Festivāls Windstream tradicionāli ieskandina astronomisko pavasari Rīgā. Šogad, pielāgojoties apstākļiem valstī, tā norises tika sadalītas divos – pavasara un rudens – cēlienos. Festivāls piedāvā gan akadēmiskas, gan arī neakadēmiskas latviešu un ārvalstu komponistu mūzikas koncertprogrammas orķestra Rīga un citu mūziķu sniegumā.
Ņujorkā dzīvojošais nīderlandiešu izcelsmes komponists un diriģents Johans de Meijs (1953) ar ievērojamu trombonista un eifonista pieredzi ir viens no pasaulē pieprasītākajiem oriģinālmūzikas un aranžējumu autoriem pūtēju orķestrim. Sestdien, 2. oktobrī, koncertā Kazanova uz planētas zeme diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā izskanēs trīs muzikāli krāšņi komponista skaņdarbi. No Holandiešu meistaru svītas, kurai iedvesma gūta trīs Holandes zelta laikmeta gleznotāju darbos, Orķestris Rīga atskaņos trešo daļu – Prinča diena. Tā nodēvēta arī Jana Stēna 17. gadsimtā radītā glezna, kurā attēlota tautas līksmošana krogū, atzīmējot Prinča Viljama III nākšanu pasaulē.
Ērika Kiršfelda čella balss atklās pasaulslavenā sieviešu valdzinātāja dēkas skaņdarbā Kazanova čellam ar orķestri. Skatītāji varēs sekot līdzi Kazanovas piedzīvojumu pilnās dzīves spraigākajām epizodēm: arestam un nokļūšanai bēdīgi slavenajā Pjombi cietumā Venēcijā, dzīvei ieslodzījumā un bēgšanai no cietuma. Savukārt Trešā simfonija Planēta Zeme, kurā orķestrim pievienosies sieviešu kora balsis Ineses Romancānes vadībā, izskanēs kā oda dzīvības enerģijai uz mūsu planētas. Simfonija savulaik tika iecerēta kā savdabīgs Gustava Holsta slavenās orķestra svītas Planētas turpinājums.
Lai arī de Meija mūzikā patiesi var dzirdēt, kā Kazanova mūķē vaļā cietuma jumtu un ļaudis uzdzīvo krogū, komponists savā daiļradē cenšas norobežoties no tieša ilustratīvisma. “Abstrakcija un domas lidojums šī komponista mūzikā ir daudz plašāks,” uzsver K. Ādamsons. “Viņam ir svarīga matemātiska, strukturāla virzība, tomēr pāri visam ir šī dvēseliskā, jūtīgā sirds, kas atklājas viņa melodijās un valdzina klausītāju.”
Svētdien, 10. oktobrī, festivāla noslēguma koncertā Katedrāle un roks apvienosies orķestra Rīga mūziķi un rokgrupas sastāvs – Atis Ieviņš un Atis Zviedris (vokāls), Mārcis Auziņš (ģitāra), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Toms Poišs (basģitāra) un Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti). Pie diriģenta pults būs Valdis Butāns.
Pirmatskaņojumu piedzīvos latviešu rokgrupas Katedrāle dibinātāju Gunāra Šimkus (1945) un Viļņa Šmīdberga (1944) jaundarbs Katedrāle, veidojot simbolisku tiltu uz Latvijas rokmūzikas žanra pirmsākumiem pērnā gadsimta 60., 70 gadu mijā. Vairākdaļu skaņdarba pamatā ir G. Šimkus privātajā arhīvā līdz mūsdienām saglabātās rokgrupas Katedrāle oriģinālkompozīciju skices un piezīmes. Koncerts sniegs iespēju atsaukt atmiņā, savukārt citiem – pirmoreiz iepazīt Katedrāles savdabīgo muzikālo stilistiku, par kuru liecības audio formātā nav saglabājušās.
G. Šimkus stāsta: “Katedrāle tā laika kontekstā bija provokatīvs avantūrisms – rokmūzikā izteikt protestu pret padomju dzīves realitāti, izpaust savu nepiedalīšanos tajā, bet arī misijas apziņu, ka jāraksta savas oriģinālkompozīcijas, jādzied latviešu valodā, iedvesmu gūstot labā dzejā – gan klasiķu, gan laikabiedru radītajā. Atgriešanās vairāk nekā pusgadsimtu tālajā Katedrāles pagātnē nozīmē bijušu sajūtu neiespējamo restaurāciju, kas tomēr notiek tagad, jau pavisam citā laikā, bet ar pārliecību, ka būtiskais dzejā, mūzikā un cilvēkos ir pāri laika ierobežojumiem, vienmēr klātesošs."
Koncerta otrs smagsvars – Džona Lorda (1941-2012) komponētais Koncerts grupai ar orķestri pārlikumā pūtēju orķestrim. Britu rokgrupa Deep Purple un Karaliskais filharmoniskais orķestris diriģenta Melkolma Arnolda vadībā to pirmatskaņoja 1969. gadā Londonā. Trīsdaļu skaņdarbs ir viens no pirmajiem centieniem apvienot rokmūziku ar simfoniskā orķestra skanējumu, paverot ceļu citiem līdzīgiem projektiem, piemēram, Rodžera Votersa koncertam Siena (The Wall; 1990) Berlīnē, grupas Metallica koncertam S&M (1999) un citiem.