Viens no leģendārā scenogrāfa Ilmāra Blumberga neīstenotajiem projektiem ir Antona Rubinšteina opera Dēmons. To izvēlējās Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, kas pēc sešu gadu ilga administratīvā darba nolēma pievērsties arī režijai. Blumbergs operas konceptu un vizualizāciju izstrādāja 2002. gadā. Metus viņš publicēja katalogā, kas tika sagatavots personālizstādei Parīzē, Luksemburgas dārza oranžērijā 2002. gadā, un par gaidāmo notikumu kritiķis Normunds Naumanis rakstīja: "…Dēmons. Un jau šis vārds vien ir tik daudzsološi draudīgs, ka ideālāku telpisko interpretu grūti iedomāties. Jautājums – kurš kuru? Opera Blumbergu vai Blumbergs Operu – allaž visiem prātā. Dievu/a un cilvēku/a rotaļas turpinās."
Ilmārs Blumbergs izcēla mistiskās savienības seksualitāti, pilnībā atsakoties no Gruzijas "faktūras". Pēc režisējošā scenogrāfa ieceres "izrāde ir par sievieti. Par mīlestību. Par mūžīgo izšķiršanos, kuru jāizdara katru dienu un katram. Par Tamāras nespēju izšķirties starp Eņģeli un Dēmonu. Tamāras dzīve kļūst elle. Tamāra iet bojā. Eņģelis un Dēmons paliek, lai izspēlētu nākamo spēli ar citu cilvēku. Tamāra tiek sista krustā.
Eņģelis un Dēmons ir brāļi (Eņģeļa lomai – mecosporānam jāparedz transkripcija, lai varētu dziedāt vīrietis). Abiem kostīmi ir balti, bet ne vienādi." Dēmons ir bijušais gaismas eņģelis. Tādēļ “galvenā scenogrāfijas ideja: dažāda rakstura, formas un izpildījuma gaisma" – lidlauka gaisma (lampas gar skrejceļa malām), lidojošu lidmašīnu spārnu mirgošana, policijas un ātrās palīdzības lampu gaisma, kuģu gaisma, dzīvā uguns.. vairākkārt spoguļos atstarojošā gaisma (gaismu ģeometrija), pašspīdoši priekšmeti, salūta gaisma, saules zaķīšu gaisma caur koka lapotnēm vasarā, zvaigžņu gaisma, zilā gaisma no TV, brīnumsvecīšu gaisma, spīdīgu bumbu gaisma un citas gaismas. Un tumsa. Necaurredzama tumsa, ar kuru sākas izrāde un arī beidzas.
Andrejs Žagars iestudējuma maketu pieņēma Blumberga darbnīcā Ieriķu ielā. Lai demonstrētu maketu gaismu māksliniekam, Blumbergs maketu pārveda uz Latvijas Nacionālo operu. Uz tikšanos režisors ieradās ar nokavēšanos, pārtrauca scenogrāfu un paziņoja, ka atsakās gan no scenogrāfa, gan viņa ieceres.
Jāpiebilst, ka šogad aprit 125 gadi kopš Rainis 1897. gada nogalē cietumā tulkoja Mihaila Ļermontova poēmu Dēmons. Pirmpublicējums parādījās žurnāla Mājas Viesa Mēnešraksts 1898. gada 1. un 2. numurā. Tajā bija iekļauts arī Aspazijas parakstīts ievads ar plašu Mihaila Ļermontova biogrāfijas aprakstu. Atsevišķu izdevumu tulkojums piedzīvoja tikai 1911. gadā Anša Gulbja izdevniecībā.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Ilmāra Blumberga fondu. Izmantoti materiāli no Blumbergu ģimenes personīgā arhīva.
Izstādes kuratore - Anita Vanaga.
Izstādes atklāšana 30. jūnijā plkst. 17.00.