"Mums latviešu mūzikā pietrūkst radikalitātes. Man liekas, ka ir par daudz tā saucamās baltās mūzikas un vajag mazāk runāt par emocijām, kas, manuprāt, nav nekāda mērvienība mūzikas labumam vai sliktumam. Bet parasti vērtējot saka: emocionāli neuzrunāja! Visa intelektuālā mūzika īstenībā ir emocionāla, tikai mēs to vēl nepazīstam," apgalvo Hāgas konservatorijas maģistrantūrā studējošais komponists – savrupa ceļa gājējs Oskars Herliņš. Pēc Sinfonietta Rīga pasūtījuma tapusi viņa kamersimfonija 8-bit concerto, kas piedzīvos pirmatskaņojumu Normunda Šnē vadībā koncertā Filips Glāss un lielpilsētu džungļu mūzika 28. aprīlī Lielajā ģildē. Galvenais solists šajā kompozīcijā ir datora komponente, skaņas ģenerators AY–3-8910, kurš 80. gados noteica datorspēļu mūzikas skanējumu, ko šodien dēvē par 8-bit vai chiptune.
Neparasti avoti
No vairuma savu amatbrāļu Oskars Herliņš krasi atšķiras ar to, ka komponēšanai un vispār mūzikai tuvojies no otras puses. Pirms pievēršanās filozofijas un vēlāk profesionālas mūzikas kompozīcijas studijām viņš savulaik apguvis radioelektronikas specialitāti Rīgas Tehniskajā koledžā. Vēlme saistīt dzīvi ar mūziku pamodusies 19 gadu vecumā, kad daudzi jaunietim, kurš vēl pat nepazina notis, teikuši: ir jau par vēlu sākt, lai kļūtu par mūziķi! "Kad 14 gadu vecumā ieguvu savu pirmo ZX-Spectrum datoru, biju fascinēts par tā skaņas ģeneratora AY-3-8910 sniegtajām iespējām, kas visupirms atklājās datorspēļu mūzikā. Šobrīd, kad esmu izmēģinājis ļoti daudzus un dažādus līdzekļus mūzikas radīšanai, esmu nolēmis atgriezties pie pirmsākumiem un izprast, kā šis arhaiskais skaņas avots sadzīvo ar akustiskajiem instrumentiem un kādas vēl neatklātas iespējas tas sevī slēpj," Herliņš atklāj jaundarba galveno iedvesmas avotu.
AY-3-8910 ir procesors, datora sastāvdaļa. "Tas varēja atskaņot trīs skaņas vienlaikus un ar ātras nošu mijas palīdzību pat radīt akordu ilūziju, samānīt iekšā ļoti daudz. Kad to sev atklāju, datorus un spēļu kasetes varēja nopirkt Latgalītē. Tolaik bija populārs datorpirātisms: pirāti spēlītes uzlauza un uzlaboja, piemēram, pievienoja iespēju uzlikt mūžīgās dzīvības vai atcēla kopēšanas aizsardzību. Pirms spēlītēm pirāti vienmēr pievienoja ievadu. Šajos ievados jeb intro bija skaisti zīmētie logotipi un skanēja ļoti skaista mūzika. Vēlāk tie jau tika izvērsti kā demo māksla. Programmētāji, hakeri sacentās, kuram būs rotējoši trīsdimensiju kubi un interesantāka mūzika. Drīz jau visu pārņēma mūzika un radās atsevišķa subkultūra." Oskars Herliņš atzīstas, ka no šīs subkultūras ļoti ietekmējies.
Kamersimfonijas – koncerta nosaukums 8 bit savukārt attiecas uz skaņas estētiku un apzīmē ierobežotu digitālās informācijas daudzumu. Primitīvas digitālas sistēmas radītajai skaņai šajā estētikā jābūt primitīvai, stūrainai, graudainai – paskaidro Oskars Herliņš. Jauno opusu viņš drīzāk sauktu par koncertu, nevis simfoniju. Procesoram AY -3-8910 tajā uzticēta pamatīga solo epizode. Tiesa, šis instruments skanēs ierakstā. Orķestra un procesora attiecībās notiek spēlēšanās ar skaidru un neskaidru skanējumu, un to mijiedarbībā – kā viens pāriet otrā.
Ilgais ceļš līdz notīm
Mūzika Oskaru Herliņu interesējusi jau mācoties Tehniskajā koledžā. "Jau tad ar mazo datoriņu radīju savas pirmās kompozīcijas, bet notis gan vēl nepazinu. Pašmācības ceļā sāku mācīties arī ģitāru, un drīz likās, ka tomēr vajag muzikālo izglītību. Aizgāju uz Ogres Mūzikas skolu, gribēju uzzināt, vai varētu tur mācīties spēlēt trompeti? Mani neuzņēma, jo biju par vecu (man bija jau 19), bet ieteica pamācīties privāti. Dimitrijs Grozovs izrādījās ļoti jauks skolotājs, viņš ar laiku mani uzaicināja arī spēlēt pūtēju orķestrī. Pēc laiciņa nomainīju trompeti uz eifoniju, jo jutos saderīgāks ar šo instrumentu. To spēlēju gan Dziesmu svētku gājienā, gan skatēs," Oskars atceras.
Latvijas Universitātē, studējot filozofiju, viņš uzzinājis par mūzikas vakarskolu Rīdze. Lai gan notis vēl joprojām nebija viņa pasaule (pankrokā tās nevajag!), vēlējies pamācīties kompozīciju. Tas noderētu, jo viņš sacerēja dziesmas. "Kaut kā tiku cauri iestājeksāmeniem un nonācu pie komponistes Maijas Einfeldes. Kad paveicās dabūt stipendiju kultūras apmaiņas programmā, aizbraucu uz Dāniju, kur divus semestrus mācījos elektroniskās mūzikas pamatus Engelsholmas tautskolā." Pēc tam jau izstudējis Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Rolanda Kronlaka un kopš 2015. gada Nīderlandē studē kompozīciju Hāgas Karaliskās konservatorijas maģistrantūrā. Oskara Herliņa mūzika skanējusi starptautiskos forumos un guvusi prēmijas vairākos konkursos. Viņa opusus atskaņojis arī Latvijas Radio koris un vairāki kameransambļi. Bet ir arī tādi, kuri Herliņa rakstīto labprātīgi nespēlēs nekad.