Džordžs Maikls. Popmūzikas aristokrāta nesatricināmais statuss

Izteiksmes, ietekmes un rezonanses ziņā GM albumi liekami blakus tikai labākajam no Prince un Džeksona, tomēr viņā bija vairāk cilvēcības, elegances, mēra izjūtas, iespējams, ka muzikāli vistuvāk viņš bija savam elkam Stivijam Vonderam. Izcils šovmenis, izpildītājs, popmūzikas komponists, producents. Lai arī smalki kritiķi nemīleja viņa daiļrades nogali, tomēr GM nav nejaušu un sliktu ierakstu. Viņš mācēja arī paklusēt. Nekāda pseido dziļuma, manuprāt, tā bija popmūzika savā labākājā izpildījumā. Žēl, domāju, ka GM mūzikā varēja izdarīt vēl ļoti daudz. Cik saprotu, tad tēvs grieķis, māte ebrejiete, bet pats pēc izjūtas un piederības brits. Liels zaudējums, neapšaubāmi.

varbuut nevienmeer patika vinja muuzika bet respekts par to ka nekad netaisiija nekvalitatiivu muuziku. cilveeks ar augstiem standartiem.

Ja nekritiski un fanīgi - bija labas melodijas, bija aizrautība, bija noskaņa. Ja kritiski, katra otrā (es neskaitīju) - par narkotikām (jau 1987. gada albumā) un seksu (jau pirmajās dziesmās), un vēlāk arī par homoseksuālismu. Cilvēka spožā dzīve kā traģēdija.