Tāpat kā visi, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) domājis par savu artavu Latvijas simtgades atzīmēšanā. 7. novembrī tiks atklāta galvenā izstāde – Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju, kas būs ieskats dizaina vēsturē, attīstībā, mainībā. Taču, lai akcentētu personības, kuras tajā devušas savu ieguldījumu, jau top mazākas satelītizstādes. Pirmā no tām – Pēteris Martinsons. Līnija un forma.
"Gribējām parādīt mazāk zināmus un piemirstus aspektus mākslinieka dzīvē," skaidro muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska. Pētera Martinsona vārds saistās ar keramiku, viņš strādāja ar mālu, šamotu, porcelānu. Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī ir viņa darbu pastāvīgā ekspozīcija, lielākā kolekcija, notiek starptautiskā keramikas biennāle, kurā pasniedz Martinsona balvu. "Esam pateicīgi, ka mākslinieka krustdēls Indulis Leinerts muzejam uzdāvināja mākslinieka skiču un zīmējumu klades. Tās ir vistiešākajā saistībā ar pārdomām par formu, par dekorējumu," stāsta I. Bužinska. P. Martinsons ap 1976. gadu aizsāka zīmēt savdabīgu "dienasgrāmatu" – katru dienu viņš bija apņēmies uzzīmēt vismaz vienu zīmējumu. Nelielajā kamerizstādē, kas līdz 14. oktobrim skatāma DMDM 3. stāvā, pie sienas sarindoti mākslinieka zīmējumi, kuros kā animācijā var redzēt, kā tie cits citu papildina. Zīmējumi ir vērtība pati par sevi un līdz šim nekur nav tikuši izstādīti. Telpā ir arī P. Martinsona keramika, un šī konfrontācija ļauj saskatīt, kā formas pāriet cita citā, kā saāķējas, kā no idejas top lielāks darbs.
Zīmējumu siena izstādē atgādina mozaīku. I. Bužinska uzsver, ka mākslinieks pēc izglītības bija arhitekts un šīs formu studijas – plakne, apjoms, līnija – bija novitāte, ko P. Martinsons ienesa keramikā. Pagājušā gadsimta 60. gadu vidū mākslai pasaulē veidojās sazobe ar dizainu, un formas kļuva gan abstraktākas, gan vienkāršākas. "Galvenais ir laikmetīgā domāšana, saglabājot funkcionalitāti, bet kļūstot tēlainākai," I. Bužinska raksturo P. Martinsona ieguldījumu Latvijas mākslā. Saglabātā lietišķība izstādē vērojama kafijas servīzē, kuras skicēs skatāmas formas studijas un radoši transformēti zīmējumi. "Arhitektoniskā forma, materiāla kvalitātes izcelšana, grafiskā zīmējuma uznešana – tās ir P. Martinsona novitātes, ko sākumā nemaz tik viegli nepieņēma. Līniju precizitāte, kas rada pārsteiguma un negaidītības momentu, ļauj arī skatītājam aizdomāties par citām dimensijām, par dzīves jēgu. Tās ir kosmiskās vīzijas un bezgalības izjūta. Kas var būt vienkāršāk – balta papīra lapa, tuša, un... top neskaitāmas variācijas, mazi šedevri," stāsta I. Bužinska.
P. Martinsona zīmējumiem DMDM projektā Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju sekos izstāde par Latvijas naudu. Gada beigās gaidāma ekspozīcija, kas veltīta 1978. gada pirmajai kinētiskās mākslas izstādei Forma. Krāsa. Dinamika.