Asmika Grigorjana ir māksliniece, kura spēlē pēc saviem noteikumiem. Tas pat nav viņas pašreizējais – Eiropas izteiksmīgākās, neparedzamākās, pārsteidzošākās dziedošās aktrises – statuss, kas to ļauj darīt, tāda viņa ir bijusi vienmēr. Tādu mēs viņu atceramies kopš tā laika, kad Asmika karjeras sākumposmā regulāri dziedāja Latvijas Nacionālās operas izrādēs. Savās operlomās un koncertprogrammās viņa atklāj to, kas ir rakstīts notīs, un to, kas slēpjas pašas sirdī un dvēselē, – nav jāmeklē nekur tālāk. Tāda Asmika ir uz skatuves, un tāda viņa ir savos ierakstos.
Intuīcija nepieviļ
Kompānija Alpha Classics nupat ir laidusi klajā Asmikas Grigorjanas albumu Laws of Solitude, kas – tāpat kā viss, kam pieskaras māksliniece, – ir ļoti neparasts. Tajā ir iemūžinātas Riharda Štrausa Četras pēdējās dziesmas divās versijās: vispirms orķestra pavadījumā, pēc tam – klavieru pavadījumā. Pirmā versija tapusi ar Francijas Radio filharmonijas orķestri un tā galveno diriģentu Miko Franku, otrā versija – ar pianistu Markusu Hinterheizeru, kuram ir īpaša loma dziedātājas radošās dzīves uzplaukumā.
Markuss Hinterheizers ir ne tikai lielisks, iejūtīgs mūziķis, bet kopš 2016. gada arī Zalcburgas festivāla mākslinieciskais vadītājs. Viņš saskatīja Asmikā Grigorjanā potenciālu kļūt par Zalcburgas jauno primadonnu, un intuīcija Markusu Hinterheizeru nav pievīlusi. Kopš 2017. gada katra lietuviešu dziedātājas loma Zalcburgā kļūst par notikumu – Marija Albāna Berga Vocekā, titulpartija Riharda Štrausa Salomē, Hrīsotemīda Riharda Štrausa Elektrā, trīs lomas Džakomo Pučīni Triptihā un lēdija Makbeta Džuzepes Verdi Makbetā. Šovasar festivālā Asmika spēlēs Poļinu Sergeja Prokofjeva Spēlmanī. Zalcburgā viņa sniedz arī koncertus, šoreiz augustā viņas izpildījumā būs dzirdamas Riharda Štrausa Četras pēdējās dziesmas kopā ar Vīnes filharmonijas orķestri un maestro Gustavo Dudamelu.
Ar vienu nepietiek!
Asmikas Grigorjanas jaunajam albumam dots nosaukums Vientulības likumi – dziedātājai Četras pēdējās dziesmas asociējas ar vientulību, taču tā nav nelaimīga vientulība, bet drīzāk ceļojums bezgalības virzienā. Diska buklets ir ilustrēts ar bezgalības zīmi, dažādām formulām (daudzām no tām nav zinātniskas jēgas un praktiska pielietojuma, tie ir noformējuma grafiskie elementi, piemēram, četri plus četri vienādojas ar bezgalību) un Asmikas bērnu Leas un Nojus zīmējumiem.
Soprāna Asmikas Grigorjanas albumā Laws of Solitude ir iemūžinātas Riharda Štrausa Četras pēdējās dziesmas. Izdevusi kompānija Alpha Classics
Kāpēc Asmika Grigorjana ir nolēmusi apkopot albumā divas Četru pēdējo dziesmu versijas? "Ar vienu man nekad nepietiek!" viņa atbild. "Mana galvenā interese ierakstīt abas versijas – ar orķestri un ar klavierēm – bija saistīta ar to, ka tām katrai ir nepieciešamas atšķirīgas krāsas, pat ja runa ir par vienu un to pašu skaņdarbu. Miko Franks ir viens no mūsdienu labākajiem diriģentiem, viņš neko nesarežģī – viss, kas ir patiesi īpašs uz šīs planētas, ir vienkāršs. Savukārt pianists Markuss Hinterheizers ir burvis visā, ko dara. Muzicējot kopā ar viņiem, es jūtu, ka neesmu viena," piebilst Asmika Grigorjana.
Klausītājiem daudz labāk pazīstamas ir Četras pēdējās dziesmas orķestra pavadījumā, versija balsij un klavierēm skan daudz retāk (aranžējuma autors nav pats Rihards Štrauss, bet Makss Volfs un Džons Gribens). Dziesmas Frühling, September, Beim Schlafengehen un Im Abendrot Štrauss sacerējis 1948. gadā astoņdesmit četru gadu vecumā. Viņš nomira 1949. gadā. Trijās pirmajās dziesmās izmantota Hermaņa Heses dzeja, pēdējā dziesmā – Jozefa fon Eihendorfa vārdi. Šīs greznās romantiskās dziesmas, kas iekrāsotas rudenīgās noskaņās, kopš 1950. gadā notikušā pirmatskaņojuma (toreiz Londonā Philharmonia Orchestra un Vilhelma Furtvenglera pavadījumā dziedāja Kirstena Flagstade) ir ierindojamas vispopulārāko koncertdarbu klāstā. Četras pēdējās dziesmas ir ierakstījušas visas leģendārās dīvas – Elizabete Švarckopfa, Gundula Janovica, Džesija Normena, Renē Fleminga un citas.
"Šķiet, ka šo muzikālo dārgakmeņu radīšanai bijusi terapeitiska ietekme uz Riharda Štrausa morāli. Spriežot pēc viņa izvēlētajiem dzejoļiem un pēc tā, kā viņš tos traktē, šķiet, ka autors ir pieņēmis nogurumu, vecumu un dzīves beigas, samierinājies ar neizbēgamo. Vairākus gadus viņš bija ietērpies nenovecojošā romantismā, bet labāko no šī pēdējā perioda bija paturējis nobeigumam. Otrā Vīnes skola un citi avangarda komponisti jau sen bija pasludinājuši tonālo sistēmu par novecojušu, taču tajā pašā laikā, kad Pjērs Bulēzs pabeidza savu Otro klaviersonāti, Rihards Štrauss rakstīja savu Četru pēdējo dziesmu pēdējo divbalsīgo takti, tādējādi 1948. gadā pieliekot punktu XIX gadsimta mūzikai," Asmikas Grigorjanas albuma Laws of Solitude bukletā publicētajā esejā Opus ultimum raksta muzikologs Nikolā Dernī.
Šajā mūzikā Asmika Grigorjana ar saviem partneriem izceļ nebeidzamu lirisma plūsmu. Dziesmu versijas, kas iemūžinātas ar klavierēm, ir garākas nekā versijas, kurās spēlē orķestris, un tajās Asmika pasaka kaut ko atšķirīgu un izpaužas citādi – viņai ir vairāk telpas. Dziedātājas meistarība izpaužas spējā būt ļoti individuālai savā interpretācijā. Asmika neaudzina klausītāju, viņas vēstījums nav didaktisks – mūzikā viņa uzbur unikālu atmosfēru un vienmēr aicina mūs pašus izdarīt secinājumus un izvēlēties sev tīkamāko versiju. Viņas balss nekad neļauj justies vientuļam.
Asmika Grigorjana atveido galveno lomu Pētera Čaikovska operā Burve. 2022. gada nogalē Frankfurtes operā tapušā jauniestudējuma ierakstu DVD un Blu-ray formātā laidusi klajā kompānija Naxos
Vēl viens jaunums Asmikas Grigorjanas ierakstu plauktā ir Pētera Čaikovska operas Burve iestudējuma ieraksts, kas 2022. gada nogalē tapis Frankfurtes operā (Burves DVD un Blu-ray ir izdevusi kompānija Naxos). Izrādi veidojis diriģents Valentīns Urjupins un režisors Vasilijs Barhatovs. Tas ir dinamisks un kaislīgs trilleris, kas uzrunā publiku laikmetīgā mūzikas teātra valodā. Nelielo, taču efektīgo Nenilas lomu Burvē spēlē latviešu mecosoprāns Zanda Švēde.
Svarīgi un godīgi
Asmika Grigorjana ir guvusi ļoti lielus panākumus ar savu debijas albumu Dissonance (2022; izdevusi kompānija Alpha Classics), kas tika ierakstīts kopā ar pianistu Luku Geņušu. Šis Sergeja Rahmaņinova dziesmu apkopojums ir atnesis māksliniekiem milzum daudz prestižu balvu, Asmikai Grigorjanai – arī gada dziedātājas titulu Vācijas klasiskās mūzikas ierakstu balvas Opus Klassik 2023. gada rudenī notikušajā ceremonijā. Ar Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska kamermūzikas programmu Asmika Grigorjana un Luks Geņušs ir uzstājušies slavenākajās koncertzālēs, opernamos un festivālos Eiropā.
Kompānija Alpha Classics ir laidusi klajā arī Luka Geņuša jauno soloalbumu, kurā pianists piedāvā Rahmaņinova Pirmās klaviersonātes līdz šim nedzirdēto oriģinālo versiju un četras prelūdijas. Albumu viņš ir ierakstījis, spēlējot paša Rahmaņinova flīģeli Steinway (D modelis) komponista villā Senar Lucernas ezera krastā Šveicē. Šo instrumentu komponistam 60 gadu jubilejā uzdāvinājis Frederiks Steinvejs.
Pianista Luka Geņuša ieskaņotais Sergeja Rahmaņinova mūzikas albums. Izdevusi kompānija Alpha Classics
Luks Geņušs uzskata Rahmaņinova Pirmo klaviersonāti par vienu no komponista labākajiem, ja ne pašu labāko solodarbu klavierēm. Sonātes oriģinālā versija, kuras manuskripts glabājas Krievijas Nacionālajā mūzikas muzejā Maskavā, līdz šim nav tikusi ne izdota, ne atskaņota, ne ierakstīta. "Kad biju iedziļinājies oriģinālā, zināju, ka man tas ir jāpadara publisks. Tas ir svarīgi un godīgi. Sapratu, ka tas būs mans galvenais projekts Rahmaņinova 150. jubilejas gadā," stāsta Luks Geņušs. "Mani fascinē iespēja ielūkoties komponista iecerē, gandrīz vai izsekot viņa domai. Sonātes mūzika īstenībā ir viss, kas mums par to ir jāzina. Tas ir Rahmaņinovs savā zenītā, savu radošo spēku virsotnē, tā ir viņa muzikālā idioma, kas izpaužas pilnā sparā. Šedevrs," uzsver pianists.
23. augustā Luku Geņušu dzirdēsim Latvijā – viņš piedalīsies festivāla LNSO vasarnīca koncertā Rēzeknē, kurā muzicēs kopā ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri maestro Ģintara Rinkeviča vadībā. Luks Geņušs spēlēs Morisa Ravela Klavierkoncertu kreisajai rokai.