Baņuta Ancāne strādāja grafikā, oforta un litogrāfijas tehnikās, grāmatu grafikā, kopš 20.gs. 90. gadiem pievērsusies galvenokārt pasteļglezniecībai, akvareļglezniecībai, arī fotogrāfijai. Māksliniece veidojusi darbus portreta, klusās dabas, ainavas žanros, veidojusi figurālas, arī reliģiskas kompozīcijas.
Baņuta Ancāne 1948. gadā sāka mācības Subatē un no 1949. līdz 1951.gadam mācījās Rīgas Zālīša pamatskolā (tag. Rīgas Valda Zālīša sākumskola), pēc tās reorganizācijas mācījās Rīgas 3.vidusskolā (tagad ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 2 ir izvietota pamatskola Rīdze).
Mācību laikā Baņuta Ancāne sākotnēji apguva klavierspēli pie pedagoģes Olgas Neimanes-Zālītes (1887-1974), tomēr vidusskolas gados interese par vizuālo mākslu bija lielāka un pēc konsultācijas pie tolaik LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) prorektora, keramiķa Georga Kruglova tika sarunātas privātās nodarbības pie grafiķes Karmenas Dāles (1921-1998).
Pēc vidusskolas beigšanas 1959. gadā Baņuta Ancāne strādāja Lauksaimniecības akadēmijas bibliotēkā un apmeklēja LPSR Arodbiedrību centrālās padomes Kultūras nama zīmēšanas un gleznošanas studiju. Studija bija populāra radošās jaunatnes vidū, kas gatavojās iestājeksāmeniem LMA.
Baņuta Ancāne 1961. gadā iestājās LMA Grafikas nodaļā. Baņuta Ancāne, specializējoties grāmatu grafikā, veidojusi ilustrācijas Frīdas Vidgorovas (1915-1965) un Tamāras Pečernikovas (1927-2007) grāmatai 12 drosmīgie (1965, Liesma).
Studējot LMA Baņuta Ancāne piedalījās Republikāniskās Mākslas dienu izstādes ietvaros notiekošajā studentu patstāvīgo darbu izstādē (1966,1967, LMA aula).
Baņuta Ancāne 1967. gadā absolvējusi LMA Grafikas nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu Latviešu mākslinieku portreti: Luijs Šmits, Kārlis Sebris, Rasma Garne, Antra Liedskalniņa, oforta tehnikā, vadītājs Arturs Apinis.
Pēc LMA absolvēšanas, kopš 1968. gada Baņuta Ancāne darbojusies LPSR Mākslas fonda (MF) Eksperimentālā estampa darbnīcā (tag. LMS muzejs).
MF Eksperimentālajā estampa darbnīcā nodrošināja LMS biedriem darbu realizāciju, un iekļaušanu plānotās izstāžu mākslas darbu kolekcijās, kas norisinājās Latvijā un visā bij. PSRS teritorijā. Darbnīca atradās LMS MF ēkā Mākslinieku nams 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, 50., 51., 89. u.c. telpās. MF Estampa darbnīcā pie oforta un litogrāfijas darbiem strādāja Māris Abiļevs (MF darbinieks 1980-1989) kopā ar brāli Andri Abiļevu (MF darbinieks 1976-1991) un pieredzējušais meistars Laimonis Lejnieks (1916-1989), kas atbalstīja eksperimentālu grafikas tehniku izpildījuma ieviešanu. MF darbnīca bija radošo diskusiju un pārrunu vieta, kur Baņuta Ancāne satika tādus māksliniekus kā Jānis Pauļuks (1906–1984) un veidoja Jāņa Pauļuka portretu (1978, krāsainās litogrāfijas tehnikā, LMS muzejs) u.c.
Baņuta Ancāne 1968. gadā kopā ar Vizmu Krieviņu tika iekļautas grafiķu radošajā grupā bij. PSRS Mākslinieku savienības Jaunrades namā litogrāfijas un oforta darbnīcā Seņežā (tag. Mākslinieku radošais atpūtas nams, Maskavas apgabals, Krievija). Grafiķei tas bija nozīmīgs radošs periods un viņa ar pārtraukumiem darbojās Seņežas jaunrades namā līdz 1978.gadam.
Baņuta Ancāne bija pedagoģe LMA Sagatavošanas kursos (1973-1977).
Baņuta Ancāne bija bij. Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras Tēlotājas mākslas (RTU, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūts) akvareļglezniecības pedagoģe kopš 1976.gada. RTU darbojusies līdzās māksliniekiem Vladislavam Grišinam, Anitai Melderei, Inesei Nātriņai u.c. Grafiķe bija pedagoģe mākslas studijā Arhitektu namā no 1985. gada.
Baņuta Ancāne pēc LMA absolvēšanas turpināja piedalīties izstādēs kā Latvijas PSR mākslinieku darbu izstāde (1968, Polija), LPSR Tēlotājmākslas izstāde LPSR-25 (1969, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Republikas 5. Stājgrafikas izstāde (1975, bij. Jūrmalas izstāžu centrs), Zinātne un zinātnes fantastika (1977, bij. Republikāniskais Zinību nams), Tallinas 5.Grafikas triennāle (1980, Tallina, Igaunija), Mūsdienu latviešu estamps. 70.-80.gadi (1981, Maskava, Krievija), Republikāniskā 10.Stājgrafikas izstāde (1982, bij. izstāžu zāle Latvija, LNMM), Rīgas I Miniatūrgrafikas triennāle (1983, bij. izstāžu zāle Latvija, LNMM), Tallinas 7. Grafikas triennāle (1986, Tallina, Igaunija), Rīgas II Miniatūrgrafikas triennāle (1987, izstāžu zāle Arsenāls, LNMM), Tallinas 8. Grafikas triennāle (1989, Tallina, Igaunija), Divdesmit četras Latvijas grafiķes (1995, LMS galerija, Sidneja, Austrālija), Tallinas 10. Grafikas triennāle (1995, Tallina, Igaunija), Ceļojums Rīga- Hanzas pilsēta (2000, galerija Bastejs) u.c.
Māksliniece rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: Baņutas Ancānes grafika (1986, bij. Bēnes padomju saimniecības klubs, tag. Bēnes tautas nams), Baņuta Ancāne grafika un Laima Eglīte gleznas (1986, kopā ar gleznotāju Laimu Eglīti, Liepājas vēstures un mākslas muzejs), Baņuta Ancāne. Personālizstāde (1991, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Litogrāfijas (1994, bij. Rīgas Kinogalerija), Realitātes mistērijas (1995, bij. Rīgas Galerija), Pēc ģīmja un līdzības (2000, galerijā Bastejs), Vienmēr (2002, bij. Valsts Mākslas muzejs, tag. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejs, LNMM), (2003, Rīgas Galerija, katalogs), Mazliet mīlestības (2007, bij. galerijā Sidegunde), Mūžības mirklis (2010, Liepupes Evaņģēliski luteriskajā baznīca, Liepupes pagasts, foto izstāde), Šekspīra sonetu ilustrāciju izstāde (2011, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerija), Portreti (2016, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs), Dievs ir (2017, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs), Mana mūzika (2019, bij. Kamergalerijā, Mākslinieku nams) u.c.
Baņuta Ancāne ilustrējusi grāmatas: arābu dzejnieka Šeiha Mušrifutdīna Saadī Šīrāzī Rožudārzs (1983, Liesma), Johana Volfganga Gētes Dzeja (1983, Liesma), Annas Sakses Zāles stiebrs (1987, Liesma), Ivana Turgeņeva Dzejoļi prozā (1990, Zvaigzne) u.c.
Mākslinieces daiļrade novērtēta ar nozīmīgiem apbalvojumiem un atzinībām. Saņēmusi diplomu 4. Vissavienības estampa izstādē (1974), diplomus 4. un 5. Tallinas grafikas triennālē (1977, 1980), diplomu 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1987), Latvijas Mākslinieku savienības diplomu un medaļu par labāko jaunrades sasniegumu (1988).
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties izdevumā Baņuta Ancāne (2003, sastādītāja Rita Šmagre-Žīgure, Neputns, dizains Ģirts Muižnieks).
Baņuta Ancāne bijusi LMS biedre no 1969. gada un uzņemta ar grafiķu Artura Apiņa, Artura Ņikitina, Ināra Helmūta rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Riharda Skrubja (1928-1995) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/28. Baņuta Ancāne 1973.gadā bija ievēlēta LMS Revīzijas komisijā.
Baņuta Ancāne bija strādājusi Mākslinieku nama radošajā darbnīcā nr. 96a.
Baņutas Ancānes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību grafiķes Baņutas Ancānes tuviniekiem un kolēģiem.