Ekspozīcijā pārstāvēto autoru vidū ir Džiliana Eirsa, Elizabete Blekedere, Alekss Kacs, Gērijs Hjūms, Marks Kvinns, Kristo, Maikls Kreigs-Mārtins, Demjens Hērsts, Deivids Šriglijs, Pedro Almodovars, Vivjena Vestvuda, Mērija Kvonta, Jajoi Kusama, Alfonss Muha, Takasi Murakami, modes nams Schiaparelli, zīmols Marimekko un daudzi citi.
Skats no izstādes Ziedi. Flora laikmetīgajā mākslā un kultūrā. Foto – Mets Čungs
Līdztekus ziedu skaistuma un dramatisma vizuālajiem apcerējumiem šie augi tiek izmantoti mākslā arī kā simboli, apzīmētāji un metaforas, kas ļauj attēlot cilvēka emocijas un impulsus. Izstāde atgādina, ka flora ir Rietumu kultūras valodu veidojošo mītu un stāstu pamatā. Daudzi mūsdienu mākslinieki, sekojot savu priekšgājēju pēdās, pēta floras spēku, lai nodotu daudzveidīgus vēstījumus. Piemēram, mākslinieks Daniel The Gardener ne tikai glezno ziedus, bet arī veido tetovējumus, kuros vizualizē cilvēku attiecības ar augu pasauli.
Mākslinieka Daniel The Gardener radītā tetovējuma fotogrāfija. Attēls publicēts ar mākslinieka atļauju
Galerijā Saatchi iekārtotā ekspozīcija ir sadalīta deviņās nodaļās, katrā no tām ir aplūkotas dažādas tēmas un mediji. Pirmajā nodaļā Saknes ir atklāta bagātīgā ziedu attēlošanas un to simboliskā spēka izmantošanas vēsture, sākot no renesanses, holandiešu ziedu glezniecības līdz mākslas un amatniecības uzplaukumam XIX gadsimtā un modernisma sasniegumiem XX gadsimtā. Otrajā zālē Plaukumā uzmanība pievērsta pēdējos trīsdesmit gados tapušiem pazīstamu mākslinieku darbiem. Trešajā telpā tiek parādītas attiecības starp ziediem un modi. Ceturtajā zālē ir skatāmi mūsdienu fotogrāfu un tēlnieku darbi. Piektā telpa ir atvēlēta starptautiski atzītās mākslinieces Rebekas Luīzes Lovas instalācijai La Fleur Morte – to veido vairāk nekā 100 000 kaltētu ziedu, kurus apmeklētāji var pētīt tuvplānā.
Atsevišķa izstādes sadaļa ir veltīta ziedu motīvu izmantojumam modē. Foto – Mets Čungs
Sestajā zālē tiek atspoguļota ziedu kā simbolu un saturisku elementu izplatība mūzikā, kino un literatūrā – šeit tiek eksponēti pēdējos piecdesmit gados iznākušu vinila plašu vāki, uz kuriem ir redzamas ziedu kompozīcijas. Skatītāji var arī uzzināt, kā ar ziedu tēmu ir strādājuši dzejnieki, rakstnieki un režisori.
Mākslinieka Migela Ševaljē interaktīvā virtuālās realitātes instalācija Extra-Natural. Foto – Mets Čungs
Septītā zāle ir pārveidota par digitālo projekciju telpu, kurā tiek demonstrēti franču mākslinieka Migela Ševaljē darbi, – 70 kvadrātmetru platībā tiek projicēti virtuāli ziedi un augi, kas mijiedarbojas ar apmeklētāju kustību telpā. Astotās izstādes nodaļas nosaukums ir Zinātne. Dzīve un nāve. Tajā uzsvars tiek likts uz botāniskās mākslas aspektiem, ziedu kā ārstniecības augu īpašībām un netiek aizmirsts arī par indīgiem augiem. Tiek apskatīti dažu augu pasaules fenomenu matemātiskie principi, kā arī ikgadējās, publikas iecienītās Čelsijas ziedu izstādes ietekme uz ziedu uztveri un attēlojumu mākslā. Īpašs botānisko ilustrāciju bloks atklāj, kā XX gadsimtā tika audzētas un selekcionētas orhidejas. Ekspozīcijas noslēdzošā sadaļa Jaunie dzinumi iepazīstina ar jauno mākslinieku darbiem.
Izstāde galerijā Saatchi turpināsies līdz 5. maijam.
Informācija: saatchigallery.com