Šī izrāde piecpadsmit gados ir apceļojusi pasauli un kļuvusi par mūsdienu klasiku, tā ir jāredz ikvienam mūzikas un laikmetīgās mākslas cienītājam. Tā visprecīzāk notver Vāgnera šedevra metafizisko būtību. Pīters Selarss pilnībā "dematerializē" izrādes telpu un atbrīvo dziedātājus no vajadzības ārēji izspēlēt drāmu – fiziskā darbība un kustības ir minimizētas, šeit galvenā ir balss un dvēseles stihija. Titulvaroņu ceļu uz nirvānu izgaismo Bila Violas monumentālie videodarbi, kas pārtop kustīgās altārgleznās. Iespaids ir grandiozs.
"Tristana un Izoldes mīlestība ir tik intensīva, spēcīga un dziļa, ka viņi to nespēj turēt sevī. Lai pilnībā izdzīvotu šo mīlestību, lai piepildītu tās potenciālu, varoņiem ir jāpārvar pati dzīve," uzskata Bils Viola. Viņaprāt, operā paustā ideja par mīlestību kā augstāko garīgo stāvokli atbilst hinduismam un budismam raksturīgajai tantras tradīcijai, kas izsenis neapzināti integrēta arī Rietumu kultūrā.
Bils Viola radījis Tristana un Izoldes vizuālo noformējumu, vispirms iedvesmojoties no Vāgnera mūzikas, pēc tam galvenokārt no libreta un tajā "plūstošās tēlu pasaules". Mākslinieks skaidro, ka videodarbos nav vēlējies ilustrēt un tieši atspoguļot stāstu. "Es centos radīt tēlu pasauli, kura eksistētu paralēli tam, kas notiek uz skatuves, tie ir smalki poētiski pavedieni, kas iet cauri mūsu iekšējai dzīvei," piebilst Bils Viola.
"Videodarbos izmantoti simboli, kuri, ja citējam islāma filosofu Sejidu Hoseinu Nasru, kļūst par garīgās pasaules atspulgu materiālās, laicīgās dzīves spogulī. Tie seko apziņas kustībai, kad cilvēks nonāk vistrauslākajā stāvoklī – kad viņš pakļaujas absolūtajai, visaptverošajai mīlestībai," savu ieguldījumu Tristanā un Izoldē raksturo Bils Viola. Viņš ir nozīmīgākais videomākslinieks pasaulē, kura darbs piecos gadu desmitos ir apgāzis visus priekšstatus par to, kas ir jauno mediju māksla un kādas emocijas tā var raisīt skatītājos. Bila Violas videodarbi bieži tiek salīdzināti ar klasisko glezniecību.
Iestudējumā Parīzē dzied izcils solistu ansamblis: tenors Andreass Šāgers (Tristans), soprāns Martina Serafina (Izolde), bass Renē Pape (karalis Marks), baritons Matiass Gērne (Kurvenāls) un mecosoprāns Jekaterina Gubanova (Brangēna). Pie diriģenta pults – Parīzes operas muzikālais vadītājs Filips Žordāns.
Tristans un Izolde Bastīlijas operā skanēs 16., 19., 22., 27., 30. septembrī, 3., 6., 9. oktobrī.
Informācija: operadeparis.fr