Ādama pasijas pasaules pirmizrāde notika 2015. gadā Tallinā, 2018. gadā izrāde viesojās Berlīnē, un kopš tā laika nekur nav tikusi spēlēta. Tagad unikālais iestudējums ir atjaunots pēc Romas operas iniciatīvas. Divus vakarus, 31. martā un 1. aprīlī, Ādama pasija skanēja itāļu arhitekta Masimiljāno Fuksa projektētajā konferenču centrā La Nuvola. Uzvedums prasa specifisku zāles iekārtojumu: skatuve ir vienā pusē, savukārt orķestris, koris un solisti – otrā pusē, aiz skatītājiem.
Iestudējuma muzikālais vadītājs ir igauņu maestro Tenu Kaljuste, kurš ir viens no tuvākajiem Arvo Perta domubiedriem un viens no izcilākajiem viņa mūzikas interpretiem. Izrādē spēlēja Romas operas orķestris un koris, solopartijas dziedāja Igaunijas filharmonijas kamerkora mākslinieki. Arī uz skatuves bija itāļu un igauņu aktieri. Galvenās lomas Ādama pasijā Romā, tāpat kā iepriekš Tallinā un Berlīnē, spēlēja grieķu dejotājs Mihalis Teofans un leģendārā amerikāņu horeogrāfe un dejotāja Lūsinda Čaildsa.
Izrādē skan četras Arvo Perta kompozīcijas: opuss stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem Sequentia (2014/2015; šis Robertam Vilsonam veltītais darbs ir sacerēts speciāli iestudējumam), opuss jauktajam korim un stīgu orķestrim Ādama žēlabas (2010), opuss divām vijolēm, stīgu orķestrim un sagatavotām klavierēm Tabula Rasa (1977) un opuss solistiem, jauktajam korim, ansamblim un ērģelēm Miserere (1989/1992). Arvo Perta garīgā mūzika un Roberta Vilsona teātra valoda iestudējumā papildina un bagātina viena otru – Ādama pasijā divi mūsdienu kultūras milži iet roku rokā, viņu sirds pukst vienā ritmā, viņi saprot viens otru un kopā rada kaut ko tādu, kas līdz šim vēl nav eksistējis. Perts un Vilsons mākslā ir radījuši savu pasauli un atver to klausītājiem – šī pasaule ir aizkustinoša un kontrastu pilna, līdzās skaistumam tajā vienmēr ir spriedze.
"Savu mūziku es varētu salīdzināt ar balto gaismu, kurā ir visas krāsas. Tikai prizma var sadalīt krāsas un likt tām parādīties. Šī prizma varētu būt klausītāja gars," saka Arvo Perts. "Perta mūzika pati par sevi ir dziļa sajūta, kas ļauj ieklausīties klusumā. Viņa mūzika dod man laiku domāt un sapņot, tā ir saistīta ar gaismu un tumsu. Tā ir tumsa, kas padara viņa mūziku gaišāku," piebilst Roberts Vilsons.
Izrāde ir gleznieciska, plastiska un skulpturāla: režisors iegremdē skatītāju tumsā, kas pamazām kļūst par gaismu. Šis ir viens no vissaviļņojošākajiem, visdvēseliskākajiem Roberta Vilsona uzvedumiem, kuru neaizmirstamu padara dejotāju Mihaļa Teofana un Lūsindas Čaildsas sniegums: viņi iet pa neredzamu virvi, hipnotizējot ar vissīkāko pirksta kustību, mirdzumu acīs un absolūtu koncentrēšanos, – kopā ar mūziku dejotāji ir enerģijas centrs. Mihalis Teofans ir Vīrietis, Lūsinda Čaildsa ir Sieviete. Viņa ienāk Vīrieša dzīvē un maina viņa un cilvēces pasauli – vai uz labu? Vizuālais un horeogrāfiskais stāsts ir pietiekami abstrakts, un ir iespējamas visdažādākās interpretācijas.
"Roberts Vilsons rada telpu mūzikas uztverei, viņš tiešā veidā nepievēršas dramaturģijai, turklāt ir jāatceras, ka tikai divos no četriem izrādes skaņdarbiem ir teksts. Vilsons rada tēlus, kas ietur zināmu distanci no mūzikas, un tas palīdz labāk ieklausīties tajā," uzskata diriģents Tenu Kaljuste. "Es pats ilgu laiku vispār nebiju redzējis šo izrādi un to, kas notiek uz skatuves, jo diriģēju, pagriezies pret skatuvi ar muguru. Es to pirmo reizi noskatījos, kad lidoju ar Lufthansa lidmašīnu uz Ameriku un lidojuma laikā tika piedāvāts Tallinā tapušais Ādama pasijas ieraksts. Tas ir lielisks! Ieraksts ir vissvarīgākais – tas ir dokuments, kas paliek, tas veiksmīgi fokusē skatītāja uzmanību. Sēžot zālē, cilvēks mēdz skatīties uz dažādām pusēm, bet videoversija precīzi virza skatienu," uzsver diriģents.
Ādama pasijas videoierakstu un režisora Gintera Atelna dokumentālo filmu Zaudētā paradīze par projekta tapšanu ir izdevusi kompānija Accentus Music.
Tenu Kaljuste piebilst, ka Arvo Perts pēc Ādama pasijas pirmizrādes Tallinā bijis ļoti laimīgs.
Vairāk par 2015. gadā notikušo Ādama pasijas pirmizrādi Tallinā lasiet šeit.