Kaut arī izstādes darbi ir radīti visdažādākajos digitālajos medijos, tos vieno jauno mākslinieču kopīgā interese par algoritmiem un kodu – datu estētiku, iespējām jaunu mākslas formu radīšanā un kultūras transformāciju. Mākslinieces ir studējušas jauno mediju mākslu Liepājas universitātē, apgūstot prasmes strādāt ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām un izmantot tās tādu mākslas darbu radīšanā, kas kritiski un padziļināti aplūko tehnoloģiju ietekmi uz mākslu, kultūru un sabiedrību.
Izstādē Pazudušas kodā mākslinieces Ieva Vīksnes galvenie mediji ir virtuālā realitāte un smadzeņu viļņu lasīšanas tehnoloģijas, māksliniece ir radījusi interfeisu, ar kura palīdzību skatītājs var navigēt virtuālajā telpā, izmantojot biometriskos impulsus. Līgai Vēliņai galvenais mākslas materiāls ir dati, ar kuru palīdzību ir radītas mākslinieciskas un dinamiskas vizualizācijas par Latvijas un pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņām ilgākā laika periodā. Savukāt skaņas mākslinieces Mildas Ziemanes mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir mākslīgi ģenerēta skaņa, kas tiek izmantota sintētiskas skaņas ainavas radīšanā, risinot attiecības starp dabisko un sintētisko, tehnoloģijām un dabu.
Virtuālās realitātes mākslas darbā SYNK IN Ieva Vīksne izmanto biometriskos datus mākslas kontekstā – smadzeņu viļņus lasošās ierīce tiek izmantota kā interfeiss, kas ļauj skatītājam navigēt mākslinieces radītajās virtuālājās telpās. Izmantojot savus smadzeņu impulsus, skatītajam būs iespēja “iegremdēties” gan virtuālajā ūdenī, gan prāta dzīlēs. Pieredzot šķietamu kontroli pār notiekošo procesu, būs dota iespēja izmēģināt, cik veiksmīgi skatītājs spēj kontrolēt sava prāta plūdumu.
Datu vizualizācijas mākslas darbā Borderlines I, II Līga Vēliņa pretnostatī lokālos un globālos populācijas datus. Atsaucoties uz mūsdienu vizuālās kultūras tendenci vizualizēt eksistenci un, jo īpašo vizualizēt to, kas nebūt nav vizuāls, māksliniece izmanto vizualizācijas paņēmienus un hiperbolizētas varbūtības, lai atspoguļo cilvēku kā fragmentu no “lielo datu” kopuma. Māksliniece pēta, kādas izmaiņas norisinās kartes robežās, ja tiek mainīti vispārpieņemtie, ģeogrāfiskie nosacījumi. Proti, māksliniece vizionē to, kā izzūd mūsu valsts robežas, pieņemot, ka katrs, kas emigrē vai mirst, paņem līdzi mazu daļiņu Latvijas kartes. Pretnostatītie globālie dati ataino, kā pasaules populācija aug lielā ātrumā, kamēr mūsu zemes robežas lēnām izzūd.
Savukārt Milda Ziemane skaņas instalācijā Atjaunojamība gan ar SuperCollider datorprogrammu, gan analogo mūzikas instrumentu palīdzību mākslīgi ir radījusi dabas objektiem līdzīgas skaņas, kas nav tieši atkarīgas no faunas un floras radītiem stimuliem. Apmeklētajam ir iespēja, izmantojot “dziļās klausīšanās” pieredzi, iegremdēties tādā akustiskā realitātē, kas ir autentiska, bet nav dabiska. Padarot sintētisko un mākslīgi ģenerēto autentisku dabiskajam, māksliniece vēlas akcentēt globālo ekoloģisko problemātiku, kas saistīta ar vispasaules urbanizāciju, un dabiskās akustiskās telpas izzušanu.
Mākslinieces vieno ne tikai interese par kodu, bet arī kopīgas studijas – visas mākslinieces ir nesen beigušas Jauno mediju mākslas programmu Liepājā. Ieva Vīksne šogad ieguvusi bakalura grādu jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē, pirms tam studējusi vēsturi Latvijas Universitātē, apguvusi fotogrāfiju Andreja Granta studijā, ISSP programmā, un šobrīd strādā Mākslas pētījumu laboratorijā Liepājā. Līga Vēliņa arī šogad ir beigusi Jauno mediju mākslas bakalaura programmu Liepājas Universitātē un šoruden uzsāks maģistra studijas Latvijas Mākslas Akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Milda Ziemane šogad absolvēja Jauno mediju mākslas maģistratūru Liepājas Universitātē, aktīvi darbojas skaņu mākslā, piedalās izstādēs un festivālos Latvijā un ārpus tās.
Izstādes kuratori Rasa Šmite un Raitis Šmits.
Izstādes Pazudušas kodā atklāšana notiks 2. augustā plkst. 17, RIXC galerijā Lenču ielā 2. Izstāde apskatāma – līdz 21 . septembrim.
trusis nejaukais