Uzmanību vēršot uz mūsdienu skaņumākslas daudzveidību un vienā arēnā uzstāties aicinot spilgtākos pašmāju un ārzemju atskaņotājmāksliniekus un kolektīvus, jaunās mūzikas festivāls Arēna jau kopš 2002. gada drosmīgi turpina aicināt saklausīt nākotni. Tās pārsteidzošā krāsainība šo vairāk nekā 20 gadu laikā saistoši rezonējusi kā intīmā kamergaisotnē, tā simfoniski plašā vērienā, suģestējusi elektroakustiskajā skaņumākslā un uzrunājusi starpžanru projektos, savaldzinājusi džeza noskaņās, pārsteigusi skatuves darbos un aizkustinājusi vokālās mūzikas krāšņumā. Līdzās nākotnei ārkārtīgi būtisks allaž bijis arī pagātnes mantojums, kamdēļ festivāla “Arēna” uzmanības lokā vienmēr ir arī jau plašu atzinību guvuši laikmetīgās mūzikas meistardarbi, kuriem līdzās dota iespēja uzplaukt īpaši pasūtinātiem pašmāju skaņražu jaunākajiem opusiem.
Rūpīgi koptās tradīcijas Arēna apņēmīgi turpina arī šoruden, klausītājus pulcējot koncertos, sarunās un citos ne tikai muzikālos notikumos laikā no 18. līdz 25. oktobrim. Šajā reizē festivāls skatu vērš kosmosa virzienā un aicina radoši izzināt gan tā neizdibināmās dzīles un neaprakstāmos plašumus, gan maģisko vilinājumu un fizikālās likumsakarības, kas cauri laikiem rosinājušas arī dažnedažādus mākslas procesus.
Jaunās mūzikas festivālu Arēna piektdien, 18. oktobrī, plkst. 19.00, LNB Ziedoņa zālē ieskandinās ar kosmiski plašu redzesloku apveltītais Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, pie diriģenta pults stājoties tā daudzpusīgajam mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. Festivāla atklāšanas koncerta Laika poētika lielākā intriga ir Platona Buravicka jaundarbs – vijoļkoncerts Vakuuma domēni, kura solopartija rakstīta Magdalēnai Gekai. Ja šī muzikālā hameleona rokrakstam mēdz piedēvēt sprādzienbīstamību un agresīva skaistuma kvalitātes, tad pasaules skatuvju rūdīto solisti, kura kopš šī gada ir arī Sinfonietta Rīga koncertmeistare – par vienu no temperamentīgākajām un muzikāli drosmīgākajām savas paaudzes latviešu mūziķēm. Ārkārtīgi saistoša ir arī neordinārā čehu talanta Ondržeja Adameka daiļrade, kurā dzīvs mūslaiku multikulturālās pasaules vērojums fascinējoši sakausēts ar vēsturē balstītu atziņu interpretāciju. To apliecina arīdzan viņa opuss Karakuri – Poupée mécanique, kas tapis, iedvesmojoties no īpašajām smalka mehānisma apveltītajām japāņu lellēm karakuri. Šīs tembrāli krāšņās partitūras atklāsmē orķestrim pievienosies tieši laikmetīgajā mūzikā specializējies latviešu soprāns Viktorija Majore. Un pēc ilgāka laika Latvijā skanēs arī austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa žilbinoši virtuozā un idejiski nospriegotā skaņumāksla – 2008. gadā darinātais meistardarbs kameransamblim un elektronikai ...und... ar atsauci uz Elzas Laskeres-Šīleres erotiski trauksmainajām vārsmām.
Pārsteigumiem piesātināts būs arī festivāla otrais vakars Kosmosa stabules, kas 22. oktobrī aicina uz Reformātu baznīcu. Tā pirmā daļa atvēlēta JVLMA kompozīcijas nodaļas jauno talantu svaigākajiem veikumiem, savukārt otrā – unikālajam franču muzikālajam brīnumam Erwan Kerawec Ensemble, kurā apvienojušies četri Bretaņā sakņotu dažādu dūdu paveidu spēles lielmeistari ar fascinējošu interesi par šī sensenā instrumenta pārlaicīgo skaņas universu. Viņu aicinājumam rakstīt jaundarbus neparastajam ansamblim atsaukušies vairāki skaņraži ar padziļinātu interesi par improvizāciju un multimediju pasauli, vēsturisku instrumentu atjaunināšanu un jaunu skaņveides līdzekļu radīšanu.
Arēnas trešā koncertprogramma Natura siderum/Zvaigžņu daba atbalsosies Rīgas Doma baznīcas varenajās velvēs. Jaundarbiem piepildītā 25. oktobra vakara galvenie zvaigžņu pētnieki būs ērģelnieki Ligita Sniebe un Aigars Reinis, saksofonists Aigars Raumanis, vijolniece Marta Spārniņa un trompetists Gatis Gorkuša. Plašajā skaņu debesjumā uzmirdzēs gan pasaules elpas apveltītā ģitārista Matīsa Čudara Still vijolei, gan Madaras Pētersones pulsārus jeb spēcīgi magnetizētas rotējošas zvaigznes pētošā opusa “Stellar Lighthouses” (“Zvaigžņu bākas”) pirmatskaņojums, arī izsmalcinātā džeza pianista Edgara Cīruļa pirmsmiega domplūsmas apcerošās Straumes un monumentālais astroloģijas noslēpumu iedvesmotais Indras Rišes cikls Natura Siderum jeb Zvaigžņu daba ērģelēm un dažādiem soloinstrumentiem, kura tapšanā liela loma bijusi arī ilggadējai komponistes radošajai sadarbībai ar Zviedrijā mītošo ērģelnieci Ligitu Sneibi. Papildus dimensiju šim neparastajam ceļojumam kosmosā piešķirs arī Veltas Emīlijas Platupes gleznojumu cikla Zodiaks klātbūtne.
Paralēli koncertiem no 19. līdz pat 25. oktobrim interesenti ir laipni aicināti paviesoties arī galerijā Istaba, kur Mika Magones kūrētā projekta Arēna Istabā ietvaros ik dienu notiks dažnedažādas sarunas par un ap festivāla programmu, kā arī mazkoncerti.
Jaunās mūzikas festivāls Arēna notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Francijas Institūta Latvijā atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 Klasika.
Vairāk - www.arenafest.lv.