Kultūras un koncertu dzīve Spānijas galvaspilsētā atšķirībā no citām Eiropas metropolēm nav apstājusies, bāri un restorāni ir atvērti, bet pat ielās cilvēki ir redzami maskās. 12. novembrī Madrides Karaliskajā operā Teatro Real notika čehu klasiķa Antonīna Dvoržāka liriskās pasakas Nāra pirmizrāde, ko iestudējis angļu diriģents Aivors Boltons un vācu režisors Kristofs Lojs. Tas ir kopražojums ar Drēzdenes, Boloņas, Barselonas un Valensijas operteātri.
Līdz 27. novembrim Teatro Real kopumā būs notikušas desmit Nāras izrādes. Pašreiz Madrides reģionā teātros un koncertzālēs tiek pieļauts 75 procentu vietu aizpildījums, bet Teatro Real drošības nolūkos pārdod 66 procentus biļešu.
Nārā var dzirdēt divus izpildītāju sastāvus. Titullomu atveido soprāni Asmika Grigorjana un Oļesja Golovņova, princi – tenori Ēriks Katlers un Deivids Bats-Filips, kņazi – Karita Matila un Rebeka fon Lipinska, ūdensgaru – basi Maksims Kuzmins-Karavajevs un Andreass Bauers-Kanabass, burvi – mecosoprāni Katarīna Dalaimane un Oka fon der Damerava.
Kur es sapņoju?
Pēdējos gados ekspresīvā lietuviešu prīma Asmika Grigorjana ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām dziedošajām aktrisēm Eiropā. Asmika Grigorjana sadarbojas ar spilgtākajiem režisoriem (Greiems Viks, Viljams Kentridžs, Romeo Kastelluči, Berijs Koskis, Kšištofs Varlikovskis, Klauss Gūts, Vasilijs Barhatovs un Dmitrijs Čerņakovs) un piedalās jauniestudējumos, kas piesaista kritiķu un publikas uzmanību. Šis statuss nodrošina māksliniecei intensīvu darbu arī pandēmijas apstākļos: augustā Asmika Grigorjana dziedāja Hrīsotemīdu Riharda Štrausa Elektrā, kas ieskandināja Zalcburgas festivāla simtgades svinības, septembrī viņa atklāja Vīnes Valsts operas sezonu Džakomo Pučīni Madama Butterfly titullomā, tagad – galvenā loma Nāras pirmizrādē Madridē.
Tikpat aktīvs globālās krīzes gadā ir arī režisors Kristofs Lojs, kurš pandēmijas apstākļos līdzās Nārai ir radījis vēl divus jauniestudējumus – Volfganga Amadeja Mocarta komēdiju Così fan tutte Zalcburgas festivālā un Rudžēro Leonkavallo raritāti Zaza Vīnes Theater an der Wien. (Interviju ar Kristofu Loju lasiet šeit.)
Antonīna Dvoržāka pasakas titulvarone Kristofa Loja interpretācijā pārtop par klibojošu balerīnu uz kruķiem. Viņa nevar izrauties no bezcerīgās vides, kurā ir iestrēgusi. Kas ir noticis ar nāru? Nimfu apdzīvotā ūdens valstība ir vecs teātris. Šeit mīt mākslinieciski orientēta, kādreiz diža ģimene – nāra, viņas autoritatīvais tēvs ūdensgars, burve (šajā versijā viņa ir nāras māte), trīs nimfas (nāras māsas). Visi ir kā spoki, kas dzīvo savās fantāzijās un gremdējas nostalģiskās atmiņās. Bieži vien Nāras iestudējumos dabas pasaule tiek atainota kā drošības teritorija, savukārt cilvēku pasaule, kuras slieksni nāra pārkāpj, lai ļautos mīlestībai, – kā bīstama un iznīcinoša.
Kristofa Loja izrādē dabas pasaule ir sapņu un murgu valstība. "Gatavojoties iestudējumam, aizdomājos – kur es sapņoju? Kura man ir murgu un satraukuma vieta? Tā ir teātra skatuve. Teātrī var atrast gan prieku, gan bailes. Tajā ir gan gaišā, gan tumšā puse. Nāras sižetu uztveru kā teātra ģimenes stāstu. Nāra augusi kādā pamestā teātrī, tā ir viņas dabiskā, poētiskā vide. Mēs uzburam pasauli, kurā Augusts Strindbergs satiekas ar Federiko Fellīni," izrādi piesaka režisors.
Maldugunis dzēšot
Operas sižets ir labi zināms: nāra iemīlas princī un mīlestības vārdā ir gatava uz visu, lai iegūtu cilvēka dvēseli. Tēvs stāsta meitai, ka dvēsele nozīmē ciešanas, savukārt burve brīdina: kad nāra iegūs dvēseli, viņa kļūs mēma, bet pēc prinča mīlestības zaudēšanas viņa pārvērtīsies par malduguni purvā un pazudinās mīļoto. Nāra piekrīt noteikumiem un kļūst par cilvēku. Princis, satiekot viņu ezera krastā, uzreiz viņā iemīlas un aizved uz pili. Tur notiek gatavošanās kāzām, bet līgava skumst un klusē. Pilī ierodas ārzemju kņaze un braši iekaro princi. Nāra jūtas nodota, un tālāk notikumi attīstās pēc traģiski romantiska scenārija.
Jaunajā izrādē nāra vēlas iepazīt realitāti ārpus sava teatrālā burbuļa. Viņa dodas psiholoģiskā ceļojumā, kurā varoni gaida gan prieks, gan vilšanās. Nāra sapratīs, ka viņai vienmēr ir bijusi cilvēka dvēsele, tikai viņa to nav apjautusi.
Kristofs Lojs norāda, ka viņam ir bijis svarīgi atrast iemeslu un "teatrālu signālu" nāras klusēšanai, turklāt izdarīt to tā, lai klausītājiem nemaz nepietrūktu titulvarones dziedāšanas. "Mūsu nāra ir apsēsta ar klasisko baletu," skaidro režisors. "Savā dziedātajā tekstā viņa stāsta, ka nevar paiet kā cilvēks. Man ir radies šis tēls – nāra ir kā salauzta balerīna, kurai ir traumēta kāja. Operas vēstījumā ir daudz psiholoģisku detaļu, bet tā tomēr ir pasaka un pirmā cēliena beigās nārai ir iespēja dejot kā balerīnai. Mums ir paveicies, ka abas galvenās lomas atveidotājas var nostāties uz puantēm kā klasiski skolotas dejotājas. Pirmā cēliena noslēguma aina, kurā nāra satiek princi, ir kā pas de deux un ārija vienlaikus. Nāras mēmums nav tikai burvestības rezultāts – viņa nerunā, jo ir jūtu pārņemta. Kad nāra un princis satiekas, viņa nespēj noticēt, ka viņš uzreiz viņu ir iemīlējis un mīlestība ir abpusēja. Viņa nespēj noticēt savai laimei. Kad nāra nonāk prinča galmā, viņa jūtas kā svešiniece un nezina, kā uzvesties. Vienīgais veids, kā viņa var izpausties, ir baleta valoda. Operas finālā katarsi piedzīvo ne tikai princis un nāra, bet arī mēs visi. Nāra ir tik daudz cietusi un pieredzējusi tik daudz bēdu, ka beidzot var izteikt savas sajūtas vārdos. Princis saprot, ka viņa priekšā ir daudz spēcīgāka sieviete, nekā viņš bija domājis. Viņš apzinās, ka ir spēlējies ar nāru, bijis viņai neuzticīgs un nodarījis viņai pāri. Tas ir traģiski, ka pārāk vēlu ir pienācis brīdis, kad viņi var sarunāties un saprast viens otru. Princis lūdz nārai piedošanu, un viņa viņam piedod. Fināls ir teju reliģisks – tas, kas mūs padara par cilvēkiem, ir spēja piedot. Nāra ir ne tikai mīlestības, bet arī dzīves stunda. Uzskatu to par vienu no desmit visu laiku izcilākajām operām, jo tā var padarīt mūs par labākiem cilvēkiem."
Ārija skan kā duets
Dvoržāka partitūrā ir jūtama Riharda Vāgnera ietekme, čehu un slāvu skaņu pasaules krāsas, Bohēmijas folkmūzikas un deju tēmas. XIX gadsimta beigās Dvoržāks daudz klausījās Vāgneru Ņujorkā, kur vadīja ASV Nacionālo konservatoriju. Nāru viņš komponēja pēc atgriešanās Čehijā, operas pirmizrāde Prāgā notika 1901. gadā. Šī ir desmitā no vienpadsmit autora operām; iepriekšējās neguva pārāk lielu popularitāti, Dvoržāks bija pazīstams galvenokārt kā simfoniskās mūzikas, koncertžanra opusu un kamermūzikas meistars. Nāra ir kļuvusi par viņa daiļrades virsotni un čehu nacionālās operas simbolu. Pirms tam populārākā čehu opera bija Bedržiha Smetanas Pārdotā līgava, savukārt XX gadsimtā ar daudziem meistardarbiem sevi pieteica Leošs Janāčeks.
Operas Nāra mūzika ir unikāla ar to, ka titulvarones klātbūtne tajā ir sadzirdama pat tad, kad viņa nemaz nedzied, piemēram, prinča ārija pirmā cēliena beigās skan kā duets. Nāras motīvs ir klātesošs arī prinča un kņazes duetā, kas otrajā cēlienā ietērpts aristokrātiskas polonēzes formā. Nāras mūzika operā ir harmoniski visbrīvākā, to neierobežo dažādu deju un citu agrīno stilu rāmji.
Režisors Kristofs Lojs ir slavens ar to, ka pedantiski iedziļinās materiālā. "Ikvienā operā, ko iestudēju, man ir jāsaprot katrs vārds. Sava darba specifikas dēļ vienmēr esmu ceļā, un man ir grūti atrast skolotājus, kuri man palīdzētu apgūt nepieciešamās zināšanas, tāpēc lielā mērā esmu autodidakts. Tā tas bija arī ar Nāru – es kā skolēns lasīju libretu čehu valodā, man blakus bija čehu – vācu valodas vārdnīca. Es iztulkoju katru vārdu un pierakstīju to vienā kladē, pēc tam otrā. Esmu gandarīts, ka paveicu šo procesu paša spēkiem. Teksta sapratni es gaidu ne tikai no sevis, bet arī no dziedātājiem, ar kuriem strādāju. Turklāt katram no viņiem ir jāsaprot ne tikai savas, bet arī partneru lomas teksts – tikai tā var panākt aktierspēles ticamību. Viņiem ir jāieklausās un jāsaprot valoda, kurā viņi varbūt nemaz nerunā. Šajā izrādē visiem dalībniekiem tas pārliecinoši izdodas," uzsver Kristofs Lojs.
Trešdien, 25. novembrī, plist. 20.30 pēc Latvijas laika Nāra tiešraidē no Madrides tiks demonstrēta kanāla Mezzo ēterā un platformā Medici TV.
Nāra
Diriģents Aivors Boltons, režisors Kristofs Lojs
Madrides Karaliskajā operā Teatro Real līdz 27. novembrim
www.teatroreal.es