Tāpat kā savos iepriekšējos darbos, mākslinieks ir izmantojis Mikipeles tēlu, kas no instalācijas uz instalāciju tiek risināts dažādās formās. "Tas aizsākās ar manu pirmo izstādi Wolken Ojāra Vācieša muzejā 2019. gadā. Tas notika kustības #MeToo iespaidā pēc tam, kad uzzināju, ka viens no animācijas veidotājiem tika apsūdzēts par uzmākšanos sievietēm, kamēr strādājis Disneja kompānijā," atklāj Kristians Fukss.
Jau vēlāk Kristians ir turpinājis izmantot Mikipeli, lai pievērstos nopietnām tēmām caur vienkāršām lietām. Mākslinieks cer, ka ar šādiem vizuāliem tēliem var iedot savu izstāžu apmeklētājiem impulsu iedziļināties. "Mūsdienu cilvēks eksistē savā ierobežotā vidē. Daudzi no viņiem paiet garām. Reti kurš apstājas un turpina pētīt. Ja tā notiek, tā ir uzvara," norāda Kristians Fukss. Viņu pašu saista konceptuālā māksla, kurā intelekts ir galvenā sastāvdaļa.
Sērijas turpinājums
Galerijā Alma aplūkojamā instalācija ir Kristiana Fuksa Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra darba radošā daļa un jau trešā izstāde viņa darbu sērijā Istaba. Par tās iedvesmas avotu ir kļuvusi Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Helēnas Demakovas lekcija. "Viņa pieminēja amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola ilustrāciju grāmatu Zudušo kurpi meklējot kuras nosaukums ir aizgūts no franču rakstnieka Marsela Prusta slavenā romāna cikla," stāsta mākslinieks. Viņš ir aizrāvies ar Prusta daiļradi, kurai veltījis divas savas izstādes.
Savā pirmajā instalācijā Istaba Nr. 4 Padures muižā 2021. gadā Kristians Fukss interpretēja romānu cikla Zudušo laiko meklējot pirmās trīs daļas, tā autoru attēlojot kā Mikipeli neliela izmēra ar eļļas krāsām radītās gleznās. "Kritiski domāt šajā pētīšanas procesā ir ļoti svarīgi un tikpat svarīgi ir neapstāties un turpināt," piebilst mākslinieks, kurš savā nākamajā instalācijā Istaba Nr. 5 galerijā Alma 2022. gadā pievērsās Marsela Prusta darbam Sodoma un Gomora, pēc kura motīviem tika izveidota ar roku zīmēta animācijas filma Neparastā pasaule, kas iesākas kā sapnis.
Instalācijā Istaba Nr. 6 Kristians Fukss dodas vēl tālāk. "No Marsela Prusta brīvi romantiskās impresijas es nonāku tuvāk kodolam – antīkajai pasaulei un platoniskajiem ideāliem," akcentē mākslinieks. Jaunās izstādes pamatā ir Platona dialogs Valsts, kas ir viens no nozīmīgākajiem antīkajiem filosofiskajiem sacerējumiem. Tajā viņš kopā ar Sokratu, Polemarhu, Trasimahu, Kefalu, Adeimantu un Glaukonu iztirzā taisnīgumu un ideālu valsti. "Filosofs smalki izpratis cilvēka ētiskā un psiholoģiskā rakstura iezīmes, dialogā nodalot cilvēka tipoloģiju saistībā ar darba dalīšanu," sava maģistra darba teorētiskajā daļā raksta Kristians Fukss.
Sargs mākslā
Platons dala cilvēkus filosofos, sargos (vai kareivjos) un amatniekos. Šo dalījumu mākslinieks ir personificējis, integrējis trīs Mikipeļu skulptūrās un risina jautājumu par to, kā būt. "Attiecībā uz savu dzīvi un tās jēgu es nodalu trīs mana tikuma veidus: intelektuālā spēja, skautisms un mākslinieka devums," skaidro Kristians Fukss. Pirmā darba kompozīcija ir aizgūta no franču tēlnieka Ogista Rodēna skulptūras Domātājs un vēsta par tiekšanos uz patiesību caur izziņas procesu.
Otra darba pamatā mākslinieks ir izmantojis skulptūras Spinario struktūru, kurā ir redzams zēns ar ērkšķi pēdā. Platona sargu (vai kareivi) Kristians Fukss ir uztvēris kā skautu kustības pārstāvju iemiesojumu mūsdienās. Viņš pats ir procesā, lai kļūtu par vienu no tās dalībniekiem. "Tāpat kā Platona filosofija, skautu kustība ir farmakoloģiska jeb dziedējoša. Tu nostādi dzīvi nevis uz sevi, bet tu nostādi sevi uz došanu citiem, kas ir jākopj ik dienas," saka mākslinieks un piemetina, ka skauti no rīta savā kaklautā iesien mezglu kā atgādinājumu izdarīt kādu labu darbu, pēc kura paveikšanas to var atsiet.
Savā trešajā skulptūrā Kristians Fukss reflektē par mākslinieka un mākslas lomu cilvēka dzīvē. Platons sprieda, ka īstenības jeb esamības pamatā ir ideja. Raugoties uz to, amatnieks pagatavo priekšmetu, ko savā darbā atveido mākslinieks, kļūstot par īstenības atdarinātāju trešajā pakāpē. No visām trim Mikipelēm tā ir novietota uz viszemākā pjedestāla, bet sava izmēra dēļ šī skulptūra pielīdzinās pārējām, simbolizējot mākslas attīstību cauri laikiem, kad tajā var tikt ietverta gan izziņa, gan arī skautisms šī vārda visplašākajā nozīmē.
"Skatoties uz īru dziedātāju Šineidu O’Konoru, sapratu, ka tu vari būt kareivis arī mākslā. Viņa nebaidījās savās dziesmās kritizēt Apvienotās Karalistes premjerministri Mārgaretu Tečeri, aktualizēt koloniālisma izraisītās sekas un runāt par citiem jautājumiem," uzsver Kristians Fukss, kurš vēlētos savu praksi pilnveidot tikuma cildināšanas virzienā.
Mikipeles skelets
Tāpat kā senajos laikos, pirms skulptūru izgatavošanas Kristians Fukss ir radījis to modeļus. "Es izveidoju mazas plastilīna figūriņas, pēc kuru parauga tika īstenotas skulptūras, saglabājot modeļu bērnišķīgumu un rotaļīgumu," stāsta mākslinieks. Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Kirils Panteļejevs viņam ir palīdzējis radīt Mikipeļu metāla karkasu – no kājām līdz pat ausīm. Šo skulptūru pamata tilpumam ir tikušas izmantotas celtniecības putas, kas grieztas un veidotas nepieciešamajā formā un pēc tam noklātas ar kompozītmateriālu, tas radījis akmens cietu apvalku. Izstādi papildina arī pulkstenis, kas atgādina par cilvēka dabas nemainību un antīkās mācības pārlaicību, skautu mezgla paraugs un paštaisīta laterna, kur iekšā deg svece. "Tas ir gaismas un apgaismības simbols," saka Kristians Fukss.
Izstāde Istaba Nr. 6 iziet arī ārpus galerijas Alma sienām. Tās pagalmā ir redzami vēl divi mākslinieka darbi. Ar melnu krāsu uz gaišas sienas uzvilktas Mikipeļu aprises, kurās var saskatīt diska metēju un lasošu Aristoteli bērnības gados. "Cilvēkam ir svarīgi nenostatīt garu un ķermeni," uzskata Kristians Fukss un piebilst, ka cilvēkam ir vajadzīgs gan prāta, gan arī ķermeņa pastāvīgs treniņš, lai viņš kļūtu par saprātīgu būtni. Runājot par savu nākotni, mākslinieks atklāj, ka vēlētos sevi izmēģināt dažādos izteiksmes veidos. Iespējams, kādreiz viņu varēs ieraudzīt arī kino.
KRISTIANS FUKSS
Izstāde Istaba Nr. 6
Galerijā Alma līdz 9.VIII