Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, aicina ielūkoties scenogrāfijas dekoratīvos metos. Kā atzina Dobičins, pateicoties tālredzīgai 20. gadsimta otrās puses mākslas saglabāšanas kultūrpolitikai, ir radīta nozīmīga scenogrāfijas kolekcija, kas ir unikāla vēstures lieciniece un vēstī ne tikai par skatuves mākslas dažādajiem stilistiskajiem procesiem, bet arī par mākslinieku radošo domu un laikmeta garu.
Izstādes idejas autors Dobičins akcentē mākslinieka radošo rokrakstu un laikmeta iezīmes mākslas valodas attīstībā, kas ir bijis svarīgs nosacījums muzeja kolekcijas veidošanas stratēģijā un joprojām tiek akcentēts.
Latvijas scenogrāfijai ir stabili izteikta mākslinieciskā valoda: monumentalitāte, filozofisks vispārinājums un metaforām piepildīta tēlainība, ko attīstījuši izcili scenogrāfi un prasmīgi pedagogi.