Festivāla atklāšanas koncertā 16. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā muzicēs diriģents Kaspars Putniņš ar Latvijas Radio kora grupu. Reformātu baznīcā 17. oktobrī ar programmu Tonality Flux – The Amsterdam Partch Project viesosies Nīderlandes Scordatura Ensemble, kura dalībnieki spēlē gan skanējumā, gan vizuāli neierastos mikrotonālos instrumentus. Turpat 19. oktobrī uzstāsies Neoquartet no Polijas, muzicējot kopā ar vokālo grupu Putni, kuras līdere Antra Dreģe ir arī festivāla Arēna mākslinieciskā vadītāja un dzinējspēks. Nesen atklātajā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē 26. oktobrī vērienīgā koncertizrādē Origin spēkus apvienos izcilā ērģelniece Iveta Apkalna, kontrtenors Jānis Šipkēvics, kā arī Rēzeknes Mūzikas skolas meiteņu koris. Savukārt festivāla izskaņā 27. oktobrī Reformātu baznīcā gaidāma atkaltikšanās ar Latvijas publikas iemīļoto, radoši pārsteidzošo Šveices džeza trio Vein. Bet par festivāla būtību un vēsturi sarunājāmies ar Antru Dreģi, Arēnas māksliniecisko vadītāju kopš 2014. gada.
Arēnu pārņēmi brīdī, kad kultūrai bija dramatiski samazināts finansējums?
Tiešām pieslēdzos krīzes punktā. Tas bija 2013./2014. gads, kad festivālam bija grūti laiki, un esmu ar festivālu augusi kopā, būvējot to no jauna un cīnoties gan ar finansiālajām, gan arī mākslinieciskajām problēmām. Tā bija nenovērtējama pieredze manā dzīvē, bet arī liels mīlestības darbs, jo ar laikmetīgo mūziku esmu bijusi saistīta visu laiku, jau kopš studijām Mūzikas akadēmijā. Esmu daudz strādājusi pie jaunās mūzikas interpretācijām. Festivālā Arēna esmu piedalījusies kopš pirmās dienas, kad vēl dziedāju Latvijas Radio korī.
Ļoti spilgti atceros pašu pirmo festivālu 2002. gadā, kad pie mums viesojās pasaulslavenais igauņu komponists Arvo Perts. Tas bija ārkārtīgi skaists un neaizmirstams laiks, kad mēs ar viņu kopā burtiski takti pa taktij iestudējām viņa kora darbus un izbaudījām, kāds ir radošais process kopā ar komponistu un kāds tam bija rezultāts. Tā bija laba enerģija, ar ko festivālam sākties, jo pirmais festivāls bija veltīts Arvo Perta mūzikai. Kādu laiku arī katrs nākamais festivāls bija veltīts kādam komponistam, padziļināti izpētot un parādot viņa daiļradi. Šo līniju esmu centusies saglabāt arī savā pašreizējā darbā ar Arēnu.
Tomēr konkrēta komponista vārda festivāla uzmanības fokusā nav.
Festivāls ir dzīvs organisms, tas attīstās, un nekas nav akmenī iecirsts. Ejam un domājam Latvijas un pasaules mūzikas aktuālajā straumē. Pēc komponistiem nāca dažādas tēmas, piemēram, Balss vai Tuvo Austrumu un Rietumu dialogs. Paši sev esam definējuši un lepojamies, ka esam pirmatskaņojumu festivāls. Tā ir prioritāte numur viens, zīmīgais festivāla vaibsts – it īpaši latviešu komponistu pirmatskaņojumi.
Cenšamies sadarboties ar pēc iespējas dažādiem interesantiem izpildītāju sastāviem, vienmēr piedāvājot atskaņot latviešu mūziku. Vienmēr ar prieku uzņemam citvalstu komponistu mūzikas pirmatskaņojumus. Šogad par godu jubilejai kopā ar muzikoloģi, savulaik arī kolēģi Latvijas Radio korī Ingu Žilinsku kārtīgi izpētījām un restaurējām visus pieejamos festivāla vēstures materiālus. Likām mozaīku kopā pa maziem gabaliņiem, jo daudz informācijas arī iztrūka: autori, izpildītāji, skaņdarbu nosaukumi. Izrādījās, ka līdzšinējos 19 gados festivālā Arēna bijuši 145 latviešu komponistu darbu pirmatskaņojumi. Tas nozīmē, ka katrā festivālā pirmatskaņoti septiņi astoņi jaundarbi. Protams, ka arī jubilejas festivāls nebūs izņēmums. Būs septiņi pasaules pirmatskaņojumi un viens pirmatskaņojums Latvijā, kura autore ir ASV latviešu komponiste Anitra Kuprisa.
Visi ir latviešu komponistu jaundarbi?
Bieži vien arī ārvalstu ansambļi ved līdzi savus pirmatskaņojumus, taču šogad būs tikai latviešu autoru darbu pasaules pirmatskaņojumi, jo viesi pie mums brauks ar jau iepriekš atskaņotu repertuāru. Tas ir pašsaprotami, jau divus gadus dzīvojot pandēmijas ierobežojumu ēnā un daudz darot tiešsaistes formātos. Ar vokālo grupu Putni un mūsu viesiem – Polijas elektrisko stīgu kvartetu Neoquartet – kopā gatavojam divu latviešu komponistu – Platona Buravicka un Uģa Prauliņa – mūzikas pirmatskaņojumus, bet a cappella dziedāsim Anitras Kuprisas jaundarba Latvijas pirmatskaņojumu Latvijā. (Neskatoties uz visiem ierobežojumiem, Putniem šis gads tomēr ir bijis ļoti spilgts un ļoti ražīgs.)