Pēc debijas Baireitā un viesošanās Ingolštatē, kur aizvadītā gada nogalē Aurēlija Šimkus koncertēja kopā ar Gruzijas kamerorķestri, jaunā mūziķe atsaukusies Liepājas simfoniskā orķestra aicinājumam spēlēt Volfganga Amadeja Mocarta jauneklīgajā 12. klavierkoncertā.
Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, diriģents Atvars Lakstīgala, raksturojot koncerta programmu uzsver: "Vīnes klasika šodien globālā mērogā kļuvusi moderna un aktuāla. Tieši pēdējā desmitgadē tapuši izcili Vīnes klasicisma mūzikas ieraksti un interpretācijas. Antonio Saljēri komponēto uvertīru pirms vairākiem gadiem dzirdēju Berlīnē. Mākslinieciskās kvalitātes Saljēri mūzikā ir lieliskas, pat izcilas, un ja kāds, man nezinot autoru, šo mūziku uzdotu par Mocarta rakstītu, es savā naivumā noticētu. Mocarta un Saljēri leģenda ir aktuāla arī krietni pēc abu skaņražu nāves, tāpēc šajā koncertā klausītājiem būs iespēja iepazīt abu laikabiedru personības gan jāpiebilst, atšķirīgos un nevienlīdzīgos žanros. Bet studējot Bēthovena simfoniju partitūras, mani vienmēr pārņem neizskaidrojama iedvesmas sajūta, jo viņa mūzika ir dzīva, trausla, smieklu un groteskas piepildīta, reizēm nopietna, tad elektriski uzbudināta. Arī Otrā simfonija nav izņēmums. Tā būs īsta mīlas drāma ar kaisli un ugunīgi dzirksteļojošu temperamentu."
Savukārt pianiste Aurēlija Šimkus, apcerot Mocarta klavierkoncertu izsakās šādi: "Lai izveidotu patiesi autentisku agrīnā klasicisma klavierkoncertu interpretāciju, pianistam ir jāprot improvizēt, vai vismaz sakomponēt savas kadences un ornamentāciju, jo, ņemot vērā agrīnā klasicisma laika instrumenta ierobežotās iespējas, tieši kadences un ornamentācija bija tas, kas lielā mērā atšķīra vienu interpretāciju no otras."