Kavanabe Kjōsai (河鍋暁斎, 1831–1889) radošais ieguldījums Japānas un pasaules mākslā ir ievērojams. Mākslinieks dzīvoja pārmaiņu laikā starp Edo periodu (1603–1868) un Meidži periodu (1868–1912), kad Japāna no feodālas valsts kļuva par modernu nāciju. Dzīves laikā viņš radījis simtiem gleznu, grafikas darbu un ilustrētu grāmatu, aptverot plašu sižetu spektru no tradicionālā līdz dīvainajam un fantastiskajam. Kjōsai vēl joprojām tiek apbrīnots par spēju savienot tradicionālo mākslu un populāro kultūru, un viņa radošais mantojums turpina ietekmēt mākslas stilus Japānā arī mūsdienās, piemēram, manga vai tetovējumu mākslu.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir trīs Kavanabe Kjōsai ukijo-e mākslas darbi, kas demonstrē gan viņa spēju tradicionālos sižetos ienest jaunas vēsmas, gan izcilo prasmi spilgti parādīt dzīves kontrastus, gan redzējumu par Japānas sabiedrību 19. gadsimta pārmaiņu laikā.
Nelielajā izstādē redzamie darbi muzeja kolekcijā nonāca kā mākslinieka Georga Vilhelma Timma (Georg Wilhelm Timm, 1820–1895) dāvinājums. Timmam bija plašs interešu loks, un viņš tiecās daudzpusīgi izzināt sava laika kultūras dzīvi. Viņš tikās ar kolekcionāriem un māksliniekiem, un šīs radošās personības mēdza dāvināt cita citai savus zīmējumus, skices un iespiedgrafikas. Īpaši cieši kontakti ar amata brāļiem Timmam izveidojās periodā, kad viņš gatavoja savus un citu mākslinieku grafikas darbus publicēšanai izdevumā Krievu mākslas lapa (Русский художественный листок, 1851–1862). Rezultātā tapa apjomīga kolekcija ar 19. gadsimta vācu, franču, itāļu, japāņu grafikas meistaru darbiem.
Ekspozīcijā blakus trīs japāņu ukijo-e grafikām apskatāma arī Timma japānisma stila akvareļa skice Japāniete dārzā. Japānisma stils (fr. japonisme) plaši izplatījās Eiropā pēc Japānas robežu atvēršanas 1858. gadā. Japānas mākslas ietekmes parādās daudzu pasaulslavenu 19. gadsimta 2. puses Rietumeiropas mākslinieku daiļradē. Spilgti japānisma stila darbi ir Vinsentam van Gogam (Vincent Willem van Gogh, 1853–1890), Klodam Monē (Oscar-Claude Monet, 1840–1926), Edgaram Degā (Edgar Degas, 1834–1917), Gustavam Klimtam (Gustav Klimt, 1862–1918) un daudziem citiem. Šis darbs parāda ne tikai Timma interesi par jaunām tendencēm Eiropas mākslā, bet arī viņa aizraušanos ar keramiku, jo kompozīcijā attēlotā japāniete apglezno porcelānu.
Mākslas muzeja Rīgas birža izstāžu cikls Āzijas mākslas stāsti rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko uztveri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, taču Mākslas muzeja Rīgas birža Āzijas mākslas galerijā parādīta tikai daļa no tiem. Cikla ietvaros, eksponējot vienu mākslas darbu vai priekšmetu grupu, mēs atklājam šos neparastos stāstus, kas bieži paliek nepamanīti.