Parīzes Bastīlijas operā ir tapis mūsdienu britu komponista Tomasa Adesa operas Iznīcības eņģelis jauniestudējums, ko veidojis režisors Kaliksto Bjeito. 29. februārī notikušo pirmizrādi diriģēja pats Tomass Adess. Operas libretu, kura pamatā ir Luisa Bunjuela Meksikā uzņemtā filma Iznīcības eņģelis/El ángel exterminador (1962), komponists ir rakstījis kopā ar Tomu Kernsu. Opera tika pirmatskaņota 2016. gada Zalcburgas festivālā, drīz pēc tam Toma Kernsa veidotais iestudējums bija skatāms arī Londonas Karaliskajā operā, Ņujorkas Metropoles operā un Dānijas Karaliskajā operā Kopenhāgenā. Visur darbs ir guvis lielu atsaucību, un to jau dēvē par mūsdienu klasiku.
Šogad Parīzē ir tapis otrais Iznīcības eņģeļa lasījums – režija tika uzticēta katalāņu meistaram Kaliksto Bjeito, kurš ir liels Bunjuela daiļrades cienītājs. Viņa iespaidīgais iestudējums vēlreiz pierāda, kāpēc šī laikmetīgā opera ir jādzird, un izceļ tās aktualitāti. Protams, pirms teātra apmeklējuma ir ieteicams noskatīties Bunjuela sirreālisma šedevru, kurā tiek pausta asa buržuāzijas kritika.
Bunjuela vētra
Piecpadsmit draugu no augstākajām sabiedrības aprindām pēc operas Lučija di Lammermūra izrādes pulcējas uz vakariņām aristokrāta de Nobiles un viņa sievas savrupmājā. Negaidīti namu cits pēc cita atstāj visi kalpi, taču viesi par to neuztraucas – viņi ievēro etiķeti, uzvedas korekti un smalki izklaidējas, kā jau saviesīgos pasākumos ir ierasts. Neviens vēl nenojauš, ka pavisam drīz viņi iesaistīsies nežēlīgā cīņā par izdzīvošanu. Iestājoties naktij, kāds noslēpumains spēks neļauj viņiem pamest telpu. Kāpēc? To neviens nesaprot, tam nav nekāda racionāla izskaidrojuma – nav ne fiziskas barjeras, ne sienas, ne kāda cita norobežojuma. "Kāpēc mēs vēl esam šeit?" – "Tāpēc, ka visi ir nolēmuši palikt." – "Vai tas ir normāli?" – "Dzīve mēdz būt jautra un dīvaina." Šāda sākotnēji ir vakariņu dalībnieku reakcija. Galu galā šajā ieslodzījumā nama saimnieki un viesi pavada vairākas dienas. Pieklājības aizsegs krīt, un atklājas cilvēka dabas ļaunākās šķautnes.
Gan filma, gan opera ir neatbildētu jautājumu pilna. Luiss Bunjuels uzņēma Iznīcības eņģeli, būdams trimdā Meksikā, kamēr Spānijā pie varas bija fašistiskais diktators Franko. Pats sirreālists Bunjuels netic interpretācijām un atsaucas uz dzīvi: "Ja filma jums šķiet mīklaina vai nesakarīga, tāda ir arī dzīve. Filmā viss atkārtojas kā dzīvē, un – tāpat kā dzīve – tā ir atvērta daudzām interpretācijām." Režisoram nav bijis nolūka spēlēties ar simboliem, vismaz apzināti noteikti ne. "Iespējams, labākais Iznīcības eņģeļa sižeta izskaidrojums ir tas, ka racionāli tāda nemaz nav," teicis Bunjuels.
Komponists, diriģents un pianists Tomass Adess ir viens no cienījamākajiem laikmetīgās mūzikas autoriem. Foto – Marko Borggrēve
1971. gadā dzimušo komponistu, pianistu un diriģentu Tomasu Adesu šī filma ir fascinējusi kopš divpadsmit gadu vecuma. Mūziķa interesi par mākslu rosinājusi viņa māte Dona Adesa, kura ir mākslas vēsturniece ar specializāciju sirreālismā un dadaismā. Tomasa Adesa kompozīcijās nereti izpaužas viņa daudzpusīgās estētiskās intereses. Viņš ir viens no cienījamākajiem laikmetīgās mūzikas autoriem. Iznīcības eņģelis ir skaņraža trešā opera, arī divas iepriekšējās – gan asprātīgā un satīriskā kameropera Piepūderē viņai seju (1995), gan vērienīgā un krāšņā Šekspīra lugas Vētra adaptācija (2004) – ir augstu novērtētas. Tomasa Adesa darbu klāstā ir arī simfoniskā, vokālā un kamermūzika, kā arī koncertžanra opusi. Lielu ievērību ir guvis viņa 2021. gadā pirmizrādītais balets Dantes projekts, kura pamatā ir Dantes Dievišķā komēdija. Tas ir tapis sadarbībā ar horeogrāfu Veinu Makgregoru un vizuālo mākslinieci Tasitu Dīnu. Dantes projekts ir iekļauts Londonas Karaliskā baleta un Parīzes operas baleta repertuārā.
Režisora kompass
Parīzes Iznīcības eņģelis ir režisora Kaliksto Bjeito veiksme. Iepriekš Parīzes operā viņš ir iestudējis mūsdienu dižgara Ariberta Reimaņa Līru (pēc Šekspīra Karaļa Līra), Žorža Bizē Karmenu un Džuzepes Verdi Simonu Bokanegru (līdz 3. aprīlim Bastīlijas operā skanēs arī Simons Bokanegra, titullomu atveido izcilais franču baritons Ludoviks Tezjē).
Kaliksto Bjeito intuitīvi izjūt Iznīcības eņģeļa iekšējo vibrāciju – režisors neslēpj, ka Bunjuels allaž ir bijis viņa kompass mākslinieciskajā dzīvē līdzās gleznotājam Fransisko de Goijam un rakstniekam Ramonam Marijai del Valjem-Inklanam. Bunjuela ietekme ir jūtama režisora izrādēs. Tāpat kā Bunjuels, arī Kaliksto Bjeito ir skeptiski noskaņots pret nepieciešamību racionāli izskaidrot dīvainas situācijas un varoņu uzvedību. Savos skatuves darbos režisors pēta cilvēka dabu visā tās sarežģītībā un neizprotamībā – viņš zina, ka mūsu rīcībai bieži vien nav nekā kopīga ar loģiku. Iznīcības eņģeļa jauniestudējumā savijas varoņu sapņi, bailes, erotiskās ilgas un vardarbīgās, destruktīvās tieksmes.
Iznīcības eņģelis, kas portretē slēgtā telpā iesprostotu cilvēku grupu, īpaši skaudri rezonē ar realitāti pēc pandēmijas. Šīs piespiedu "mājsēdes" laikā notiek prātam neaptveramais – pat šķietami pieklājīgi, izglītoti un adekvāti cilvēki nespēj sadzīvot un vienoties par kopīgiem sevis pašu glābšanas principiem, viņi kaitina, aizvaino, sāpina un brutāli izmanto cits citu, ņirgājas cits par citu, sajūk prātā un izdemolē telpu. Ja kāds te nomirst, tā nav liela problēma. Līķu klātbūtne nevienu īpaši neuztrauc. Pārvēršanās par dzīvniekiem notiek daudz ātrāk, nekā var iedomāties, – dažās dienās. "Barbarisms, vardarbība un mēsli ir mūsu neatņemamie sabiedrotie. Nāve ir labāka par šo degradāciju," izmisumā saka nama saimnieks marķīzs Edmundo de Nobile, kuru atveido tenors Nikijs Spenss.
Iznīcības eņģelis ir ansambļa opera, kurā katram solistam ir jāiekļaujas kopējā demoralizācijas ainavā. Visi ballītes dalībnieki ir pirmā plāna personāži. Ideālu saspēli un sadziedāšanos demonstrē soprāni Žaklīna Stakere, Glorija Tronele, Klaudija Boila un Amina Edrisa, mecosoprāns Kristīna Raisa, kontralts Hilarija Samersa, kontrtenors Entonijs Rots-Kostanco, tenori Frederiks Antūns un Filipe Manu, baritons Džerets Ots, basbaritoni Filips Slajs un Pols Gē, bass Klaivs Beilijs un citi. Tomass Adess lieliski raksta dažādiem balss tipiem. Operas virtuozajā partitūrā izceļas klavieru, ģitāras un elektroniskā instrumenta – Marteno viļņu (tos savos darbos ir izmantojis Olivjē Mesiāns) – partija. Marteno viļņus izrādē spēlē Natalī Foržē, kura 2017. gadā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri piedalījās Mesiāna simfonijas Turangalila atskaņojumā Lielajā ģildē.
Opera skan angļu valodā un ilgst divas stundas bez starpbrīža. Komponists Tomass Adess diriģēja pirmās četras Iznīcības eņģeļa izrādes. Pārējās trīs skan Roberta Hausarta vadībā. Iznīcības eņģeli Parīzē vēl varēs dzirdēt 17. un 23. martā. Līdz 16. martam Parīzes operas digitālajā platformā Play būs skatāms 9. martā tapušais Iznīcības eņģeļa videoieraksts (jāmaksā 14,90 eiro). No 22. marta tas būs pieejams Medici.tv.
Informācija: operadeparis.fr