Par festivāla norises vietu izvēlēta ēka Tērbatas ielā 75, bijušajās Rakstniecības un mūzikas muzeja telpās. Festivāla norises laikā tiks gādāts par apmeklētāju drošību, kā arī ievēroti valstī noteiktie regulējumi publisku pasākumu norisei.
Festivāla Survival Kit 11 tēma Būt drošībā ir bīstami saistās ar drošības un politiskās vardarbības diskursu. Drošības jēdziens ir piesātināts ar pretrunīgu politisku, sociālu, ekonomisku un psiholoģisku nozīmju kopumu un parasti tiek asociēts ar baiļu un nedrošības sajūtu, kas savukārt tiek pamatota ar gaidāmām briesmām, ienaidnieku vai draudiem. Drošība un aizsardzība atrodas šodienas politiskās iztēles centrā un tiek izmantota, lai pamatotu karus, nacionālistiskas programmas, rasismu, nevienlīdzību un citus reakcionārus uzskatus un ideoloģiju.
Paradoksālā kārtā, tieši visneaizsargātākie sabiedrības locekļi parasti tiek klasificēti kā drauds: bezdarbnieki, migranti, homoseksuāļi un transseksuāļi, vientuļās mātes, seksuālo pakalpojumu sniedzēji, tie, kuri cieš karadarbības zonās un postkoloniālos režīmos, pirmiedzīvotāji, vecie, slimie, noteiktas necilvēciskas dzīvības formas un, visbeidzot, nepakļāvīgie. Ja šie tiek uzskatīti par "draudiem", tad jāvaicā, kas ir apdraudētais un kādi ir pārējie patiesie draudi?
Drošības politikai netrūkst destabilizējošu un kaitīgu seku: tā attaisno novērošanu un pašuzraudzību, agresiju, naidu un izolēšanos. Pēdējo divdesmit gadu laikā novērošana un pašuzraudzība pakāpeniski nostiprinājušās ikdienas dzīvē, pateicoties, piemēram, nemitīgajai interneta, sociālo tīklu un veselības novērošanas ierīču lietošanai. Viens no galvenajiem drošības jautājuma aspektiem, jo īpaši pēc 2008. gada finanšu krīzes, saistīts ar ekonomiska rakstura bažām un neaizsargātību, kas veicina brutālu konkurenci un uzspiež gan finansiālas, gan morālas parādsaistības.
Būt drošībā ir bīstami aplūko dažādus drošības aspektus, uzdodot jautājumu: cik daudz vardarbības ietver drošības diskurss? Vai iespējams mainīt pieņēmumus par drošības jēdzienu, no jauna mēģinot savienot drošību ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi.
Survival Kit 11 programmu veidos laikmetīgās mākslas darbu izstāde, diskusijas un sarunas ar māksliniekiem publiskās programmas ietvaros, filmu seansi, radošās darbnīcas un ekskursijas.
Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, ik gadu piesaistot vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Baltijā kopš 2009. gada. Tas radās kā reakcija uz ekonomiskās krīzes skarto Latviju ar mērķi rosināt sabiedrību reaģēt uz pārmaiņām mūsdienu pasaulē un pārdomāt dažādas izdzīvošanas stratēģijas. Katru gadu festivālam tiek izvēlēta sabiedrībā aktuāla un nozīmīga tēma. Kā festivāla norises vietas tiek izmantotas Rīgas tukšās ēkas, lai pievērstu cilvēku uzmanību to nākotnes attīstības potenciālam. Festivāla dibinātaja un mākslinieciskā vadītāja ir Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese, bet mākslinieciskais konsultants festivāla ilggadīgā kuratore Inga Lāce.
Survival Kit organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kas ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents. Kopš 1993.gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem.
Dostojevskis