Sen lolota iecere
Kafijas kantāte apvieno sevī divas mākslinieces kaislības – kafijas dzeršanu un mūzikas klausīšanos. "Lai es varētu klausīties mūziku, mans tēvs man izgatavoja tādas stelles, kas neklabēja," atminas Edīte Pauls-Vīgnere, kuras interešu lokā ir bijusi ļoti daudzveidīga mūzika – no folkloras līdz klasiskajai. Un, protams, arī brāļa skaņdarbi. Viņas jaunākajā personālizstādē skan Raimonda Paula klaviermūzika.
Maestro ir viens no varoņiem mākslinieces darbā Harmonija (1989), kura kreisajā pusē komponists ir redzams kopā ar citiem mūziķiem. Savukārt savai māsai viņš ir veltījis dziesmu Kamolā tinēja ar dzejnieces Vizmas Belševicas vārdiem: "Es vairs nezinu, rokas kustas/ Gadiem pierasta tinuma krustā." Sarunā ar žurnālistiem Edīte Pauls-Vīgnere vaļsirdīgi atzīst, ka nākamā gada sākumā ir nolēmusi doties pensijā, jo rokas atsakoties kalpot viņas idejām.
Izstādes centrā jeb bijušās Svētā Jura baznīcas altāra daļā ir eksponēts mākslinieces tekstilansamblis Visums (1978), kas pirmo reizi ir ticis izstādīts Aizrobežu mākslas muzejā pirms četrdesmit gadiem. Šo darbu veido Zilgme, Vīrietis un sieviete un Zeme kā aplis ar reljefiem veidojumiem. Jau toreiz viņai ir bijusi doma, ka tas varētu griezties, imitējot Zemes rotāciju, un beidzot šī Edītes PaulsVīgneres sen lolotā iecere ir realizējusies dzīvē, pateicoties ekspozīcijas iekārtotājam māksliniekam Jurģim Krāsonam.
Interese par Visuma tēmu ieskanas vēl vienā mākslinieces darbā Kosmoss (1969), kurā viņa ir izveidojusi abstraktu kompozīciju. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska vērš uzmanību uz to, ka toreiz tekstilmāksliniekiem ir bijusi lielāka radošā brīvība nekā gleznotājiem, kuri ar šāda veida darbiem pat netiktu līdz izstāžu zāļu durvīm tajā laikā valdošā sociālistiskā reālisma dēļ.
Iedvesma cigāru fabrikā
Cikla Saudzēsim dabu! (1986) nelielajos gobelēnos Edīte Pauls-Vīgnere ir ieaudusi to Latvijas dabas skaistumu, kuru savulaik ir apdziedājis arī dzejnieks Fricis Bārda. Savukārt mākslinieces iespaidi par savu pirmo lidojumu pāri okeānam – par savu braucienu uz eksotisko Kubu – ir rezultējušies viņas tekstilansamblī Ceļojuma piezīmes (1974). Edīte Pauls-Vīgnere joprojām tur piedzīvoto atceras līdz pat vissīkākajai detaļai un krāsai.
"Spēcīgu iespaidu atstāja cigāru fabrikas apmeklējums: brūni cilvēki, brūnas tabakas lapas, brūni koka dēlīši, uz kuriem strādnieki lapām izgriež kātiņus un satin tās rullīšos," atklāj māksliniece, kuras tekstilansambļi septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados ir ienesuši jaunas vēsmas tekstilmākslā. Šie darbi ir pasaules mēroga sasniegums – uzsver izstādes kuratore mākslas zinātniece Velta Raudzepa.
Edītes Pauls-Vīgneres nepiepildītais sapnis par Spāniju ir izsapņots viņas darbā Korrida (1978), kurā centrālā vieta ir ierādīta vērsim. Tā "apģērbšanā" māksliniece ir izmantojusi garšķiedraino aitas vilnu, kuru auto stopošanas laikā iepazītie draugi ir atsūtījuši no Karpatiem. Jāpiebilst, ka viņas plašā retrospekcija ir apskatāma ne tikai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē, bet arī otrā un trešā stāva vestibilā, lai sniegtu pēc iespējas plašāku ieskatu Edītes Pauls-Vīgneres daudzpusīgajā un radošajām idejām bagātajā daiļradē.
Vakar. Šodien. Rīt
Izstādi Kafijas kantāte papildina arī vairāki saistošie pasākumi. 8. janvārī un 8. februārī norisināsies tikšanās un pastaiga pa izstādi kopā ar mākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri un mākslas zinātnieci Veltu Raudzepu, kura 22. janvārī piedāvās lekciju Izaicināt talantu. Savukārt 1. februārī māksliniece aicina ikvienu interesentu uz savu meistardarbnīcu, kurā viņa dalīsies ar savām zināšanām un praktiskajām iemaņām. Pavadošie pasākumi noslēgsies ar diskusiju Latvijas tekstilmākslas aktualitātes. Vakar. Šodien. Rīt, kas ir ieplānota 19. februārī ar jomas speciālistu piedalīšanos.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.lnmm.lv.