Tiek uzskatīts, ka Purvītis radīja Latvijas ainavas kanonu, kas kļuva par nācijas nacionālās identitātes zīmi, ietverot sevī tautas daiļuma izjūtu, laikmeta garu, etniskos ideālus un temperamentu. Žanra tradīcijas sekotāji katrs savā veidā ietekmējās no Purvīša tematikas bagātības un diez vai bez šī iedvesmas avota būtu īstenojusies ainava Latvijas mākslā. 20.gadsimta gaitā ainavas žanra nozīme mainījās un transformējās, mākslinieki savus radošos uzdevumus risināja, attālinoties no tiešās dabas izjūtas refleksijām, un tomēr tēma nezaudēja savu aktualitāti.Izstāde aktualizē jautājumus, cik dziļi nācijas apziņā ir iesakņojies un nostiprinājies ainavas žanrs kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis? Un vai tas var būt aktuāls arī mūsdienās? Mēģinot rast atbildi uz šiem jautājumiem, ekspozīcijā līdzās izcilajam klasiķim un citiem zināmiem ainavistiem eksponēti arī mūsdienu jaunie mākslinieki – Arturs Bērziņš un Andris Eglītis, kuru mākslā, iedvesmojoties no tiešā dabas vērojuma, Latvijas ainava ir nozīmīga tēma.Izstādē eksponēti Vilhelma Purvīša, Kārļa Melnbārža, Ārija Skrides, Eduarda Kalniņa, Oto Pladera, Jāņa Pūpola, Fēliksa Čipāna, Konrāda Ubāna, Līgas Purmales, Alekseja Naumova, Artura Bērziņa, Andra Eglīša darbi.Izstāde Purvītis un citi Latvijas ainavisti no 2. marta līdz 7. aprīlim skatāma Mūkusalas mākslas salonā Mūkusalas ielā 42, Rīgā.
Mūkusalas mākslas salonā skatāma izstāde Purvītis un citi Latvijas ainavisti
No piektdienas, 2. marta līdz 7. aprīlim Mūkusalas mākslas salonā skatāma izstāde _Purvītis un citi Latvijas ainavisti.Izstāde Purvītis un citi Latvijas ainavisti _ir veltīta Latvijas ainavas lielmeistara Vilhelma Purvīša jubilejai - 3. martā gleznotājam aprit 140 gadi, portālam Kulturasdiena.lv stāsta mākslas zinātniece Diāna Barčevska.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.