Gaida Grundberga no 1945. līdz 1950. gadam mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā. Māksliniece turpinājusi studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā un to absolvējusi 1956. gadā ar diplomdarbu Lāčplēsis, diplomdarba vadītājs bija tēlnieks Teodors Zaļkalns. Studiju laikā māksliniece apguvusi plastiskās zināšanas arī pie Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem - Kārļa Zemdegas, Emīla Meldera, Kārļa Jansona. LMA G. Grundbergas studiju biedres bija arī tēlnieces Valentīna Helmūte, Zenta Zvāra, Guna Zvaigznīte un tēlnieks, gleznotājs Arvīds Teodors Kravinskis.
Pēc LMA beigšanas Gaida Grundberga saņēma pasūtījumu veidot Jāņa Šilfa (Jaunzema) portretu tag. Esplanādes parkā (1960, bronza, arh. Kārlis Plūksna, demontēts 20.gs. 90. gados).
Gaida Grundberga izstādēs sākusi piedalīties kopš 1954. gada, vēl būdama LMA studente. Tēlnieces darbi tikuši eksponēti I Karikatūru izstādē (1962), Republikāniskajās Tēlotājmākslas izstādēs (kopš 1957. g.), Baltijas republiku tēlniecības izstādē, Jauno mākslinieku izstādēs (1962,1963). G. Grundbergas darbs Miers bijis iekļauts arī PSRS ekspozīcijā Francijā (Rodēna muzejs, Parīze, 1966). Māksliniece piedalījusies arī biedrības Latvijas Tēlnieku centrs izstādēs: Cilnis, Rudens-94, Upe, Tēlniecība-96, Saskarsme. Piedalījusies izstādēs arī citviet Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā un Dānijā. Aktīvi piedalījusies arī LMS izstādēs Rudens un Mākslas dienas. Nozīmīgākās personālizstādes - LNMM (1967), Mūžības tēma (LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams, 1984), ar grafiķi Egilu Bormani (Turaidas muzejs, 1995), salonā Vecrīga (2001).
Māksliniece bija Latvijas Mākslinieku savienības biedres kandidāte no 1956. gada un biedre kopš 1959.gada. Rekomendācijas māksliniecei izsniedza LMA mācībspēki – keramiķis Georgs Kruglovs, tēlnieki Kārlis Zemdega un Emīls Melderis. Gaida Grundberga aktīvi darbojusies LMS, bijusi ievēlēta MF Tēlniecības mākslas padomēs, kur dalījusies praktiskajās zināšanās ar kolēģiem un bijusi LMS valdē atbildīgā par sadarbību ar novadiem. Pašai māksliniecei īpaša radoša sadarbība bija ar Alūksni, Gulbeni, Trapeni, Gaujienu u.c.
Māksliniecei patika veidot lielizmēra kompozīcijas publiskajā telpā pilsētvidē un plenērā. Tēlniecības darbi tapuši sadarbībā ar LMS LMK Māksla, kur strādāja pieredzējuši meistari - tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, kaparkalšanas meistars Voldemārs Bružuks, Modris Miesnieks, akmeņkaļi Maksims Nikonovs, Ivans Golovenko, Ivars Feldbergs u.c., bronzas liešanas meistari Guntis Dubovs, Aivars Jansons. Mākslinieces darbi un to izpildījuma plastiskums organiski iekļāvās dažādo darbu novietnes arhitektoniskajā risinājumā.
Rīgas pilsētvidē atrodas atpazīstama Gaidas Grundbergas dekoratīvā skulptūra Kumeliņš, kas uzstādīta Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna.
Nozīmīgi ir Gaidas Grundbergas monumentālie darbi: Otrā Pasaules kapi Brāļu kapu ansamblis Gulbenē (1967, kopā ar tēlnieci Ilgu Zandbergu, arhitekts Georgs Barkāns), objekts-stēlu Lāčplēša cīņa ar bruņinieku (kapars, Aizkrauklē, 1984), piemineklis Linardam Laicenam Trapenes muižā (1983, arhitekts Juris Pētersons), Anšlava Eglīša simtgadei veltītā piemiņas zīme Inciemā (2006), piemineklis lībiešu valdniekam Kaupo (pie Krimuldas baznīcas, granīts, 2001) u.c.
Māksliniece bija autore arī profesionāli izpildītiem PSRS ideoloģiskiem darbiem, kas pēc 1990. gada tika demontēti, - V. Ļeņina pieminekļiem Baldonē, Ņemanā un Alūksnē, piemineklim Imantam Sudmalim Liepājā.
Tēlnieces daiļradē ir gan liriskas, gan romantizēti heroiskas noskaņas, viņa ļoti labi pārvaldīja skarbā stila stilizācijas tektonisko izteiksmes veidu un līdzās monumentāliem darbiem darbojusies mazo formu tēlniecībā, sadzīves, portreta, animālijas žanrā, izmantodama dažādus materiālus - bronzu, vara kalumu, granītu.
Gaida Grundberga bijusi Alūksnes Goda pilsone kopš 1978. gada un tikusi izvirzīta LPSR Valsts prēmijai.
Gaidas Grundbergas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Alūksnes muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, kā arī privātkolekcijās.
Atvadīšanās no tēlnieces Gaidas Grundbergas notiks 10. septembrī, plkst. 15, Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieces Gaidas Grundbergas tuviniekiem un kolēģiem.