Jauna mākslas adrese Milānā – arhitekta Džuzepes Pjermarīni 1772. gadā projektētajā vēsturiskajā Beldžojozo pilī 20. septembrī tika atklāta galerija Thaddaeus Ropac. Tā ir grezna ēka pašā pilsētas centrā, netālu no Milānas katedrāles. Džuzepe Pjermarīni ir arī Milānas operteātra La Scala arhitekts. Turpmāk Beldžojozo pils telpās notiks galerijas Thaddaeus Ropac izstādes.
Austriešu galerists Tadeušs Ropaks jau vairāk nekā četras desmitgades ir viena no cienījamākajām personībām laikmetīgās mākslas pasaulē. Viņa galerija darbojas Zalcburgā, Parīzē, Londonā un Seulā, tā pārstāv daudzus leģendārus XX un XXI gadsimta autorus, kā arī jaunākās paaudzes māksliniekus.
Galerija Thaddaeus Ropac atrodas arhitekta Džuzepes Pjermarīni 1772. gadā projektētajā Beldžojozo pilī pašā Milānas centrā. Foto – Adriāno Mura
Galerijas atklāšanas izstādē Milānā ir eksponēti divu klasiķu – vācu mākslinieka Georga Bāzelica (1938) un argentīniešu un itāļu mākslinieka Lučo Fontānas (1899–1968) – darbi. Viņi nekad dzīvē nav satikušies, taču Bāzelics neslēpj, ka Fontāna viņam allaž ir bijis svarīgs. Gleznotājam un tēlniekam Georgam Bāzelicam ir darbnīca Itālijā, savukārt Lučo Fontāna lielāko daļu dzīves pavadījis Milānā, kur 1931. gadā notika pirmā viņa darbu izstāde. Viņu kopīgajā ekspozīcijā L’aurora viene ir aplūkojamas Bāzelica gleznas un skulptūras, kas tapušas pēdējos desmit gados, un Fontānas darbi, kas radīti no 1930. līdz 1960. gadam, to vidū ir arī Lučo Fontānas fonda aizdotie darbi.
Georgs Bāzelics Milānā izrāda savu jauno monumentālo bronzas skulptūru Kovbojs un gleznas, kurās ir tukšs, neapgaismots centrs un atainoti dažādi tēli, kas apgriezti kājām gaisā un, šķiet, izplūst no tumšā fona, it kā atspoguļojot Fontānas pētījumus par to, kas atrodas aiz audekla. Šīs izpētes attīstību un evolūciju demonstrē ekspozīcijai atlasītie paša Lučo Fontānas darbi. Galerija kļūst par vietu, kur risinās intelektuāla konfrontācija starp divu mākslinieku idejām par telpu, valodu, objektivitāti un ķermeni. Savā daiļradē Lučo Fontāna un Georgs Bāzelics aizdomājas gan par mākslinieciskās formas, gan par Visuma izcelsmi. Georgam Bāzelicam ne visai tīk vārds "interpretācija": "Tā nav noderīga nevienam māksliniekam. Savā vecumā es drīzāk domāju par intelektuālu konfrontāciju, bez jebkādas atkarības."
Lučo Fontānas fonda prezidente Silvija Ardemanji uzskata, ka divu autoru dialogs ir gan saskanīgs, gan pārsteidzošs. "Tas ļauj izpētīt idejas, uz kurām balstās mākslas radīšana, un tas izgaismo iztēli un jūtīgumu, kas Fontānas un Bāzelica daiļradē izpaužas dažādos veidos. Šis projekts pierāda, cik dzīvs un aktuāls ir Fontānas radošais mantojums. Bāzelics pat dažu darbu nosaukumos atsaucas uz Fontānu, un vācu mākslinieka darbi mums ir ārkārtīgi noderīgi sabiedrotie," saka Silvija Ardemanji.
Izstāde L’aurora viene būs skatāma līdz 21. novembrim. Galerijas Thaddaeus Ropac otrajā izstādē Milānā dialogā iesaistīsies divas feminisma pionieres – austriešu avangardiste Valie Export (1940) un itāļu māksliniece Ketija Laroka (1938–1976), kura izpaudās ķermeņa mākslā un vizuālajā dzejā. Viņu ekspozīcija tiks atklāta 26. novembrī.
Informācija: ropac.net