Ilggadējā LMA sadarbība ar Kuldīgu ir vainagojusies ar ieceri tuvākajos gados tur izveidot LMA filiāli. Idejai, kuras viena no iniciatorēm ir arī Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdētāja Inga Bērziņa, atbalstu paudusi arī kultūras ministre. "Šis ir tāds ļoti pozitīvs iesākums, protams, visam vajadzēs finansējumu, un tā piesaistīšana būs sarežģīta un grūta," prognozē A. Naumovs, savas bažas pamatojot izskanējušās runās, ka nākamā gada valsts budžetā kultūrai plānots iedalīt krietni mazāku summu, nekā nozare ir pieprasījusi.
Uzsvars uz dizainu
A. Naumovs atceras, ka jau tajā laikā, kad vēl bijis akadēmijas students, Kuldīgā notikušas dažādas mākslas un dizaina aktivitātes. Vienā no skaistākajām Kurzemes pilsētām ir norisinājušies tēlniecības un keramikas simpoziji, LMA Restaurācijas katedra ir piedalījusies vietējās Mākslas dienās, savukārt pērn Kuldīgas svētkos varēja skatīt LMA Dizaina nodaļas izstādi Senioriem draudzīgs dizains. Šovasar sadarbībā ar jaundibināto Kuldīgas mākslinieku rezidenci tur notika LMA glezniecības studentu plenērs un tika sarīkots Dizaina filmu festivāls.
Detalizētu koncepciju par LMA filiāles izveidi Kuldīgā paredzēts izstrādāt līdz 2014. gada martam. Atbilstoši sākotnējām iecerēm studijas varētu notikt mākslas, dizaina, radošo industriju un novadam tik aktuālajā restaurācijas jomā. Pirmais solis būtu pētījums par to, kādu pienesumu tas varētu dot Kurzemei. Kultūras ministre ir paudusi viedokli, ka, viņasprāt, šis varētu būt labs piemērs sadarbībai starp valsti un pašvaldību un tādējādi tiktu veicināta Kurzemes ekonomiskā attīstība un cilvēku vēlme palikt dzimtajā novadā. Žaneta Jaunzeme-Grende arī uzsvērusi, ka tieši dizains mūsdienās ir svarīgs ekonomiskās attīstības instruments, kas rada pievienoto vērtību produktiem un pakalpojumiem.
LMA rektors stāsta, ka vēl esot jāspriež par katras iesaistītās puses ieguldījumu, tajā skaitā KM finansiālo atbalstu un Kuldīgas iespējām nodrošināt LMA filiālei infrastruktūru - ēku studijām un kopmītnēm, atsevišķu tehnisko nodrošinājumu utt. "Vai ēkas tiks iznomātas par minimālu izmaksu vai par velti - par to visu ir jārunā," saka A. Naumovs.
Darbvietas vietējiem
Vai var rēķināties ar to, ka studenti pēc akadēmijas absolvēšanas nepametīs reģionu? "Es domāju, ja viņi Kuldīgā studēs arī tos pašus četrus gadus - pilsētai jau būs ieguvums," uzskata A. Naumovs. "Viņi tur ne tikai studēs, bet arī dzīvos, tērējot savus līdzekļus." Pēc pašreizējām aplēsēm, filiālē plānotajās bakalaura studiju programmās varētu tikt uzņemti aptuveni 15-20 studenti no visas Kurzemes. Pasniedzēju vidū būtu gan LMA, gan vietējie mācībspēki.
A. Naumovs piekrīt, ka šodien dizaineram un lielā mērā arī jebkuram radošās industrijas pārstāvim nav tik būtiski, kur tieši atrodas viņa darbagalds. "Cilvēks var sēdēt Kuldīgā - viņam ir nodrošināta vieta, pa logu brīnišķīgs skats - un veikt darbu no attāluma. Video, animācija, dizaina projekti - ar interneta starpniecību to visu cits citam var pārsūtīt lielizmēra failos, un tāpēc nav jāsēž kopā vienā telpā," viņš teic.
Kā vēl viens ieguvums, izveidojot filiāli, būtu iespēja Kurzemes mākslas skolu un vidusskolu audzēkņiem, kuri apsver iespēju savu dzīvi saistīt ar dizaina profesiju vai mākslu, aplūkot šo vidi tuvplānā - nav jābrauc uz Rīgu vai jāgūst priekšstats tikai no tā, ko par to pastāsta atbraukušie ciemiņi no LMA Atvērto durvju dienās.
Latgalē - klasiska pieeja
Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma Rēzeknē ir atvērta LMA Latgales filiāle, kurā tiek īstenotas bakalaura studijas glezniecības, grafikas, tekstilmākslas un tēlniecības apakšnozarē. Informācija liecina, ka pēc LMA absolvēšanas profesionālās gaitas tiek turpinātas savā dzimtajā pusē. Uz jautājumu, vai Latgales filiāles studiju programmā arī nevajadzētu ieviest kādas pārmaiņas, piemēram, dibināt dizaina nodaļu, kas, iespējams, varētu spēlēt kādu lomu Latgales ekonomiskajā izaugsmē, A. Naumovs atbild, ka tādu plānu pagaidām nav. Ir bijušas runas par restaurācijas un keramikas novirzienu pievienošanu studiju programmai. "Kuldīgā varētu būt vairāk dizains, savukārt Rēzeknē - klasiskāks novirziens," viņš spriež.
Pašlaik LMA piedāvā studijas 14 apakšnozarēs - tikai valsts budžeta vietās. Pēdējos gados jaunieši visbiežāk izvēlas studēt vizuālo komunikāciju, dizainu, kādā no pirmajām vietām vienmēr ierindojas arī glezniecība. Šogad mazāk, bet parasti esot liels studēt gribētāju skaits arī modes apakšnozarē un pēdējā laikā - scenogrāfijas apakšnozarē, ņemot vērā LMA augstos panākumus Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē.