Dānijas Arhitektūras centra jaunās ēkas Blox atklāšana Komenhāgenā maija sākumā ilga trīs dienas. Vispirms to apmeklēja Dānijas karaliene Margrēte II ar īpaši smalkiem viesiem. Nākamajā dienā tika lūgti ar arhitektūras un dizaina profesionālajām aprindām saistīti viesi gan no Dānijas, gan ārzemēm. Viņiem bija sagatavota programma gan ar svinīgu Dānijas kultūras ministra un Kopenhāgenas mēra uzrunu, gan ar diskusijām un ēkas apskates ekskursijām, kā arī vērienīgu ballīti vakarā. Trešajā dienā Dānijas Arhitektūras centrs bija atvērts arhitektūras interesentiem, pilsētniekiem un tūristiem.
Dānijas mūsdienu arhitektūra gluži kā šīs skandināvu valsts nodrošinātā sociālā sistēma un labklājība ir daudzu ideāls, uz kuru tiekties un no kā mācīties, tāpēc Dānijas Arhitektūras centra jaunās ēkas atklāšana ir starptautiski nozīmīgs notikums. Dāņu arhitektūra ir sociāli atbildīga, kvalitatīva un pieejama ikvienam valsts iedzīvotājam. Laba arhitektūra te ir ikdiena, nevis izņēmuma gadījums, bet, kā tika teikts vienā no atklāšanas dienas diskusijām, lai sabiedrība pasūtītu un pieprasītu labu arhitektūru, tai ir jāzina, kas ir laba arhitektūra. Tas ir Dānijas Arhitektūras centra uzdevums – skaidrot un rādīt, kas ir laba un kvalitatīva arhitektūra ne tikai pašiem dāņiem, bet arī citiem interesentiem.
Dānijas Arhitektūras centrs ir privātās un publiskās partnerības piemērs. Tā dibinātāji 1986. gadā un darbības nodrošinātāji ir Dānijas valsts un privāta filantropiska nekustamo īpašumu īpašnieku un attīstītāju organizācija Realdania. Tieši Realdania ir galvenā organizācija valstī, kas nodrošina vērienīgus arhitektūras popularizācijas pasākumus. Jaunā ēka Blox ir viens no tiem.
Atklāšanas dienas diskusijās par arhitektūras centru lomu līdzīgu organizāciju vadītāji no Lielbritānijas, Francijas un ASV uzsvēra, ka būtiskākais ir iepazīstināt sabiedrību ar arhitektūru aci pret aci – organizēt ekskursijas, parādīt un skaidrot arhitektūru ne tikai izstāžu zālēs, bet arī klātienē pašās ēkās. Dāņi ir gājuši vēl tālāk – viņi ne tikai organizē ekskursijas gan kājām, gan ar divriteņiem, izrādot gan vēsturiskās, gan mūsdienu Kopenhāgenas arhitektūras spilgtākos piemērus, bet arī uzbūvē ēku, kas ir gandrīz visu mūsdienu arhitektūras būtiskāko pazīmju modelis mērogā 1:1. Dānijas Arhitektūras centra ēka ir tā izstāžu zāļu spilgtākais eksponāts un Dānijas mūsdienu arhitektūras uzskatāms paraugs.
Dāņi un holandieši
Par ēkas arhitektiem 2006. gadā tika aicināts holandiešu slavenības Rema Kolhāsa birojs OMA. Blox projektētāji tika izvēlēti sarunu procedūrā starp pieciem starptautiskiem arhitektu birojiem. Dānijā ārzemju arhitektiem saņemt pasūtījumus un projektēt nav viegli. Te ir sīva konkurence ar ļoti labiem un vēl labākiem gan tradīcijām bagātiem leģendāriem, gan vidējās paaudzes un īpaši jauno arhitektu pašmāju birojiem. Tiek teikts, ka dāņi labprātāk sūta uz ārzemēm mācīties savus arhitektus un vēlāk no viņiem saņem starptautisku pieredzi, nekā pasūta ēku projektus svešzemniekiem. Taču OMA un tā līderim Remam Kolhāsam mūsdienu dāņu arhitektūrā ir īpaša vieta un loma.
Jaunās tūkstošgades sākumā tieši uz OMA, kur jauni censoņi no visas pasaules ir gaidīti praktikanti, devās strādāt daudzi jaunie dāņu arhitekti. Viņi vēlāk atgriezās un kļuva par mūsdienu arhitektūras toņa noteicējiem ne tikai Dānijā, bet arī visā pasaulē. Spilgtākais vārds no šiem Rema Kolhāsa dāņu bērniem ir Bjarke Ingelss, bet viņš nav vienīgais. Jaunie arhitekti dāņu sociāli atbildīgo un kvalitatīvas būvniecības tradīcijās balstīto arhitektūru papildināja ar holandiešu modernajai arhitektūrai raksturīgo pragmātismu un drosmi. Šim kokteilim viņi vēl pievienoja paši savu jauneklīgumu. Tāpēc dažkārt tiek teikts, ka dāņu jaunā arhitektūra ir holandiešu XX gadsimta 90. gadu un tūkstošgades mijas arhitektūras "copy + paste", bet labākā izpildījumā.
Rema Kolhāsa biroja OMA projektētā ēka Kopenhāgenā ir piemērs, kur meklējamas dāņu mūsdienu arhitektūras saknes, iedvesmas avoti un skola. Tā ir ļoti tuva dāņu mūsdienu arhitektūras paraugiem un parāda būtiskākās atšķirības starp holandiešu un skandināvu izpratni par arhitektūru un pilsētvidi. Jā, varbūt arī pierāda neiespējamību holandiešu arhitektūru pārnest uz Kopenhāgenu tīrā veidā bez pašu dāņu interpretācijas.
Rema Kolhāsa intereses
Dānijas Arhitektūras centra ēka Blox no pilsētbūvnieciskā viedokļa atrodas sarežģītā vietā. To ar Dānijas Karaliskās bibliotēkas ēku Melnais dimants savieno laukums un kanāls. Apbūves zemes gabalu no divām pusēm ieskauj ūdens, no vienas – vēsturiskas ēkas, no citas – Langebro tilts ar intensīvu satiksmi. Turklāt zemes gabalu šķērso arī automašīnu pilna iela. Plāni šeit būvēt kaut ko pilsētai nozīmīgu sniedzas jau XX gadsimtā. Pirmais konkurss par apbūves priekšlikumu tika izsludināts 1941. gadā, bet neviena no pieteiktajām idejām netika atzīta par gana labu, lai to realizētu. 50. gados tika uzbūvēts jaunais Langebro tilts, bet 60. gados nodega vecās alus brūža ēkas. Tā šis zemes gabals vairākas desmitgades galvenokārt kalpoja par automašīnu stāvvietu.
Šādas vietas pilsētā dēvē par "ne-vietām". Cilvēki tām cenšas pēc iespējas ātrāk iziet cauri, lieki tur neuzkavējoties. Tajās nav nekā vizuāli pievilcīga, tikai utilitāra nepieciešamība. Taču "ne-vietas" ir viens no Rema Kolhāsa interešu objektiem jau kopš viņa arhitekta karjeras sākuma. Studiju gados viņš devās uz Berlīni pētīt vēsturiskās ēkas, ieraudzīja pilsētu sadalošo Berlīnes mūri un atzina, ka šī bezgala neglītā un briesmīgā būve pilsētas ainavu un dzīvi ietekmē daudz vairāk nekā pašas skaistākās ēkas. Kopš šī brauciena pilsētas "ne-vietas" ir nemainīgs Rema Kolhāsa interešu objekts. Šķiet, ka uzaicināt Rema Kolhāsa biroju OMA, lai Kopenhāgenas vienu no nepievilcīgajiem zemes gabaliem pārvērstu par interesantu arhitektūras ceļojumu galamērķi, bija nekļūdīga izvēle. Bet vai tā ir?
Dzīvība visu diennakti
Darbs pie projekta izstrādes sākās 2006. gadā. Sākotnēji ēka bija plānota lielāka, nekā tā tagad ir uzcelta. Arī Blox projektu skāra 2008. gada globālā ekonomiskā krīze. Taču tas nebija vienīgais iemesls ēkas apjoma samazināšanai. Tagad Dānijas Arhitektūras centra nama aprakstos tiek teikts, ka tas lieliski iekļaujas pilsētas vēsturiskajā apbūvē. Taču pilsētas vēsturisko apbūvi aizsargājošās institūcijas sākotnēji paredzēto ēkas apjomu lika samazināt, lai tas nedominē pār reiz celtajiem un tagad kultūrvēsturiski nozīmīgajiem apkārtnes namiem. 2013. gadā tika uzsākti Blox celtniecības darbi. Pēc kāda laika galvenais būvuzņēmējs bankrotēja. Ēkas celtniecība nenotika tik viegli un raiti, kā gribētos, tāpēc visiem ir jo lielāks prieks, ka vērienīgo projektu šā gada pavasarī varēja atklāt.
Blox atrodas ne tikai Dānijas Arhitektūras centra biroja telpas un izstāžu zāles. Ēkā ir arī restorāns, visiem pieejama sporta zāle, 22 luksusa segmenta dzīvokļi nama augšējos stāvos ar jumta terasēm un Bloxhub – koprades telpa, kas primāri domāta dažādiem ar pilsētvides pētniecību un attīstību saistītiem jaunuzņēmumiem un kompānijām. Šādas ēkas ar tik daudzām un dažādām funkcijām tiek dēvētas par pilsētu pilsētā. Dažādajām funkcijām ēkā jānodrošina dzīvība visu diennakti.
Sākotnēji ēkas arhitekti esot paredzējuši, ka ceļš uz Dānijas Arhitektūras centra izstāžu zālēm vedīs tieši caur sporta zāli. Taču šāds risinājums dāņiem šķitis tomēr pārāk ekstrēms. Tagad sportotājus no pārējās ēkas apmeklētājiem šķir stikla siena. Arī atklāšanas dienā, kad viesi nemitīgi plūda augšā un lejā pa ēkas galvenajām kāpnēm, sporta centra apmeklētāji stoiskā mierā rūpējās par savas fiziskās formas uzturēšanu.
Mazliet no visa kā
Ēkas, kurās apvienotas dažādas funkcijas, ir ieguvušas modes vārdu hibrīdceltnes. Tās ir īpaši iemīļojuši holandiešu birojā OMA. Ēkas projekta galvenā arhitekte, viena no biroja OMA partnerēm Ellena van Luna atklāšanas dienā atzina, ka Blox projektā ir izmantoti jau reiz lietoti paņēmieni citās biroja projektētajās ēkās. Te esot atsauces gan uz vienu no pirmajiem OMA projektiem – Nīderlandes vēstniecību Berlīnē, gan koncertzāli Casa da Música Portu un Ilinoisas Tehnoloģijas institūta piebūvi Čikāgā, kas kā tunelī ietver arī blakus esošo dzelzceļa līniju.
Līdzīgi kā Čikāgā, arī Kopenhāgenā iela ar intensīvu auto satiksmi iet caur ēku. Zem un virs ielas ir vairāki Blox stāvi. Ielu var šķērsot arī caur ēku, noejot vairākus līmeņus zem ielas un izejot cauri Dānijas Arhitektūras centra publiskajai zonai. Blox veidošanā piedalījās inženieri no britu kompānijas Arup. Viņi apgalvo, ka Blox ir viens no biroja sarežģītākajiem projektiem. Daudzos līmeņos esošās kāpnes un eskalatori, milzīgā telpa ēkas vidū, kas iekārta īpašās konstrukcijās, lai tajā varētu iztikt bez kolonnām un citiem telpu sadalošiem konstruktīviem elementiem, bija inženieru sarežģītākie uzdevumi.
Ēkas kodolā atrodas Dānijas Arhitektūras centra izstāžu zāles. Tās tika atklātas ar vērienīgu izstādi Laipni aicināti mājās!, kas veltīta dāņu mājokļu arhitektūrai. Tēmas izvēle ir aicinošs žests apmeklēt Dānijas Arhitektūras centru ikvienam, jo ar šīs jomas arhitektūras risinājumiem saskaras ikviens un tā ir saprotama visiem. Ēkā atrodas vēl viena izstāžu zāle. Tās spožā vara grīda ir iemesls, kāpēc šo telpu dēvē par Zelta zāli. Pirmo izstādi Zelta zālē veidojis starptautiski slavenākais islandiešu izcelsmes dāņu mākslinieks Ūlafurs Eliasons. Viņš koķetē arī ar arhitektūru – nesen ir atklāta pirmā Ūlafura Eliasona projektētā celtne, kas ir cietoksnim līdzīga biroja ēka Vejlē, Dānijā.
Blox Zelta zālē mākslinieks ir radījis instalāciju, kas pierāda, ka mājas bez to iemītniekiem ir tikai tukša telpa. Instalācija sāk darboties tikai tad, kad kāds atrodas telpā. Apmeklētāju daudzkāršotie silueti atspoguļojas uz zāles sienas vairākkrāsu dejā. Instalācija pilnībā dekonstruē un pārveido izstāžu zāli. Tās apveidus un vara grīdu var tikai nojaust pēc Dānijas Arhitektūras centra pārstāvju stāstītā.
Mūsu bērni sapratīs
Reiz Rems Kolhāss, ciemojoties dāņu arhitektūras zvaigznes Bjarkes Ingelsa birojā un skatoties viņa projektus, esot teicis: "Arhitektūrai nevajadzētu būt tik laimīgai!" Ēkas drūmums un atsvešinātība ir biežāk dzirdētā kritika par paša Rema Kolhāsa biroja OMA projektēto Blox. Tās veidolā nav nekā no dāņu arhitektūrai tipiskā omulīguma. Gaiša koka, baltu sienu vietā ir melns betons, gumijas grīdas segums, zaļš stikls un tērauda detaļas, kas raksturīgas OMA projektētām ēkām.
Dānijas Arhitektūras centra vadītājs Kents Martinusens atzīst, ka Blox nav tipiska dāņu arhitektūra, un piebilst: "Te taču izskatās kā Ņujorkā, vai ne?" Blox esot nākotnes arhitektūra, ko sapratīšot mūsu bērni. Tiek kritizēta arī auto satiksme caur ēku, kas esot nepatīkams pārsteigums gājēju un riteņbraucēju pilsētā. Blox projekta arhitekte Ellena van Luna to attaisno: "Man Kopenhāgena liekas nu jau pārāk skaista un jauka. Te mazliet pietrūkst automašīnu trokšņa."
Jaunā dāņu arhitektūra no holandiešiem ir pārņēmusi koķetēriju ar ēku komercizdevīgumu. Arī Blox Dānijas Arhitektūras centru ietver telpas, kurām jānodrošina ēkas komerciālais izdevīgums. Britu arhitektūras kritiķis Olivers Veinraits ir skarbs: "Dānijas Arhitektūras centra galvenā izstāžu zāle ir nevis ēkas kodols, bet gan ar izstādi aizpildīts komercprojekta ātrijs." Viņš uzsver, ka Blox ir dāņu zaudētā iespēja radīt spēcīgu pilsētnieku un tūristu magnētu. Kritiku saņem arī dārgie ēkā izvietotie dzīvokļi, kas šķiet neiederīgs piemērs citiem nekustamo īpašumu attīstītājiem situācijā, kad Kopenhāgenā pietrūkst lētu un iedzīvotājiem pieejamu mājokļu.
Iespējams, melnā betona un zaļo stiklu ēka Blox nekļūs par Kopenhāgenas vietzīmi, bet dāņi nekad nav centušies pilsētā uzcelt pēc iespējas vairāk starptautisku arhitektūras zvaigžņu objektu, kuri kļūtu par ikonām. Viņi dod priekšroku kvalitatīvai ikdienas arhitektūrai un ērti lietojamai videi. Kad rudenī tiks atklāts pie Blox ēkas paredzētais jaunais gājēju un riteņbraucēju tilts, kad ēkai piegulošajā laukumā tiks sastādīti koki un pašā ēkā notiks pēc iespējas vairāk labu izstāžu un aizraujošu diskusiju, Dānijas Arhitektūras centra jaunā ēka Blox būs vēl viens pilsētas kādreizējās ostas teritorijas sakopts posms un kopenhāgeniešiem ērta atpūtas un darba vieta.
Izstāde Laipni aicināti mājās! būs skatāma līdz 23. septembrim, izstāde Ūlafurs Eliasons. Daudzo ēnu nams – līdz 21. oktobrim.
Informācija: dac.dk
Sadarbībā ar Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fondu
