur ir un par tām lietām, par kurām Rīgā maksā bargu naudu (zemes gabalu, noliktavu, utt.) laukos tās ir krietni lētākās. Tur arī birokrātija cilvēciskāka un ne tik korumpēta, un tas varētu pamudināt jebkurām sevi cienījušam uzsākt biznesu tur, kur Rīgas pilsētas robežas beidzās. Vai ir svarīgāk izveidot veiksmīgu uzņēmumu vai valkāt uzlīmi "ražots Rīgā" vai "atrodos Rīgā"? Rīga ir zaudējusi lielu daļu savas spējas pievienot vērtību uzņēmējdarbībai, un daudzi jau mūk prom aiz Rīgas robežām.
xx
x
Tādi nu mēs esam - paģēram kādam citam steidzīgi nodrošināt mums darbu, ērtības, visu ko citu. Valdības, ministrijas, ne veido, ne likvidē darba vietas un ražotnes (ja nu vienīgi birokrātu štatu vienības). To dara bizness, un ir taču acīmredzami, ka biznesam mūsu lauki nav interesanti. Kā to piespiest, ja resursu, no kā subsidēt tādas izšķērdības mums nav? Vai vajag spiest? Vai tiešām mums vajag tik izmisīgi turēties pie viensētu apdzīvotības modeļa? Sakiet taču ko konstruktīvu nevis tikai vaimanājiet, ka valdība nenodrošina to, nedod šito...
vidzemes lauķis
v
Meistarība dod brīvību! Personības var daudz! Kā attīstīt laukus? Lasiet www.lak.lv un www.kkdi.lv Kā uzvarēt naudas varu ir jautājums? Kāpēc interneta laikmetā Rīgas centrā ir jābūvē augstceltnes, kas vēl vairāk pārslogos tiltus un radīs pārvietošanās problēmas. Ja par šo naudu radītu labus ceļus laukos un ierīkotu elektrokabeļus, mēs sakoptu skaistu savu zemi. Cilvēki varētu nesteidzoties strādāt tuvu savām mājām un dzīvot dabīgāku un veselīgāku dzīvi kā lielpilsētās. Ir jāattīsta meistardarbnīcu tīkli, kuros meistari indivīdi kalpo klientiem indivīdiem. Nevis darba ražība ir jāattīsta, bet kvalitāte. Ir nepieciešamas nelielas rokdarbus atvieglojošas darba mašīnas, kas ļauj attīstīt individuālus produktus, kurus pērk klienti visā pasaulē.... Ķīnieši nekad nevarēs saražot individuāli un drīz.. Tikai cilvēka amata prasmes un meistarība var dot patstāvību un brīvību. Ar milzīgām grūtībām, mēs daļu no šīs elementārās patiesības ieķīlējām Valdības rīcības plānā. Skat 7.5.4.9). Taču, kamēr darbosies princips, nauda seko bērnam, nevis spējīgam meistaram, nekas nemainīsies. Ir jāmaina sociālisma profesionālā izglītība. Ir jāatjauno pirmskara Latvijas un šībrīža Eiropas profesionālās izglītības modeļi. Māceklis iet pie labākā meistara,(duālā izglītība) nevis tiek ieslēgts bezjēdzīgā sociālā uzraudzībā arodskolā. Kritērijs - liela skola der augstskolā un zinātnē, nevis profesiju apguvē. Ir jāattīsta godīga konkurence starp meistariem, ir nepieciešams tikt vaļā no visa liekā. Bet liekie ir ļoti daudz, un viņi ne tikai barojas uz strādājošiem(korupcija), bet arī traucē strādāt(birokrātija) Laima, atraksti pati man! Mums, Ķīpsalā ir labas iestrādes. Vilnis.
Ass
A
Ienesīgu darba vietu valsts mežos neredz. Miljoniem m3 lietkoku mežos vienkārši sapūst!, jo galvenais ir nocirst mežus kailcirtēs, darba ražīguma vārdā. Laucinieki spiesti vienlaikus emigrēt! Kauns ZZS kā prettautiskai partijai!
ha-ha
h
Kāpēc Zemkopības ministrijai, kura aizņem augstceltnē Vecrīgā visus stāvus-priekšnieki, priekšnieku galā-nav lauksaimniecības politika, bet tikai tā tukšus salmus kuļ. Latvijas lauksaimniecība ir iznīcināta, taoties radītas zemkopības sistēmā nevajadzības struktūrvienības,'valsts aģentūras. Zemkopības ministrijā un tās sistēmā strādā vairāk cilvēku kā visos laukos kopā! Tie visi sēž uz nabaga zemnieku kakla! Tas ir noziegums pret Latvijas lauksaimniecību!
why?
w
tapec, ka vinjiem ir pietiekami daudz citu ienesiigu dabas resursu, kas ljauj subsideet lauksaimnieciibu. Latvijai diemzheel nav raksturiiga resursu paarbagaatiiba un to dazhaadiiba, lai vareetu atlauties subsideet pelnu nenesoshas nozares
Juhans
J
Laukos pēc 20 gadiem būs ievērojams cilvēku rukums.
svecīte tumsā
s
Mēs laukos nevienam neesam vajadzīgi - sevišķi lieki ir pensionāri. Drīz daudzajās pamestajās mājās iemitināsies narkomāni un degradēti elementi, bet policisti ar visām nebūšanām nespēj tikt galā.Jau tagad laukos notiek jauniešu patvaļa, bet sabiedrība ir iebaidīta - klusē un savstarpēji šausminās.Katrā apdzīvotā vietā var uzskaitīt vairākas likvidētas darba vietas, bet cik ir radītas no jauna? - Ļoti maz vai pat nemaz, jo nav jau, kas to dara. Sabiedrība laukos kļuvusi veca.Skumji, skumji, skumji. Cik gan skaļi būtu jākliedz, lai valdība beidzot sadzirdētu par šo nenormālo situāciju.
jumors
j
Es esmu otrs cilvēks, kurš gribētu vecumdienas pavadīt laukos. Bet man nav nekādas naudas, lai ko pirktu. Domāju- tik daudzi brauc prom- varētu pieskatīt pamestās mājas, lai neizvazā, uzturēt , apsildīt. Diemžēl pie mums par velti neko nedod. Bet tie, kas te prasīja- kas pirks, varētu padomāt par tādu lietu kā apmaiņu: kartupeļi pret zapti, piens pret cidonijām u.t.t.
J
Tu redzi politiķus, bet neredzi tūkstošiem dezorientētas, nelaimīgas apmānītas, pārsvarā latviešu, ģimenes. Kas sekos, ko likvidēsim nākošo? Mazpilsētas, pēc tam lielpilsētas, kamēr paliks tikai Rīga? Ja paraugās no malas uz notiekošo, vai tie nav nepareizie akcenti, vai tas nav absurds, vai tā nav varas nespēja redzēt tālāk par degunu?
xx
x
Pareizi saki. Neviens laukos darbu negādās, kā tikai paši laucinieki vai investori, kurus laucinieki nebūs aizdzinuši. Un nav liela pamata investoru plūdus gaidīt, mūsu klimats nav tam labvēlīgs. Tikai kurš politiķis tādus vārdus ņems mutē? Tā būtu politiska pašnāvība, tauta to nepiedotu, zemnieks (vēlams, vienģimenes saimniecībā) taču ir latviešu identitāte un paraugs uz ko tiekties mūžīgi mūžos. Pilnīga tabu tēma ir mūsu lauku kritika. Pat krievu partijas neiedrošinās neko tādu bilst.
J
Ja valsts varas pozīcija - no malas noraudzīties uz notiekošo un imitēt darbību vai bezjēdzīgi darboties, tad jau labāk ātrāk un skaidri pateikt lauku iedzīvotājiem - darba nebūs , lauksaimniecības nebūs, skolas slēgsim veikalus un ambulances vērsim ciet. Zemi pārdodiet vai apmežojiet un nākotni ar darbu laukos nesaistiet. Tas būtu skarbi, bet godīgi un vīrišķīgi, un daudzi lauku cilvēki laikus pārvērtētu arī savu pozīcijju. Diemžēl nav pat tā, nav ne iniciatīvas, ne nākotnes redzējuma, ne artzīšanās nevarībā un bezspēcībā. Tā, ka atliek vēl tikai dakšas!
xx
x
Cik tu gribi laukos atgriezt? Ko viņi tur darīs, ja maksimālais nepieciešamais skaits ir 2-3x mazāks, nekā laukos (skaitās, ka) strādā tagad? Kur viņi saražoto liks, ja jau tagad, kā tu saki, "pilnīgi nav kur zemniekiem realizēt savu saražoto pārtiku"? Valdībai liks nopirkt, lai pēc tam zemē ieraktu?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Modes muzeja jaunā izstāde Auksti

Izstāde veltīta rudens un ziemas sezonas apģērbiem un aksesuāriem un aicina iepazīt virsdrēbju vēsturi, kā arī aizdomāties par klimata saikni ar apģērbu, ko valkājam.

Izstāde Eduards Kalniņš 120

Par godu leģendārā latviešu gleznotāja Eduarda Kalniņa 120. jubilejai, Galerijas Daugava paspārnē izdots vērienīgs albums, kurā reproducētas autora gleznas, fotogrāfijas no ģimenes arhīva un paša...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja