Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Remiksējot pagātni un sevi. Laiks atklāt vēl vienu Eiropas kultūras galvaspilsētu

Pazīstamais tiek apvienots ar nezināmo, augstā māksla – ar ikdienas kultūru. Luksemburgas un Francijas pārrobežu reģions atklāj 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmu

Sestdien, 26. februārī, Luksemburgas pilsētā Ešā pie Alzetas tiks svinēta 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas oficiālā atklāšana. Šogad šis tituls piešķirts arī Kauņai Lietuvā un Novi Sadai Serbijā – šajās pilsētās notikumu programma startēja janvārī. Runājot par Esch 2022, ir svarīgi uzsvērt, ka šis ir pārrobežu sadarbības projekts, kurā līdzās Ešai pie Alzetas piedalās vēl desmit Luksemburgas municipalitāšu un astoņas Francijas municipalitātes.

Rokenrola avēnija

Reģionam ir kopīga smagās rūpniecības vēsture, kas ir saistīta ar dzelzsrūdas ieguvi un tērauda ražošanu. XIX gadsimta 80. gados šeit apmetās cilvēki no visas Eiropas, viņi strādāja raktuvēs un rūpnīcās. Uzplaukuma gados dzelzs un tērauda ražošana veidoja 25 procentus no Luksemburgas IKP un 70 procentu no visa valsts eksporta. Taču XX gadsimta 70. gadu otrajā pusē smagajā rūpniecībā sākās krīze, un šai Luksemburgas un Francijas daļai bija nepieciešams noformulēt savu postindustriālās attīstības stratēģiju.

Par dižo pagātni Ešā pie Alzetas atgādina elpu aizraujoša postindustriālā ainava Belvalā – šajā rajonā, kurā varētu risināties kādas zinātniskās fantastikas filmas vai antiutopijas ainas, koncentrētas iespaidīgas ēkas un objekti (bijušie cehi, noliktavas, domnas, torņi). Daži no tiem pielāgoti mūsdienu vajadzībām – galvenokārt zinātnei un kultūrai –, citi ir izteiksmīgi aizgājušā industriālā laikmeta pieminekļi, kas stāsta reģiona vēsturi.

Belvalā ir ienākusi laikmetīgā arhitektūra, kas papildina industriālo mantojumu. Attēlā – Luksemburgas Universitātes bibliotēka Belvalā. Publicitātes foto 

Pēc tam kad 1997. gadā pilnībā pārstāja darboties domnas, krīzes skartā 120 hektāru teritorija Belvalā tika pamesta. Luksemburgas valdība nolēma šeit īstenot ambiciozu urbānisma pilotprojektu un pārveidot rajonu par Zinātnes, pētniecības un inovāciju pilsētu, lai veicinātu valsts dienvidu reģiona ekonomisko izaugsmi. Belvalā ir ienākusi laikmetīgā arhitektūra, kas papildina industriālo mantojumu. Šeit darbojas Luksemburgas Universitātes struktūrvienības un dažādi pētniecības institūti. Belvalā var dzīvot, strādāt un izklaidēties, rajona centrālā ass ir Rokenrola avēnija. Tajā atrodas 2005. gadā atklātā lielākā koncertzāle Luksemburgā Rockhal, kurā uzstājas pasaules mēroga popmūzikas un roka zvaigznes. Bijušajās industriālajās telpās regulāri tiek rīkoti kultūras pasākumi un festivāli.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas atklāšanas pasākums 26. februārī notiks gan Ešas pie Alzetas vēsturiskajā centrā, gan Belvalā. Gada garumā Belvalā būs aplūkojamas vērienīgas laikmetīgās mākslas izstādes. Belvala atrodas dažu minūšu brauciena attālumā no Francijas robežas. Starp citu, Ešas apmeklētāji ir aicināti izmantot nevis privāto, bet sabiedrisko transportu – autostāvvietu pilsētā ir maz, un tās ir ļoti dārgas. Turklāt Luksemburga ir pirmā valsts pasaulē, kurā nav jāmaksā par sabiedriskā transporta izmantošanu. Vēl viena interesanta nianse – Alzetas upe, kas minēta pilsētas nosaukumā, gandrīz nekur nav redzama (tā plūst zem Alzetas ielas).

Multikulturālā plūsma

Eša pie Alzetas ir Luksemburgas Lielhercogistes otrā lielākā pilsēta pēc galvaspilsētas Luksemburgas, kas pati divreiz ir bijusi Eiropas kultūras galvaspilsēta (1995. un 2007. gadā). Ešā ir 37 000 iedzīvotāju – 123 tautību pārstāvji. 38 procentiem pilsētas iedzīvotāju ir portugāļu izcelsme, pilsētā ir arī daudz itāļu, poļu un cilvēku no Balkānu reģiona. Visā Luksemburgā ir aptuveni 650 000 iedzīvotāju, un 49 procenti no tiem ir ārzemnieki. Vēl 200 000 cilvēku katru dienu ierodas Luksemburgā no kaimiņvalstīm, lai tur strādātu. Multikulturālisms ir jūtams Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmā, kurā ir iekļauti 407 pasākumi franču valodā, 367 – luksemburgiešu valodā, 298 – angļu valodā, 294 – vācu valodā, pa piecdesmit pasākumiem portugāļu un spāņu valodā.

Deviņpadsmit Luksemburgas un Francijas municipalitāšu teritorija, kurai piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls, ietver 273 kvadrātkilometrus. Reģionā kopumā ir 200 000 iedzīvotāju. "Mums ar Francijas draugiem un kaimiņiem ir kopīga vēsture un kopīga nākotne," saka organizācijas Esch 2022 ģenerāldirektore Nensija Brauna. Gada laikā tiks īstenoti vairāk nekā 160 projektu, kurus veido 2000 notikumu – to vidū ir 310 izrāžu, 141 koncerts, 137 izstādes, 32 festivāli, 360 darbnīcu, kurās aicināti piedalīties visi interesenti. 37 procenti pasākumu būs pieejami bez maksas.

No 160 projektiem 45 procentiem ir starptautiska dimensija, 21 procents ir organizēts sadarbībā ar divām pārējām 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām Novi Sadu un Kauņu, un 23 procentus projektu ir iecerējusi Francijas puse.

Pārrobežu laboratorija

Visa sagatavotā programma simbolizē pārmaiņas reģionā, kurā savulaik dominēja rūpniecība. Iniciatīvas Esch 2022 mērķis ir radīt jaunu priekšstatu par šo Luksemburgas un Francijas daļu kā ideālu kultūras un tūrisma galamērķi, stiprināt reģiona identitāti, palielināt tā atpazīstamību starptautiskā mērogā un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Kultūra ir iecerēta kā galvenais virzītājspēks ziemeļu Lotringas (tā ietilpst Lielo Austrumu jeb Grandestas reģionā Francijā) restartēšanā, akcents šeit tiek likts uz digitālo jaunradi, izglītību un pētniecību. Tiek uzsvērts, ka reģionālā kultūra ir jāstiprina pārrobežu dimensijā.

Lai gan Luksemburgas dienvidu daļa un Lotringa ir piedzīvojušas līdzīgu ekonomisko un rūpniecisko attīstību, kopš XX gadsimta 70. gadiem situācija šeit ir visai atšķirīga: Luksemburgai ir izdevies pārorientēt savu ekonomiku uz pakalpojumiem, jo īpaši finanšu sektorā, un nopelnītais tiek investēts augstas pievienotās vērtības sektoros. Lotringā šis process nav bijis tik veiksmīgs, tur ir samērā augsts bezdarba līmenis.

Savās aktivitātēs Esch 2022 izceļ reģiona postindustriālo šarmu un potenciālu. "Ešai pie Alzetas un visam reģionam šī ir iespēja veidot kopīgu nākotni. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ļauj pastāstīt, kā reģions maina tēlu un attīstās, ko tas var piedāvāt gan vietējā, gan globālā mērogā. No vienas puses, runa ir par kultūru un mākslu, no otras puses – tas viss var radīt spēcīgu ekonomisko efektu un veicināt tūrisma attīstību. Šim kultūras projektam ir ilgtermiņa nozīme," ir pārliecināta Nensija Brauna.

Viņa cer, ka 2022. gada aktivitātes pārliecinās Francijas valdību pievērst lielāku uzmanību un sniegt pamatīgāku atbalstu savam reģionam, kas iekļauts projektā Esch 2022. "Lai radītu ekonomisku efektu, ir nepieciešami starta ieguldījumi attīstībā. Marseļa bija 2013. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tajā tika investēti lieli līdzekļi, lai pārvērtības pilsētā kļūtu iespējamas. Gribas cerēt, ka to piedzīvos arī šī Francijas daļa. Tas, ko mēs darām, ir īsta laboratorija. Ja viss iecerētais izdosies, tas būs lielisks piemērs citiem pārrobežu reģioniem. Taču šie lēmumi vienmēr ir politiski. Ja nav politiskās gribas, neko nevar mainīt. Mums ir politiķu atbalsts, tāpēc šī ir laba iespēja," apgalvo Nensija Brauna.

Kas paliek pēc ballītes

Organizācijas Esch 2022 budžets ir 56 miljoni eiro (40 miljonu nodrošinājusi Luksemburgas valdība, desmit miljonu – Ešas pie Alzetas pašvaldība, pārējie līdzekļi ir jāpiesaista no sponsoriem), kas nodrošina organizācijas darbību un iniciatīvu īstenošanu, kā arī Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas projektu līdzfinansēšanu. Paralēli tam lielus līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā un citos darbos ieguldījusi gan Eša pie Alzetas, gan visas pārējās municipalitātes un projektu partneri – tie ir vēl aptuveni 82 miljoni eiro.

Nacionālais pretošanās kustības un cilvēktiesību muzejs Ešā pie Alzetes jau drīz atvērs durvis pēc paplašināšanas un modernizēšanas darbiem. Publicitātes foto  

Pēdējos trijos gados Eša pie Alzetas kultūras infrastruktūrā investējusi 32 miljonus eiro. Kinoteātris Ariston vēsturiskajā centrā tiek pārveidots par bērnu un jauniešu teātri, kas būs Ešas teātra sastāvdaļa. Bijusī slimnīca Bridderhaus ir pārtapusi par mākslas rezidenču centru. Bijušajā mēbeļu salonā atklāta laikmetīgās mākslas telpa Konschthal. Paplašināts un modernizēts Nacionālais pretošanās kustības un cilvēktiesību muzejs. "Mēs varētu sarīkot ballīti gada garumā, taču svarīgākais ir ilgtermiņa efekts. Ieguldījumi infrastruktūrā parāda, ko pilsētā vēlamies atstāt mantojumā saviem bērniem un nākamajām paaudzēm," saka Esch 2022 prezidents Ešas pie Alzetas mērs Žoržs Mišo.

"Ne tikai cilvēki var tuvoties kultūrai, bet arī kultūra var tuvoties cilvēkiem," apgalvo Ešas pie Alzetas mērs Žoržs Mišo. Foto – Emīls Hengens

"Cenšamies piesaistīt kultūrai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Esam gatavi doties uz visām Ešas apkaimēm, lai pārliecinātu, ka kultūra ir domāta ikvienam, nevis tikai elitei. Ne tikai cilvēki var tuvoties kultūrai, bet arī kultūra var tuvoties cilvēkiem. 2022. gads ļauj sajust kultūras garšu pat tiem, kuri to nekad nav jutuši vai interesējušies par to. Varbūt cilvēkiem patiks un viņi turpinās iet uz izrādēm, kino, koncertiem un izstādēm. Mēs vēlamies iedvesmot auditoriju un aicinām visus pievienoties," norāda Žoržs Mišo.

Piederības izjūta

Ešas pie Alzetas izvēlētais Eiropas kultūras galvaspilsētas moto ir Remix Culture/Kultūras remikss. "Pazīstamais tiek apvienots ar nezināmo, augstā māksla – ar ikdienas kultūru. Dažādas idejas apvienojas, lai radītu kaut ko jaunu," stāsta Esch 2022 līdere Nensija Brauna. "Reģiona iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties šajā iniciatīvā. Līdzdalības aspekts projekta īstenošanā ir izšķirošs, tāpat kā inovācijas un ilgtspēja. Top jaunas vietas, veidojas partnerība, rodas kopīgu projektu finansēšanas iespējas – tam visam būtu jāturpinās arī pēc 2022. gada," viņa piebilst.

"Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ļauj pastāstīt, kā reģions maina tēlu un attīstās, ko tas var piedāvāt gan vietējā, gan globālā mērogā," uzsver organizācijas Esch 2022 ģenerāldirektore Nensija Brauna. Foto – Esch 2022

"Mūsu redzējums ir cieši saistīts ar Eiropas ideju. Vēlamies sniegt cilvēkiem rīkus, kas ir nepieciešami, lai kopīgi veidotu nākotni, kuras pamatā ir spēcīga kopienas izjūta un daudzu kultūru apmaiņa. Cenšamies veicināt atvērtu dialogu un piederības izjūtu. Svarīgi, lai visi reģiona iedzīvotāji apzinātos savu unikālo Eiropas identitāti un tās sniegtās iespējas," norāda Nensija Brauna. "Mūsu mērķis nav sapulcēt pēc iespējas vairāk lielu, slavenu vārdu. Pirmām kārtām gribam parādīt kultūras bagātību un spektru, kas šeit jau ir. Gribam parādīt, ko cilvēki var radīt, ja paši iesaistīsies visās norisēs. Ar aktīvu līdzdalību var veidot labāku nākotni. Līdzdalība ir mūsu programmas pavediens," saka Nensija Brauna.

Nākotnē viss ir iespējams

Esch 2022 kultūras programmu vadītāja Fransuāza Posa skaidro: "Mēs izvēlamies proaktīvu pozīciju, un programma ir orientēta uz nākotni, kurā viss ir iespējams. Mēs runājam par visiem mākslinieciskās izpausmes veidiem un kultūru šī vārda visplašākajā nozīmē, kas definē mūs kā cilvēkus. Programma atspoguļo reģiona daudzveidību. Mērķis ir svinēt Eiropas sirdī esošā pārrobežu reģiona vēsturi, stāstīt par tā attīstību no industriālās pagātnes līdz zināšanu sabiedrībai, kā arī ieskicēt reģiona potenciālu digitālās revolūcijas laikmetā. Programma mudina iedzīvotājus apspriest svarīgākos mūsdienu sabiedrības jautājumus, vienlaikus respektējot kultūras mantojumu."

Viss notikumu kopums ierosina cilvēku atrast savu vietu pasaulē un mijiedarboties ar to. Programmā Remix Culture ir četras sadaļas jeb vadlīnijas. Sadaļa Remix Yourself ir veltīta identitātes jēdzienam digitālajā laikmetā – kā attīstīt un "remiksēt" sevi, mācīties citam no cita, iedvesmojoties no kultūras daudzveidības kā Eiropas pamatvērtības. Sadaļas Remix Nature prioritāte ir ekoloģijas un klimata jautājumi. Remix Europe aicina aktīvāk izmantot Eiropas platformu, turpināt zaļo kursu ikdienas dzīvē un projektus, kas vērsti uz aprites ekonomiku, Eiropas sociālo un ekonomisko integrāciju. Remix Art ir mākslas manifestācija – galvenā uzmanība tiek pievērsta laikmetīgās mākslas pozicionēšanai tehnoloģiju, zinātnes un sabiedrības krustpunktā. Laikmetīgās mākslas izstādēs, kas būs skatāmas Belvalā, uzsvars tiks likts uz digitālo mākslu. Šajos projektos piedalīsies respektabli starptautiskie partneri – Karlsrūes Mākslas un mediju centrs ZKM, Lincas Jauno mediju mākslas institūts Ars Electronica un Bāzeles Elektroniskās mākslas nams HEK.

Pasākumi notiks visās deviņpadsmit Luksemburgas un Francijas municipalitātēs. Reģionā tiks paplašināts un dažādots tūrisma piedāvājums, tiks izveidoti jauni veloceliņu un pārgājienu maršruti, kuros varēs iepazīt apgabala industriālo mantojumu. Izstrādāta īpaša ilgtspējīgas attīstības koncepcija, kas visiem Esch 2022 iesaistītajiem un apmeklētājiem ļauj atbildīgi izturēties pret vidi. Tas ir konkrētu risinājumu komplekts, ko var ieviest pašvaldības, pasākumu rīkotāji, dalībnieki, tūrisma un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un citi.

Lai veicinātu biznesa un kultūras sektora partnerību, izveidota platforma Business for Culture Club – tā sniedz iespēju satuvināties uzņēmējiem (vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga kompānijām) un kultūras institūcijām un māksliniekiem, kuriem ir nepieciešams jebkāda veida atbalsts (pakalpojumi, materiāli vai finanšu līdzekļi). Šai iniciatīvai ir pieteikušies ap sešdesmit uzņēmumu, kuri ir gatavi palīdzēt.

Palaižam raķeti kopā

Transformācija un pārvērtības kļūs par Esch 2022 atklāšanas pasākuma Remix Opening vadmotīvu. Sestdien, 26. februārī, Ešas pie Alzetas vēsturiskais centrs pārtaps par kosmosa raķešu centru, savukārt Belvala – par virtuālu raķešu palaišanas bāzi. Šajā misijā aicināti piedalīties visi interesenti. Sestdien notiks krāšņs festivāls, programmā ir koncerti, dīdžeju uzstāšanās, dejas mākslas darbnīcas, gaismas un video instalācijas. Festivālā darbosies četras skatuves, uz kurām gaidāmi astoņpadsmit koncerti. Koncertzālē Rockhal Belvalā darbnīcas Future Frequencies dalībnieki, kuri strādā elektroniskās mūzikas dižgaru Franka Vīdemaņa un Metjū Herberta vadībā, divos koncertos piedāvās programmu Sound of Europe.

Remix Opening ir hibrīdpasākums, kas būs pieejams klātienē un kam varēs sekot līdzi tiešsaistē. Turklāt tiešsaistes auditorija varēs ne tikai vērot svētkus, bet arī interaktīvi tajos iesaistīties un ietekmēt to gaitu.

No 27. februāra līdz 15. maijam bijušajā industriālajā ēkā Möllerei Belvalā būs aplūkojama digitālās mākslas izstāde Hacking Identity – Dancing Diversity, kas organizēta sadarbībā ar Karlsrūes Mākslas un mediju centru ZKM. Galvenā tēma – identitāte mutācijas procesā. Telpu, kurā kādreiz pa konveijera lentēm, sliedēm un milzīgu rampu tika transportēta dzelzsrūda, tagad piepildīs digitāli ģenerēti tēli. Kādreiz gaisu šeit piepildīja akmens putekļu mākoņi, tagad ēkā būs dzirdamas mikrotonālās skaņas. Trijos stāvos varēs sastapt dubultniekus, avatārus, spēļu pasaules personāžus un zinātniskās fantastikas būtnes. Kuratoru Anetes Holcheidas un Pētera Veibela sagatavoto ekspozīciju veidos videoinstalācijas, lielformāta projekcijas, virtuālās realitātes darbi un skulpturāli objekti.

Informācija: esch2022.lu

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja