Gunārs Binde (1933) 66 gadus ilgās fotokarjeras laikā guvis gan vietēju, gan starptautisku atzinību, par saviem darbiem izpelnoties desmitiem godalgu ārvalstu fotomākslas salonos. Svinot latviešu fotogrāfijas klasiķa 90. jubileju, izstāde un vērienīgs fotoalbums BINDE 100–10 atspoguļo mākslinieka ceļu uz un cauri šiem panākumiem, veidojot metaforisku dienasgrāmatu par nozīmīgākajiem notikumiem, tēmām un cilvēkiem, brīžam caurvijot vizuālo stāstījumu ar Bindes personisku komentāru par konkrētās fotogrāfijas tapšanas aizkulisēm.
Atskatoties uz mākslinieka radošās darbības pirmsākumiem, svarīgs pagrieziena punkts bijis darbs teātrī. Tieši tur Binde apguvis gaismas mākslu, kā pats min topošajā grāmatā, kļūstot par “gaismas meistaru”. Teātris saveda Gunāru Bindi kopā ar inscenējumu fotogrāfijas radīšanas biedru, mākslinieku un scenogrāfu Arnoldu Plaudi, bet gandrīz 30 gadus vēlāk – ar mūzu un sievu Tatjanu, ar kuru kopā apmānīja gravitāti sērijā Lidojums.
Teātrī Binde izkopa smalko gaismēnu principu rokrakstu, kļūstot atpazīstams galvenokārt ar savām melnbaltajām fotogrāfijām, no kurām īpašu ievērību guvušas akta žanra fotogrāfijas. Neatkarīgi no žanra, krāsas vai tēmas, Bindem fotogrāfiju par mākslu padara mākslas tēla radīšana. Autors uzsver: “Attēlā ne vienmēr ir tēls. Tēls ir tas, kas tevi ietekmē, padara dullu, tu reibsti, pārdzīvo. Tas ir vispārinājums, kas attiecas uz kaut ko būtisku, to nevar konkretizēt.”
Sākot ar 20. gadsimta 60. gadu beigām, Baltijas fotogrāfiem bija raksturīgi stilistiski spēlēties ar poētiski romantisku atmosfēru, veidojot simboliskus tēlus, pārnestu nozīmju un iekšējās emociju pasaules analoģijas. Tas novērojams arī Bindes plaši pazīstamajās fotogrāfijās Siena (1964) vai Eduarda Smiļģa portretā (1965), kurā, kā mākslinieks skaidro, panākts veca cilvēka mūža nogales traģiskuma attēlojums.
Izstādē BINDE 100–10, kuru papildina īpaši veidota scenogrāfija, minētās un citas kanoniskās fotogrāfijas mijas ar sirreālu un abstraktu kompozīciju darbiem, eksperimentiem un ar tādiem tehniskiem krāsu izmainīšanas procesiem kā izohēlija, aptverot daļu no apjomīgā pašportretu klāsta, krāsu filmas fotogrāfijām un vēl citām nekad neredzētām vai sen aizmirstām sērijām.
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls Paaudze aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Biruta Baumane, Lea Dāvidova-Medene, Imants Vecozols, Rūsiņš Rozīte, Biruta Delle, Aija Jurjāne, Rolands Kaņeps, Gunārs Binde. Sagatavošanā ir izstādes Līgai Purmalei, Mārai Vaičunas, Aijai Ozoliņai.