Ansis Rozentāls, kurš paralēli aktīvai dalībai izstādēs šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras programmā, darbos izmanto klasisko glezniecību kā primāro savas radošās darbības elementu. Glezniecība, viņaprāt, ir vistīrākais izteiksmes veids un visa pamats. Izstāde Skats apkārt iepazīstinās ar Anša Rozentāla jaunāko gleznu sēriju, kurā mākslinieks pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu. Izstāde ir kā sava veida vizuāla eseja, kurā mākslinieks skaidros savu redzējumu par ainavu, tās lomu viņa dzīvē un vienlaikus dabas mūžīgo un mainīgo būtību. Viņa darbos ir redzama izteikta otas triepienu klātbūtne un intensīva krāsu izmantošana, kas veido dinamisku un dzīvīgu vizuālo valodu. Izstādes nosaukums Skats apkārt atspoguļo šo daudzveidību un aicina skatītāju izzināt apkārtējo vidi, pievēršot uzmanību gan plašumam, gan sīkām detaļām. Savos darbos mākslinieks apvieno klasiskos glezniecības elementus ar eksperimentālām tehnikām un medijiem, lai atklātu ainavu kā simbolisku un emocionālu telpu. Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja piedzīvot un interpretēt šos darbus, kas ir gan vizuāli pievilcīgi, gan domāšanu stimulējoši, veicinot padziļinātu izpratni par ainavu glezniecību kā mākslas formu.
Tikmēr Beate Poikāne izstādē Lidojuma epizožu parāde attēlo vilinošo, naksnīgo pieredzi sapņa epizodē. Šī mākslinieciskā procesa sākumpunkts bijis Poikānes maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā – performance Lidojuma epizožu parāde (2023), kuru viņa veidoja kopā ar skaņu mākslinieku Andreju Poikānu un horeogrāfi un performances mākslinieci Laimu Jaunzemu. Ietekmes un impulsi lidojuma epizožu atainojumam bijuši Gastona Bašelāra eseja Gaiss un sapņi: eseja par kustības iztēlošanos (1943), mīti un leģendas, zinātniska informācija un mākslas vēstures diskursi, kā arī personīgā sapņu pieredze. Izstādē, kas veidota kopā ar kuratori Viktoriju Vēberi, Beate Poikāne turpina savu mākslinieciskās pētniecības praksi un pārnes kustību telpā. Skatītājs tiek ieaicināts virknē teātra situāciju, kas izceļ performētājus objektus kā aktīvus dalībniekus. Scenogrāfija, kas līdzinās debesīm, kinētiskas skulptūras, video darbi un Andreja Poikāna veidotās skaņas instalācijas valdzinot ieved skatītāju miglā starp sapni un nomodu.