Marinas Abramovičas performances nenotiek bieži. Ņujorkā dzīvojošā serbu māksliniece regulāri saņem piedāvājumus no muzejiem un galerijām: vai jums ir tik grūti atbraukt pie mums un nedaudz "paperformēt"? Jā, patiesībā – ļoti grūti.
Marinai Abramovičai ir 67 gadi. Ar radikālo performanci, kuras virsuzdevums ir "celt cilvēku garu un mācīt viņiem pārvarēt sāpi", viņa nodarbojas kopš 70. gadu sākuma, taču par vienu no populārākajām māksliniecēm pasaulē viņa ir kļuvusi pēdējos piecos gados. Žurnāls Time ir iekļāvis Marinu Abramoviču 2014. gada 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Viņai ir izdevies tik veiksmīgi nostiprināt savu klātbūtni mūsdienu kultūrā un mediju telpā, ka ikviens viņas solis tagad izraisa milzīgu rezonansi – daudz iespaidīgāku nekā Marinas Abramovičas 1997. gadā iegūtā Venēcijas biennāles galvenā balva Zelta lauva par performanci Balkānu baroks.
Mākslas dīva numur viens
Viņa ir Džeimsa Franko, Džeja Zī un Lēdijas Gāgas mūza. Viņa ir modes ikona – Marina Abramoviča visur parādās sava drauga modes nama Givenchy galvenā dizainera Rikardo Tiši tērpos. Māksliniecei pārmet, ka viņa nodod savus ideālus (mākslai jābūt antimateriālai, antikomerciālai), aizraujoties ar fotosesijām modes žurnālos. Par viņu raksta grāmatas un uzņem filmas. Viņa ir piedalījusies režisora Roberta Vilsona muzikālajā izrādē Marinas Abramovičas dzīve un nāve, kas 2011.–2013. gadā apceļoja pasauli. Pērn viņa radīja scenogrāfiju baletam Bolero Parīzes operā.
"Tas ir satriecoši, cik aktīvi vienmēr esmu tikusi kritizēta. Man spļāva virsū, cilvēki sacīja, ka mani jāiesloga trakomājā, ka tas, ko es daru, nav māksla, ka performance nav nekas. Jaunākā paaudze mani saprot labāk nekā mana paaudze, kas mani kritizē. Nav nekā traģiskāka par 70. gadu māksliniekiem, kuri joprojām rada 70. gadu mākslu," uzsver Marina Abramoviča.
Nekādu pašģīmju, nekādu tvītu
Viņas performance 512 Hours/512 stundu notiks Londonas galerijā Serpentine no 11. jūnija līdz 25. augustam – Marina Abramoviča būs sastopama sešas dienas nedēļā no plkst. 10 līdz plkst. 18. Kopumā – 512 stundu 64 dienās. Pie galerijas sienām nebūs nekādu mākslas darbu. Telpā būs tikai pati māksliniece, apmeklētāji un daži rekvizīti – galdi, gultas, krēsli, platformas u. c. Cilvēkiem, kuri ieies galerijā, būs jāatstāj garderobē visas mantas – virsdrēbes, somas, pulksteņi, fotoaparāti, telefoni un citas viedierīces. Nekādu pašģīmju ar mākslinieci, nekādu tvītu – tikai emocijas, tikai enerģijas apmaiņa ar Marinu Abramoviču. Viņa sola tiešu kontaktu ar skatītājiem, un visi kopā viņi varēs nedarīt neko: "Es vēlos pierādīt, ka jūs varat radīt mākslu no nekā."
Šis "nekas" jau nonācis viedokļu krustugunīs: kuratoru un mākslas vēsturnieku grupa pieprasījusi, lai Marina Abramoviča un galerija Serpentine kā vienu no performances iedvesmas avotiem un atsauksmes punktiem piemin Ņujorkas konceptuālās mākslinieces Mērijas Elenas Kerolas ciklu Nothing/Nekas. Eksperti uzskata, ka par mediju zvaigzni kļuvušās Marinas Abramovičas "nekas" aizēno mazāk pazīstamās Mērijas Elenas Kerolas "neko". Viens no galerijas Serpentine direktoriem kurators Hanss Ulrihs Obrists skaidro, ka abu mākslinieču darbi ir ļoti atšķirīgi, turklāt "nekas" jau sen tiek apspēlēts mākslā – Džona Keidža, Īva Kleina, Gustava Mecgera daiļradē. "Marinas performance attīstīsies no visa tā, ko viņa darījusi iepriekš," piebilst Hanss Ulrihs Obrists.
Kaut kam būtu jāizaug. Vai arī ne!
Jaunā darba vienkāršība atsauks atmiņā mākslinieces agrīnās soloperformances. Akcijai 512 stundu nav noteiktas formulas un scenārija, tā būs absolūta improvizācija ar skatītāju līdzdalību. Marinas Abramovičas iepriekšējā grandiozā performance notika vienlaikus ar viņas retrospekciju The Artist Is Present/Mākslinieka klātbūtnē Modernās mākslas muzejā MoMA Ņujorkā – visu izstādes laiku, 75 dienas, Marina Abramoviča nekustīgi sēdējā izgaismotā muzeja ātrijā, aicinot ikvienu apmeklētāju apsēsties viņai pretī un ieskatīties acīs. Izstādes pēdējās dienās Marinas Abramovičas fani pie MoMA durvīm dežurēja visu nakti, lai nodrošinātu sev iespēju nākamajā dienā apsēsties viņai pretī. Performance ilga 736 stundas 30 minūšu, māksliniecei acīs ieskatījās 1545 cilvēki. Daudzi no viņiem raudāja. "Es biju šokā – nekad mūžā es nebiju redzējusi tik daudz sāpju kā tajā performancē. Tas ir pārsteidzoši, ka Ņujorkā ir tik daudz nošķirtības un vientulības," saka Marina Abramoviča. Viņa apgalvo, ka ikvienam svešiniekam centusies nodot savu mīlestību un tas viņai ir izdevies.
Kaut kas līdzīgs un tajā pašā laikā pavisam citāds iecerēts performancē Londonā. "Es vēlos uzzināt, kas notiek, ja nenotiek nekas. Mūsu sākumpunkts šajā darbā ir nekas, un ne no kā kaut kam būtu jāizaug. Vai arī ne! Es esmu panikā. Vai zināt, cik sarežģīti tas ir? Salīdzinājumā ar jauno darbu performance Mākslinieka klātbūtnē šķiet viegla. Nekad mūžā vēl neesmu darījusi neko tik radikālu. 512 stundu ir tik nemateriāls darbs, cik vien iespējams."
Kliedziens Munka stilā
Šā gada maijā Laikmetīgās mākslas centrā Ženēvā viņa rīkoja interaktīvu akciju – pacietības un koncentrācijas vingrinājumu skatītājiem Rīsu skaitīšana. Viņiem sešas stundas bija jāskaita rīsi arhitekta Daniela Lībeskinda veidotajā vidē. Interesentu bija vairāk nekā vietu zālē. Šādā veidā māksliniece sagatavo publiku ilgstošu performanču uztverei. Mūsdienu cilvēks nervozē, knosās, nespēj koncentrēties un mierīgi nosēdēt uz vietas, viņam niez rokas spēlēties ar saviem mazajiem aidraugiem – aifoniem, aipadiem un citiem. Marinai Abramovičai ir izstrādāta treniņu programma Cleaning the House/Mājas tīrīšana, kas palīdz skatītājiem sasniegt miera stāvokli, lai ļautos mākslas brīnumam un piedzīvotu, kā viņa saka, gara transformāciju.
Šīs aktivitātes ir prelūdija pirms Marinas Abramovičas institūta MAI atklāšanas, kas paredzēta 2015.–2016. gadā Ņujorkas štata pilsētā Hadsonā. Tas būs radošais centrs, kurā saplūdīs māksla, zinātne, tehnoloģijas un garīgums. Mākslinieki no dažādām jomām tajā varēs demonstrēt savus vizuālās mākslas, mūzikas, dejas, teātra, kino un citu žanru darbus; galvenais noteikums, lai to ilgums būtu vismaz sešas stundas, citādi gara transformācija var arī nenotikt. Marina Abramoviča ar entuziasmu audzina gan māksliniekus, gan skatītājus – abām pusēm ir jābūt labi trenētām, morāli un fiziski sagatavotām, jo veiksmīgs mākslas akts nav iespējams bez nepastarpinātas enerģijas apmaiņas.
Savā mākslā viņa arvien vairāk cenšas iesaistīt publiku. 2012. gada augustā Ēkebergas skulptūru parkā Norvēģijas galvaspilsētā Marina Abramoviča un 270 Oslo iedzīvotāju radīja darbu – veltījumu Edvarda Munka Kliedzienam. Viņi nostājās uz tā paša fona, kas redzams gleznā, un kārtīgi izkliedzās, ļaujot vaļu emocijām. 2013. gada oktobrī Marina Abramoviča atgriezās Ēkebergas skulptūru parkā, kur tika svinīgi atklāts Munka skatpunkts – no tā paveras skats uz gleznā iemūžināto ainavu. Tajā vietā Marina Abramoviča ir uzstādījusi melnu rāmi – ikviens ir aicināts iekāpt Munka gleznā.
Marina Abramoviča
Performance 512 Hours/512 stundu
Londonas galerijā Serpentine 11.VI–25.VIII
Ieeja bez maksas
www.serpentinegalleries.org