Visi Dziesmu svētku estrādes pārbūves projektā izmantotie arhitektoniskie un akustiskie risinājumi ir absolūti unikāli un radīti vienā eksemplārā, veidojot ne tikai vienu atsevišķu celtni, bet veselu kompleksu, kas organiski iekļaujas apkārtējā ainavā. To uzsver gan arhitekti un būvnieki, gan arī akustikas speciālisti.
Latviskā ainava
Mūsu estrādei ir vairākas pievienotās vērtības, kas to izceļ citu brīvdabas estrāžu un amfiteātru vidū visā pasaulē. Mežaparka estrādes koncepcija Sidraba birzs dziesmu kalnā, kuru izstrādājuši arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga, veidota līdzībās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu. Sidraba birzs metafora, kas ir pamatā jaunās estrādes vizuālajam tēlam, ir ļāvusi atrast piemērotāko akustisko risinājumu.
Dziedātāju tribīne simbolizē kalnu, savukārt jumta konstrukcijas pamatelementi – koku, kas, savijoties zariem, veido birzi. Transformējamie elementi – akustiskie paneļi, gaismas un membrāna –, kas stiprināti pie jumta konstrukcijas, veido lapotni – pamatu estrādes labskanībai un fonu svētku scenogrāfijai.
Intervijā interneta portālam Būvlaukums arhitekts Austris Mailītis stāsta: "Šis ir bijis laikietilpīgs un apjomīgs projekts. Tehnoloģiski ļoti sarežģīts. Arī mūsu attieksme pret to ir bijusi īpaša – tam esam veltījuši ļoti daudz sava laika un uzmanības. Un šķiet, esam sasnieguši to rezultātu, ko bijām iecerējuši. Šī ir inovatīva būve, un tās unikalitāte ir ne tikai akustiskajā risinājumā, bet arī vizuālajā tēlā. Tomēr vairāk gribas uzsvērt tieši skanisko aspektu. Jau iepriekš minēju, ka mācījāmies no dabas – gan piešķirot šai vietai mītiskumu, gan arī meklējot tehnoloģisko izpildījumu. Japāņu akustiķi ir izpētījuši, ka mežs ir viena no atbilstošākajām telpām kora mūzikai, jo tajā ir ideāla skaņu izplatība un dzirdamība. Sidraba birzs, kas veidota līdzībā ar mežu, patiesībā ir liels akustiskais jumts, kurš mums ļāva paplašināt dziedātāju tribīnes ietilpību līdz tam līmenim, kāds šobrīd ir sasniegts. Un te ir svarīgi pieminēt, ka šāda veida estrādes sava mēroga dēļ ir unikālas. Tādu nav nekur citur pasaulē, tikai Baltijā – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā."
Savukārt biedrības Building Design and Construction Council mājaslapā Austris Mailītis stāsta: "Estrādes pārbūves risinājuma vizuālā atslēga ir vērienīgais, ažūrais metāla konstrukciju režģis, kura radītais tēls ir Latvijas ainavas simbols. Latviešu tautas dziesmās un pasakās raksturīgs dabas tēlainajos aprakstos bieži sastopamais pakalns un birzs, kas sargā no vēja un lietus. Koristu podesti simboliski veido pakalnu, metāla režģis ir kā sidraba birzs, kas sniedz patvērumu. Filozofisko jēgu balsta spēcīga funkcionālā un praktiskā argumentācija."
Arhitekts skaidro, ka pusaplī lietais, nedaudz elipses formas režģis ir vizuāli izteiksmīgs pats par sevi, taču tā ir arī noturīga pamatne, pie kuras piestiprināms, piemēram, auduma jumts, skatuves tehnoloģijas, scenogrāfijas, apgaismojuma elementi. Metāla režģim ir nozīme akustiskajos risinājumos, ir iespējams stiprināt īpašus akustiskos vairogus, un vējā tas neļaus skaņu aizpūst prom.
Estrādes arhitektoniskā koncepcija un realizācija pārliecināja starptautisko arhitektu žūriju, kas piešķīra celtnei Latvijas Arhitektūras gada balvu ar pamatojumu: "Meža un jaunās ēkas akustiskās nojumes mijiedarbība veido ainavu, kurā attēlota nozīmīga latviešu tradīcija. Izliektā ēka atgādina kāpu, tomēr reizē ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Rūpīgi pārdomāta funkcionalitāte nodrošina skatītājiem optimālu pieredzi."
Koru specifika
Runājot par Mežaparka estrādes unikalitāti, būvakustikas eksperts un projektētājs, Rīgas Tehniskās universitātes docents Andris Zabrauskis uzsver: Lielā estrāde atšķirībā no citām brīvdabas muzikālo pasākumu norises vietām ir domāta nevis elektroakustiskiem koncertiem, bet kopkorim. Tā ir principiāla atšķirība akustikas prasību ziņā, kas nosaka to, ka atšķiras gan tribīņu lielums, gan skaņas atstarotāju sistēma. Mēroga un skatītāju ietilpības ziņā Andra Zabrauska ieskatā Mežaparka estrādi var salīdzināt ar Holivudas amfiteātri Hollywood Bowl, bet pēc būtības vistuvākās līdzinieces ir Tallinas un Viļņas brīvdabas estrādes, kuras arī paredzētas koriem un kurās notiek Igaunijas un Lietuvas Dziesmu svētki.
"Mežaparka estrādes akustika ir līdzīga Tallinas estrādei, taču atšķirība ir tā, ka Tallinas estrāde dod vienu skaņas atstarojumu uz katru klausītāju, savukārt mums vienu skaņu spēj atstarot pieci līdz septiņi atstarotāji. Līdz ar to Mežaparka estrādes skanējums ir daudz bagātāks. Turklāt mēs esam spējuši panākt ļoti izteiktu estrādes kāpuma leņķi grieķu amfiteātra līmenī," piebilst Andris Zabrauskis.
Taujāts, kā šajā projektā mijiedarbojās arhitektoniskie risinājumi ar akustikas prasībām, Andris Zabrauskis atbild: arhitektūras un akustikas simbioze un paritāte bija ideāla. Tas bijis arhitektu un akustiķu kopdarbs, kurā neviens nav dominējis. Tiesa, kā atzīst akustikas speciālists, pašreizējais frontālais skats tieši akustisko risinājumu dēļ ir stipri atšķirīgs no tā, kāds sākotnēji bija paredzēts 2007. gada projektā.
Unikālais kupols
Mežaparka estrādes pārbūves projekta vadītājs Valdis Koks, lūgts pastāstīt par galvenajiem izaicinājumiem būvniekiem, uzsver, ka šajā projektā nav tipisku risinājumu. Piemēram, stāvi nav vienādi, un estrādes tribīņu zonai ir liektas formas. Saliekamie dzelzsbetona pakāpieni ir individuāli ražoti.
"Pats unikālākais, protams, ir estrādes kupols – gan tā metāla konstrukcija, gan 510 iekārtie akustiskie vairogi, gan membrāna, kas stiepjas pāri metāla konstrukcijai. Pati metāla konstrukcija ir ļoti liela, un katra kolonnu kopne ir unikāla, tā neatkārtojas. Katra kopne tika modelēta 3D vidē un pārbaudīta ar skeneri, lai pārliecinātos, vai kopnes ģeometrija atbilst tai, kas ir projektā. Tuvākā ražotne, kas spēja izgatavot šīs kopnes, iekļaujoties termiņā, bija Ungārijā, kur ir ražota visa kupola metāla konstrukcija. Tad visas lielizmēra konstrukcijas bija jāatgādā uz Latviju. Tas nebija viegls uzdevums, jo tās neietilpa standarta kravas mašīnās. Loģistika bija sarežģīta," darbu raksturo Valdis Koks.
Turklāt jāņem vērā, ka tik sarežģīta darba veikšanai bija ļoti saspringti termiņi. Būvdarbi notika trijās kārtās, katra no tām ilga vidēji septiņus astoņus mēnešus, un katru kārtu būvnieki spēja nodot pāris nedēļu pirms līgumā paredzētā termiņa beigām. Tas ir apliecinājums Latvijas būvnieku augstajai profesionālajai kapacitātei un spējai strādāt saliedētā komandā, veicot sarežģītus uzdevumus.
Valdis Koks min, ka vadījis trīs valstiski nozīmīgus projektus: Mežaparka estrādes pārbūvi, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūvi un Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Lai gan visi trīs objekti bijuši vērienīgi, tomēr Valda Koka ieskatā vissarežģītākā bijusi tieši Mežaparka estrāde.
Gan būvnieki, gan arhitekti un akustiķi, taujāti par pārbūves izmaksām (98 miljoni eiro), uzsver: šādam kompleksam, kurā nav tipveida un standarta risinājumu un viss ir unikāls, tās ir absolūti adekvātas.
"Tās visas ir unikālas struktūras vienā eksemplārā ar specifiskām prasībām. Skaņu atstarotājos pirmo reizi Latvijā ir izmantoti dubultizliekti saplākšņa elementi, un tiem katram ir sava forma. Tas nevar būt lēti," apgalvo Andris Zabrauskis.
Valdis Koks stāsta, ka visdārgākā ir kupola metāla konstrukcija, kura pārvilkta ar stikla šķiedras membrānu, kas austa Anglijā, apstrādāta Polijā un samontēta Latvijā ar vācu speciālistu palīdzību. Līdz šīm Latvijā nekas no stikla šķiedras nav ražots un montēts. Jāpiebilst, ka membrānas ieklāšanā estrādes kupolā strādāja septiņi speciālisti no Vācijas un deviņpadsmit vietējo alpīnistu. Savukārt metāla konstrukcijā ir iekārti 24 tipu 510 akustiskie vairogi – sākot no krēsla augstuma līdz cilvēka auguma izmēram. Vairogi ir liekti, sfēriski, un tie atskaņo skaņu uz skatītāju vietām.
Mežaparka estrādes kupols tika radīts pilnībā no jauna, arī akustiskās sistēmas tika izveidotas no jauna, tika atjaunotas tribīnes un skatītāju lauks.
Pirms pārbūves estrādes teritorijas platība bija 91 997 kvadrātmetri, pārbūves laikā tā ir palielināta par 50 000 kvadrātmetru un sasniedz 146 430 kvadrātmetru. Jaunajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem – tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekš –, kā arī uzņemt dejotājus paplašinātajā dejošanas laukumā. Savukārt skatītāju lauka platība pēc pārbūves ir 22 197 kvadrātmetri, un tajā pietiek sēdvietu 30 557 skatītājiem iepriekšējo 23 000 sēdvietu vietā. Zem jaunā skatītāju lauka izbūvēta pergola ar divu līmeņu telpām apmeklētāju labierīcībām, tirdzniecības vietām, medpunktiem un infocentram. Apgaismojumu estrādē nodrošina četri jauni torņi, kuros iebūvētas televīzijas un radio pieslēguma akas.
Mežaparka Lielās estrādes pārbūve
- Autori: Mailitis Architects un Arhitekta J. Pogas birojs
- Būvnieks: būvnieku apvienība LNK Industries un RERE būve
- Projekts izstrādāts 2007. gadā, būvdarbi sākti 2016. gadā, pārbūves trešā kārta ekspluatācijā nodota 2021. gadā
- Izmaksas: 98 miljoni eiro
- Jaunās estrādes platība: 146 430 kvadrātmetru
- Jaunajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem, tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekš
- Skatītāju lauka platība pēc pārbūves ir 22 197 kvadrātmetri, tajā pietiek sēdvietu 30 557 skatītājiem iepriekšējo 23 000 sēdvietu vietā
- 2021. gadā Mežaparka estrādes pārbūve saņēma Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu